Sociālās uzņēmējdarbības likums pieņems Saeimā pirmajā lasījumā 0
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā pieņēma Sociālās uzņēmējdarbības likumu. Līdz šim Latvijā nebija izstrādāts tiesiskais regulējums, kas ļautu nošķirt sociālos uzņēmumus no ikviena cita uzņēmuma vai nevalstiskās organizācijas, tāpat nav radīti arī kādi īpaši valsts atbalsta instrumenti, kas veicinātu šādu uzņēmumu izveidi vai darbības paplašināšanos.
Likumprojekts atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā un, lai tas stātos spēkā, Saeimai vēl tas jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu, bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem – tā būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai jeb sabiedriskā labuma radīšanā.
Viena daļa atbalsta instrumentu – tiesības piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, tiesības saņemt ziedojumus, tiesības piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai – ir formulēti kā sociālā uzņēmuma tiesības saņemt noteiktus atvieglojumus.
Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības, bet ne pienākums, piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un kustamu mantu, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā.
Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību būs atbildīga Labklājības ministrija.
Kā norāda likumprojekta autori, Latvijā ir apmēram 60 uzņēmumu, vai biedrību nodibinājumu, kas atbilst sociālā uzņēmuma kritērijiem. Pieņemot šo likumu, vidējā termiņā Latvijā vajadzētu izveidoties vismaz 200 sociālajiem uzņēmumiem, lēsts likumprojekta anotācijā.
Patlaban, piemēram, Lielbritānijā, pieci procenti no visiem uzņēmumiem jeb 70 000 ir sociālie uzņēmumi.
