Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. jūnijs, 2013
Drukāt

Sociālā nevienlīdzība arī pēc nāves

Foto - SXCFoto - SXC

Apbedīšanas pabalsta lielums mūsu valstī atkarīgs no pensijas apjoma – jo lielāku pensiju aizgājējs saņēmis, jo dižākas bēres un mielastu var rīkot palicēji. 


Bet ko tad, ja aizgājēja pensija svārstās 120 – 170 latu robežās, kā lielai daļai Latvijas senioru, bet aizgājēju pēdējā ceļā pavada otrs pensionārs, bezdarbnieks vai minimālās algas saņēmējs?

 

Atvelk arī no 
apbedīšanas pabalsta

Rīdziniece Valentīna nesen apglabājusi tēvu, tādēļ visas raizes un sarūgtinājums, kas saistīts ar apbedīšanas pabalsta saņemšanu un bēru rīkošanu vēl svaigā atmiņā. Viss ģimenes budžets – sievietes alga, kas nedaudz pārsniedz 200 latus mēnesī, un 167 latu lielā tēva pensija. Tā kā turīgu radinieku, kas varētu palīdzēt gan materiāli, gan ar bēru organizēšanu, viņai nav, bija jāpaļaujas uz pašas spēkiem un valsts atbalstu. “Nolēmu bēres rīkot ar firmas starpniecību. Internetā aplūkoju savai rocībai atbilstošus lētos variantus. Piemērotākais šķita sociālais piedāvājums par 320 latiem, kurā ietilptu transporta un morga pakalpojumi, zārks, nesēji un kapa rakšana. Biju sarēķinājusi, ka to varēšu segt, saņemot valsts apbedīšanas pabalstu divu tēva pensiju apmērā, tātad 334 latus,” atceras Valentīna. Diemžēl dzīvē viss nenotika tik gludi un skaisti. Pirmkārt, lai kā knapinātos, bēru izdevumus nekādi neizdevās nospiest zem 400 latiem, pierēķinot vēl 21% PVN sanāca visi Ls 500. “Atzīstu, bija vajadzīgi četri, nevis divi nesēji, jo mūsu ģimenē nav tik stipru vīriešu. Arī no atvadu runas nespēju atteikties. Nestāvēsim jau pie kapa klusumā, tēti ne ar vārdu nepieminot,” viņa saka.

Otrs nepatīkamais pārsteigums bija VSAA aprēķinātā pabalsta summa – tikai 291 lats. Nekas cits neatlicis kā ņemt ātro kredītu, jo apbedīšanas kantoris prasījis tūlītēju samaksu par saviem pakalpojumiem.

“Vai tiešām nodokļus atvelk pat no apbedīšanas pabalsta? Un vai vismaz pēdējā valsts palīdzība visiem nevarētu būt vienāda, samērojama ar reālajiem bēru izdevumiem?” spriež rīdziniece.

 

Zārka nauda 
jākrāj pašam

“Jau vēsturiski tā izveidojies, ka personai, kas rīko bēres, izmaksā divas aizgājēja pensijas. Tas domāts kā valsts atbalsts tuviniekiem. Nav noteikts, ka šai naudai būtu jāsedz bēru izdevumi. Turklāt, ja valstī tiktu noteikts konstants, visiem vienāds pabalsta lielums, tas būtu jāmaksā nevis no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pensijām un pabalstiem, bet no pamatbudžeta,” norāda Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte pensiju un pabalstu politikas jautājumos Dace Trušinska.

Eksperte arī skaidro, ka no apbedīšanas pabalsta nodokļi netiek atvilkti. No tā tiek atskaitīta piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam.

“Kad naudu vienā maksājumā atnes mājās, pensionārs to visu uztver kā pensiju. Taču piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, un arī pensiju indeksācijas gadījumā to neņem vērā. Taču cilvēciski jau var saprast, ka, rīkojot bēres, šī nauda noderētu,” piebilst eksperte. Varbūt valsts varētu vairāk palīdzēt vismaz mazo pensiju saņēmējiem?

“Diemžēl Latvijā nav noteikts pensijas līmenis, kuru varētu uzskatīt par mazu. Nav arī domāts par apbedīšanas pabalsta palielināšanu vai vēl kādu papildu palīdzību no valsts puses. Katrs jau pats kaut ko iekrāj nebaltai dienai. Protams, ja naudas nav, var lūgt palīdzību pašvaldības sociālajā dienestā,” iesaka Dace Trušinska.

Ja aizgājējam palicis laulātais draugs, arī viņš saņem vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā, ko pārskaita saņēmēja norādītajā bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Šo naudu gan pārskaita vēlāk, tādēļ, rīkojot bēres, ar to nevar rēķināties.

