Mobilā versija
+3.2°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
3. novembris, 2017
Drukāt

Sola griezt neievainojot. Saruna ar ES budžeta komisāru Ginteru Etingeru

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

ES budžeta komisārs Ginters Etingers

Šodien (saruna notika 1. novembrī) Briselē ir brīvdiena – Visu svēto diena, bet jūs Rīgā piedalāties diskusijā par ES finanšu nākotni. Vai jums par darbu brīvdienā no budžeta maksā vairāk nekā parastā darba dienā?

ES budžeta komisārs Ginters Etingers (pasmaida): Nē, mums algu maksā vienādu neatkarīgi no tā, kurā dienā strādājam.

 

Nākamā gada ES budžets būs lielākais, kāds jebkad ir bijis, – 160 miljardu eiro apmērā. Rekords. Nekad vairs nebūs tik liels?

Vispirms, 2018. gada budžets ir daļa no ES daudzgadu budžeta shēmas 2014. – 2020. gadam. Patiešām, budžeta nauda, ko izmaksājām 2014. un arī 2015. gadā, ir mazāka nekā tā, ko plānojam tērēt 2018. gadā. Sākot daudzgadu budžeta shēmu, uzņēmāmies lielākas saistības, kas nozīmē, ka tiek īstenots vairāk projektu. Tiem noslēdzoties, saņemam rēķinu, kas ir jāapmaksā. Šis process notiek soli pa solim. Un tikai vēlāk redzam, cik projektu ir pabeigti un kuri vēl tiek īstenoti, un cik no mūsu saistībām ir jāizpilda. Tikai tad redzam, kādi finanšu instrumenti vēl ir pieejami, ko ar pārplānošanu varam likt lietā. Es sagaidu, ka 2019. gada budžets būs tikpat liels vai pat vēl lielāks.

 

Eiropas Komisija ierosina nākamā gada budžetu lielāku, nekā ES Padome ir gatava apstiprināt, bet Eiropas Parlaments to vēl ir palielinājis par 2 miljardiem eiro. Kur ir pretrunas starp trim vadošajām ES institūcijām?

Pretrunas? Strīdi ir normāla demokrātijas pazīme. Parlamentam ir ambīcijas īstenot tik daudz, cik vien iespējams. Padomei, kas atbild par ieņēmumiem, ir jābūt acīgai, lai ierobežotu finansiālus ieguldījumus. Parlaments grib tērēt vairāk, bet Padome pārliecināties – vai tā tiešām ir neatliekama vajadzība, vai darba tirgū var apgūt tik lielu naudas summu, kādu ierosina Parlaments. Taču strīds starp Parlamentu un Padomi ir tikai par 2% no ES budžeta, tas ir normāls demokrātisks process un tiks atrisināts līdz novembra beigām.

 

Esat pārliecināts, ka trīs nedēļās vienošanās tiks panākta? Ja ne, tad, kā zināms, Eiropas Komisijai būs jāizstrādā jauns budžets.

Esmu pārliecināts, un, cik zinu, arī Parlamentā un ES prezidentūrā ir droši, ka vienosies.

 

Kurās strīdīgajās pozīcijās – par izaugsmi un darba vietām, zinātnes programmai “Apvārsnis” vai ieguldījumiem infrastruktūrā “Connecting Europe” – varētu panākt kompromisu?

Tas ir sarunvedēju – ES prezidentūras un EP ziņotāju – rokās. Neformālajos kontaktos esmu pārliecinājies, ka vienošanās tiks panākta bez vilcināšanās.

 

Tad jau tā ir ikgadēja politiska spēle vēlētāju priekšā – devīgais Parlaments pret skopo Eiropas Komisiju?

Nē. Visi vēlētāji ir ES pilsoņi, kuru labā strādājam. Taču Eiropas Komisija kā mediators ir pa vidu, kurai jārēķinās gan ar EP ambīcijām, gan ar atsevišķu dalībvalstu vēlmi ierobežot tēriņus.

 

Kā 2019. gada budžets varēs būt tikpat liels, ja tajā gadā Apvienotā Karaliste izstājas no ES?

Arī tas ir noteikts ES daudzgadu budžetā, par kādu līdz 2020. gadam nobalsoja visas dalībvalstis, arī Apvienotā Karaliste. Tāpēc Eiropas Komisijas pozīcija ir, ka Apvienotajai Karalistei ir jāmaksā sava daļa ES budžetā gan 2019., gan 2020. gadā.

 

Vai joprojām tiek diskutēts par to, cik garam jābūt finanšu periodam? Pašlaik ir septiņi gadi, kas nesakrīt ar Parlamenta un attiecīgi EK pilnvaru pieciem gadiem.

