Sola nevērt vārtus iebraucējiem 0
Paralēli jau vairākkārt aprakstītajam Ekonomikas ministrijas “viesstrādnieku sarakstam” valdībā pirms pāris nedēļām apstiprināta jauna imigrācijas koncepcija un Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrās sācies darbs pie jauna Imigrācijas likuma izstrādes, kurš gan Saeimu sasniegs agrākais pēc gada. Vakar ierēdņi ar šā procesa gaitu iepazīstināja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus.
IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa gan mierina – ne koncepcija, ne jaunais likums neparedzot nekādu vārtu atvēršanu jaunam imigrantu vilnim. “Pašreizējais Imigrācijas likums pieņemts 2002. gadā un šajā laikā daudzkārt grozīts, padarot to grūti uztveramu. Mēs ar jaunu likumu vienkārši sakārtosim un padarīsim saprotamākas administratīvās procedūras – padarām vienkāršāku birokrātiju, ieviešam elektronisku dokumentu iesniegšanu, sakārtojam ģimeņu apvienošanu.” Darba sākumā gan likumprojekta autori no dažādām darba devēju organizācijām saņēmuši aicinājumus atvieglot viesstrādnieku piesaistīšanu, bet šis jautājums izdalīts atsevišķi un tā virzību uzrauga Ekonomikas ministrija. Pagaidām pret IeM piedāvāto jaunā Imigrācijas likuma vīziju neiebilst neviena no Saeimas frakcijām, pat Nacionālā apvienība, kas parasti jebkurām izmaiņām migrācijas politikā pieiet ar lielām aizdomām.
Būtiskākās izmaiņas attieksies uz ģimeņu apvienošanu. Piemēram, iecerēts, ka Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un uzturēšanās atļauju īpašnieku ģimenes locekļi (laulātie, bērni un vecāki), kuri ir trešo valstu pilsoņi, turpmāk varēs saņemt uzturēšanās atļaujas uz sešiem gadiem pašreizējo piecu gadu vietā. Tāpat plānots, ka termiņuzturēšanās atļauju reģistrācijā vairs netiks pieprasīts noformēt izsaukumu.
Darba migrācijas jomā iecerēts, ka ārzemniekiem, kuri jau divus gadus nostrādājuši Latvijā, tiks atļauts mainīt darbavietu, neanulējot uzturēšanās atļauju, ja bezdarba periods nav ilgāks par diviem mēnešiem. Tāpat viesstrādniekiem nebūs jāpieprasa jauna darba atļauja, ja pēc pusgada nostrādāšanas Latvijā viņam uzņēmumā tiek mainīts amats. Vienlaikus paredzēts anulēt uzturēšanās atļaujas tiem viesstrādniekiem, kuri gada laikā ilgāk nekā mēnesi atradušies bezalgas atvaļinājumā.
Tāpat paredzēts par sešiem mēnešiem pagarināt studentu uzturēšanās atļauju. Pašlaik tā tiek piešķirta tikai uz studiju laiku, tādēļ nereti ārzemju studenti nevar sagaidīt izlaidumu, legalizēt savu diplomu un iesniegt dokumentus jaunai termiņuzturēšanās atļaujai, ja plāno turpināt studijas vai meklēt darbu Latvijā. Vienlaikus paredzēts, ka uzturēšanās atļauju studentiem varēs vieglāk anulēt, ja viņi nesasniegs noteiktu progresu savās studijās.
Attiecībā uz investoriem, kuri ieguvuši uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma pirkšanu, investīcijām uzņēmumos vai noguldījumiem bankās, pašreizējais regulējums netikšot mainīts. Vienīgi esot jāprecizē jautājums par investora ģimenes locekļu turpmāku uzturēšanos Latvijā investora nāves gadījumā.
