Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. jūlijs, 2012
Drukāt

Starp zilajiem un zaļajiem toņiem – vīrieša un sievietes skatpunktiem

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Pagājušajā rudenī ceļu pie pircējiem sāka jauna, no dabiskām izejvielām ražota kosmētikas produkcija ar nosaukumu “Kiwi”. 
Jauna un dabīgi atraisīta ir arī SIA “Kiwi” vadītāja un radošā dvēsele Agate Jurkovska-Kanča.

 

– Svešzemju auglis kivi saistās ar spirgtumu, veselīgumu, C vitamīna pārbagātību. Savas produkcijas ražošanā arī izmantojam šo augli, piemēram, kivi sēklu eļļu, – pastāsta Agate.

Augu pasaules izzināšana ir kā nebeidzams stāsts. Nemitīgi noris zinātniskie pētījumi un atklājumi. Lai būtu tam visam tuvāk, Agate sākusi mācības Anglijas pilsētas Stounbridžas augstskolā, kur apgūst zinības par augiem, to audzēšanu, bioķīmiju.

– Līdz šim es dārzā apčubināju savas mīļās lilijas un rozītes, bet tagad atvēlētas dobītes arī ārstnieciskajiem augiem. Mana ome savulaik strādāja Botāniskajā dārzā, un man tas šķita visbrīnišķīgākais darbs. Ar tagadējo prātu domājot, varēju taču izvēlēties studēt bioloģiju vai ķīmiju, bet es pārstāvu trīsdesmitgadnieku paaudzi, kas masveidā metās uz ekonomistiem un juristiem, it kā citu profesiju nebūtu. Es Banku augstskolā apguvu uzņēmējdarbības vadību, bet darbu bankā spēju izturēt vien divus gadus.

Toties tur Agate iepazinās ar klientu, kas vēlāk kļuva par viņas vīru. Šovasar Agate un Kristaps svinēs sešu gadu kāzu jubileju.

 

Jau pirmajā randiņā Kristapam pateicu – nekādu kino, brauksim uz kalnu slēpot. Sākumā viņam tas sajūsmu neraisīja, bet šo gadu laikā arī Kristaps aizrāvies ar kalnu slēpošanu.

 

– Jau pirmajā randiņā Kristapam pateicu – nekādu kino, brauksim uz kalnu slēpot. Sākumā viņam tas sajūsmu neraisīja, bet šo gadu laikā arī Kristaps aizrāvies ar kalnu slēpošanu.Uzskatu, ka, kopā dzīvojot, ir jābūt kopīgām interesēm. Darba diena katram sava, bet atpūta kopīga. Cenšos nodalīt darbu no privātās dzīves, bet, ja ir savs bizness, tad grūti aizmirsties, smadzenes visu laiku ģenerē idejas un vīzijas. Taču arī Kristapam ir savs uzņēmums, un tādēļ esam līdzīgi. Mēs darbā abi esam paši sev saimnieki, tāpēc viegli saprast otru. Arī to, ka bijusi pārāk gara un stresaina darba diena. Ja mans vīrs būtu algots darbinieks, kas katru dienu piecos nāktu mājās, tad viņam būtu grūti saprast, kāpēc tik ilgi aizkavējos darbā. Pie vakariņu galda ar vīru pārrunājam darba lietas. Lielākā runātāja esmu es, jo vīram ir ilgāka pieredze biznesā un viņš var sniegt padomus. Man ir izaicinājums iekšā, bet Kristaps uzmundrināja vēl vairāk, sakot – ej, dari, ja baidīsies kaut ko uzsākt, neuzzināsi, vai tas izdosies vai ne. Esmu emocionāla, ekspansīva, tāpēc labi, ka vīrs mani reizēm piezemē, ieliek saprātīgos rāmjos. Viņš ir mans balsts. Ja būtu tāds pats kā es, tā būtu katastrofa. Visam vajadzīgs līdzsvars.

Saku Agatei, ka tagad daudzi spriedelē – ģimenes dzīve cilvēkus savažo, tāpēc labāk dzīvot vienam un brīvam.

– Esmu vecmodīga, man patīk laulības dzīve. Tu jūties piederīgs, vajadzīgs, tā rada komforta izjūtu. Ir tik labi kopā kaut kur aizbraukt. Mums abiem ar vīru mentālā līmenī patīk Vācija, tāpēc, kad vien rodas iespēja, dodamies turp atpūsties. Aizpērnajā vasarā mēs ar kabrioletu izbraukājām Latviju, Lietuvu un Igauniju. Traucāmies pa ceļiem, vējš matos, mūzika skan. Mēs to nodēvējām par “kabriovasaru”. Dzīvē jāspēj radīt un noķert vajadzīgas emocijas. Lai dzīve būtu jauka, nevajag daudz. Svarīgi, kā dienu esi nodzīvojis, kādus jaukus mirkļus sev un citiem radījis. Šķiet, mūsu mentalitātei ir raksturīgi, ka nemākam priecāties par mazām lietām, niansēm. Neprotam atvērties pasaulei, baidāmies no patiesām emocijām, – uzskata Agate.

Pavaicāju, kādas galvenās atšķirības viņa pamanījusi vīrieša un sievietes domāšanā.

– Mums atšķiras skatu punkti par kādiem četrdesmit pieciem grādiem. Mēs raugāmies uz visu no rietumu puses, bet vīrieši – no ziemeļu puses. Ja lūkojas uz zilganzaļo jūras ūdeni, vīrieši saka, ka tas ir zilā krāsā, bet sievietes uzskata, ka zaļā. Mēs atšķiramies pa pustoņiem, smalkām niansēm, – savos novērojumos dalās Agate.

 

Mums atšķiras skatu punkti par kādiem četrdesmit pieciem grādiem. Mēs raugāmies uz visu no rietumu puses, bet vīrieši – no ziemeļu puses.

 

Runājot par pretējo dzimumu, viņa teic, ka neciešot stulbus vīriešus, kas ir neinteliģenti, rupji, vulgāri.

– Sievietēm stulbums ir vairāk piedodams, viņām ir vainu mīkstinoši apstākļi. Es gan nevienu stulbu sievieti nepazīstu, – nosmaida mana sarunu biedre.

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+