 

Pašvaldība vadās 
pēc rocības

Pretēji Pasaules bankas ieteikumam Latvijā pabalstu sistēma nav centralizēta, tādēļ katra pašvaldība t. s. zārka naudu savā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem maksā pēc savām iespējām. Rīgā apbedīšanas pabalsta maksimālais apmērs ir 300 latu. Rīgas sociālā dienesta pārstāve Ona Kosareva skaidro, ka uz šādu summu tuvinieki var cerēt tikai tad, ja viņiem nav tiesību saņemt apbedīšanas pabalstu no VSAA. Turpretī, ja no aģentūras pabalsts jau saņemts, viņi var saņemt tikai pabalstu starpību. Tas nozīmē, ka Valentīna, kas saņēma 291 latu lielu valsts pabalstu, no pašvaldības tēva bēru organizēšanai varētu saņemt vēl 9 latus. Arī O. Kosareva atzīst, ka pašvaldības pabalstu pieprasīt izdevīgi vien tad, ja aizgājējs bijis ļoti mazas, piemēram, vecuma pensijas saņēmējs.

“Tie, kas bēres kārto caur apbedīšanas firmu, iesniedz sociālajā dienestā rēķinu kopā ar miršanas apliecību, un šī nauda desmit dienu laikā tiks pārskaitīta uz firmas kontu,” skaidro sociālā dienesta pārstāve, piebilstot, ka ik dienu par iespēju saņemt no pašvaldības atbalstu bēru rīkošanai interesējas vidēji divi trīs cilvēki.

Jelgavas pilsētā ar tādiem pašiem nosacījumiem apbedīšanas pabalsts ir 190 latu.

Daļa pašvaldību par apbedīšanas pabalsta mērogu ņem minimālo darba algu valstī, kas šogad noteikta 200 latu apmērā. Ventspils novadā tas nedrīkst pārsniegt minimālās algas apmēru, turklāt maza valsts pabalsta saņēmējiem ir tiesības saņemt starpību. Jēkabpils pašvaldība apbedīšanas pabalstu piešķir 80%, bet Valmieras – 75% apmērā, bet tikai tiem, kas nav saņēmuši apbedīšanas pabalstu no VSAA.

Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību apbedīšanas pabalstu piešķir tikai tad, ja no valsts šāda palīdzība nepienākas, tā apmērs svārstās no 180 latiem Amatas novadā līdz 80 latiem Zilupes novadā. Talsu novadā par mērauklu ņem pensijas lielumu – pabalstu 100 latu apmērā izmaksā tad, ja mirušajam pensija bijusi mazāka par 170 latiem un nav likumīgu apgādnieku. Bet Ogres novadā ir vēl smalkāki rēķini – 150 latus saņem, ja valsts pabalsts nepienākas, 100 latus, ja tas ir mazāks par 200 latiem, 60 latus – ja robežās no 200 līdz 280 latiem, 40 latus, ja robežās no 280 līdz 320 latiem.

“Ja tuvinieks nomiris, mūsu pašvaldība dod naudu bērēm – simt latus, nešķirojot, vai nelaiķis strādājis vai bijis pensijā, cik liels pabalsts bijis no valsts. Turklāt nauda arī nav jāgaida. Tiklīdz tuvinieki aiziet uz domi un uzrāda miršanas apliecību, tā uzreiz kasē var saņemt naudu. Tāpat piešķir arī autobusu pavadītājiem un citu palīdzību,”

savu pašvaldību slavē Salaspils pensionāru kopas vadītāja Ausma Orlova. Tāda pati prakse ir arī Babītes, Lielvārdes un Ikšķiles novadā, kur apbedīšanas pabalsta apmērs ir visiem vienāds un svārstās no 50 līdz 100 latiem.

Varbūt, domājot par sociālo taisnīgumu, apbedīšanas pabalsta vietā valsts un pašvaldība kopīgiem spēkiem varētu nopirkt saviem senioriem cieņpilnu izvadīšanu, bet atvadu mielasts un dažādas ekstras paliek tuvinieku ziņā?

 

Uzziņa

* Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka mazākās vecuma pensijas Latvijā ir līdz 50 latiem, tādas saņem apmēram 5000 cilvēku, bet lielākās – pārsniedz 1000 latu, un tās saņem 1098 iedzīvotāji.

* Mazāk par simt latiem mēnesī saņem 6% vecuma pensionāru, 18% saņem no 100 līdz 150 latiem mēnesī, bet 53% pensionāru vecuma pensija svārstās no 150 līdz 200 latiem mēnesī.

Pabalsti bērēm Latvijā 2012. gadā*

* Apbedīšanas pabalsts: saņēmēju skaits – 17 253, vidējais piešķirtais apmērs – Ls 320,94, izdevumi – Ls 7,06 miljoni.

* Vienreizējs pabalsts laulātajam pensionāra nāves gadījumā: saņēmēju skaits – 6190, vidējais piešķirtais apmērs – Ls 313,85, izdevumi – Ls 1,96 miljoni.

 

 

* LM Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+