Diskusiju platformā par ES finanšu nākotni ir piedāvāti trīs varianti: esošais septiņu gadu, piecu gadu un piecu plus piecu gadu periods. Šajā diskusiju stadijā, lai to neietekmētu, man jābūt neitrālam.

 

Kā breksits ietekmēs ES budžetu?

Nekādas ietekmes uz nākamā gada budžetu nebūs. Sagaidām, ka nebūs negatīvas ietekmes attiecībā uz Apvienoto Karalisti kā neto iemaksātāju 2019. un 2020. gada budžetā. Pēc tam varētu būt samazinājums Kohēzijas fondam atkarībā no tā, kā britu kolēģi apmaksās rēķinu. ES 27 budžeta ienākumu daļā radīsies iztrūkums par 12 līdz 15 miljardiem eiro.

 

Vai ir kādi citi avoti, no kā varētu palielināt budžeta ienākumus? Brandenburgas zemes finanšu ministrs Kristiāns Gerke ierosina palielināt dalībvalstu iemaksas ES budžetā. Viņam piekrīt pašreizējais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels.

Ja mums jāinvestē aizsardzībā, aizsardzības rūpniecībā, ja mums jāstiprina ārējās robežas, ja mums jāiegulda valstīs, kas visvairāk saskaras ar migrāciju – Bulgārijā, Itālijā, Grieķijā –, ja mums vairāk jāiegulda pētījumos un investīcijā, tad mums vajag vairāk naudas. Kā to atrisināt? Migrācijas u. c. pasākumus var finansēt, stipri apgriežot kohēzijas un lauksaimniecības fondus.

 

Vai citu avotu nav?

Pašu resursu avotu izpētes grupa, ko pazīst kā Monti grupu un ko vada Mario Monti (bijušais ES komisārs. – Red.) ir izstrādājusi virkni priekšlikumu, no kuriem dažus mēs gribētu konkretizēt un iestrādāt nākamajā finanšu perspektīvā, taču vēl pāragri par tiem paziņot. Iespējams, CO2 emisiju pārdošana un ienākumi no Emisiju tirdzniecības shēmas varētu būt reālākā ideja.

Ja pēc breksita budžets būs mazāks, kuras ES politikas visvairāk varētu ciest?

Es negribētu lietot vārdu “ciest”. Jā, budžets būs jāapgriež, taču mūsu stingra apņemšanās ir neievainot nevienu no ES politikas instrumentiem nākotnē. Mums jāveic samazinājums lauksaimniecībai un Kohēzijas fondā, bet neievainojot šos abus ļoti svarīgos instrumentus.

 

Jūs noteikti zināt, ka Latvijas vislielākās bažas ir par finansējuma saņemšanu tieši no šiem abiem fondiem. Vispirms jautājums par tiešmaksājumu izlīdzināšanu visā ES – vai tas notiks, visiem samazinot? Mazāki, bet vienādi?

Pārdomu process vēl notiek, tāpēc man šobrīd jābūt piesardzīgam. Ar paziņojumiem par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni novembra beigās nāks klajā mans kolēģis lauksaimniecības komisārs Fils Hogans. Tikai pēc tā es varēšu atbildēt uz jūsu jautājumu.

Vispārējs kritums budžeta ienākumos noved pie lauksaimniecības programmu samazinājuma. Nākamajā periodā mēs atšķirības starp vecajām ES dalībvalstīm un pārējām mazināsim gadu no gada, nonākot pie rezultāta varbūt ne nākamajā budžeta plānošanas periodā, bet pēc 2030. gada.

 

Vēloties reformēt Eiropas Savienību, ir iesākta, plānota vai ierosināta vairāku jaunu institūciju izveide. Piemēram, Eiropas ekonomikas un eirozonas finanšu ministrs, Eiropas prokurors un citas. Vai samazinātais budžets neliks to piebremzēt?

Mūsu priekšlikumi ES uzbūvei domāti, lai samazinātu korupciju un ES naudas nelietderīgu izmantošanu. Novērst kaitējumu ES budžetam ir visu Eiropas nodokļu maksātāju interesēs. Eiropas prokurors papildinātu, nevis aizstātu nacionālās institūcijas. Eiropas finanšu un ekonomikas ministru amati ir tikai priekšlikumi, par kuriem vēl jākonkretizē, kāda būs viņu kompetence. Tā ir daļa no mūsu priekšlikumiem vidējā termiņā padziļināt Eiropas monetāro savienību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+