Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. maijs, 2015
Drukāt

Straujuma aicina atturēties no vārda “konsolidācija” lietošanas

Foto: LETAFoto: LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) valdības sēdē otrdien, uzklausot ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību un valsts kopbudžeta izpildi pirmajā ceturksnī, aicināja Finanšu ministriju (FM) atturēties no vārda “konsolidācija” lietošanas.

Premjere stāstīja, ka tikusies ar vairākiem cilvēkiem, kuri pauduši bažas par algu un citu tēriņu samazinājumu, ar ko viņiem asociējas vārds “konsolidācija”.

Straujuma uzsvēra, ka šāda konsolidācija attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu nebūs. Vārda “konsolidācija” vietā premjere piedāvāja izmantot, piemēram, “vēlmju neizpilde”.

FM valdībā otrdien ziņoja par tautsaimniecības attīstību un budžeta izpildi.”Pēc vairākiem spēcīgas ekonomiskās izaugsmes gadiem, kad laika periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam Latvijas ekonomika pieauga par 4-5% gadā, 2014.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi palēninājās, uzrādot 2,4% izaugsmi. Ekonomikas izaugsme sabremzējās dažādu iekšējo un ārējo faktoru ietekmē, starp kuriem svarīgākie ir ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās, tirdzniecības sankciju ieviešana un Krievijas ekonomikas recesija. Neskatoties uz izaugsmes tempu palēnināšanos, Latvijas IKP pieaugums pērn ir bijis viens no augstākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par vienu procentpunktu pārsniedzot ES vidējo izaugsmes līmeni,” teikts FM ziņojumā.

Atbilstoši IKP ātrajam novērtējumam Latvijas ekonomikas izaugsme 2015.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, noslīdējusi līdz 2%, kas ir lēnākais IKP pieaugums kopš 2011.gada sākuma. “Līdzīgi kā pērn arī šā gada pirmajos trīs mēnešos ekonomikas izaugsmi stimulēja iekšējais patēriņš, pakalpojumu nozaru (izņemot tirdzniecību) pievienotās vērtības pieaugumam sasniedzot 2%. Jāatzīmē, ka ārējās vides riski turpinās apdraudēt ekonomiskās izaugsmes perspektīvas arī nākamajos ceturkšņos, taču iekšējās vides priekšnoteikumi ekonomikas straujākai izaugsmei ir labvēlīgi, ko apstiprina pieejamie statistikas dati un Latvijas uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņa pieaugums šā gada sākumā,” klāstīja FM.

Ministrijā arī norāda, ka trijos mēnešos pārpalikumu valsts kopbudžetā pamatā nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas bija 65,6 miljonu eiro apmērā. Turpretī valsts konsolidētajā budžetā bija izveidojies deficīts 31,1 miljona eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par 20,2 miljoniem eiro, ko pamatā noteica lielāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. “Ja analizē valsts konsolidētā budžeta izpildi pa apakšlīmeņiem, tad redzams, ka valsts pamatbudžetā pirmajā ceturksnī bija deficīts 16,3 miljnou eiro apmērā, savukārt valsts speciālajā budžetā deficīts bija 9,2 miljoni eiro. Deficīts valsts speciālajā budžetā galvenokārt skaidrojams ar lielākiem budžeta izdevumiem sociāliem pabalstiem,” skaidrots ziņojumā.

Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un mikrouzņēmuma nodokļa nesadalītos ieņēmumus) 2015.gada pirmajā ceturksnī bija 1,727 miljardi eiro, kas ir par 3,2 miljoniem jeb 0,2% mazāk nekā plānots. 2015.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada pirmo ceturksni, kopējie nodokļu ieņēmumi bija par 95,7 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk. Lielākais īpatsvars 2015.gada pirmajā ceturksnī kopējos nodokļu ieņēmumos bija sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem – 31,7%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem – 25,1% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem –19%.

Savukārt nenodokļu ieņēmumi 2015.gada pirmajā ceturksnī bija 71,2 miljoni eiro, līdz ar to pirmā ceturkšņa plāna izpilde bija 100,1%. Nenodokļu ieņēmumi 2015.gada pirmajā ceturksnī iekasēti par 7,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gada pirmajā ceturksnī, ko galvenokārt ietekmēja augstāki maksājumi no budžeta iestāžu saņemto un iepriekšējos gados neizlietoto budžeta līdzekļu atmaksāšanas, ieņēmumi un ieņēmumu zaudējumi no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta un autoceļu lietošanas nodevas, kas stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

2015.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, valsts pamatbudžeta izlietotie līdzekļi ir palielinājušies par 73,6 miljoniem eiro jeb 6%. Valsts pamatbudžetā 2015.gada pirmajā ceturksnī kopējie izdevumi bija 1,306 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izlietotie līdzekļi 2015.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, palielinājušies par 61,6 miljoniem eiro jeb 12,6%. 2015.gada pirmajā ceturksnī speciālajā budžetā kopumā izlietoti 552,3 miljoni eiro, kas ir par 5,4 miljoniem eiro mazāk nekā plānots.

Tikmēr pašvaldību konsolidētajā budžetā pirmajā ceturksnī bija izveidojies finansiālais pārpalikums 65,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 12,6 miljoniem eiro. Finansiālā pārpalikuma samazinājumu pamatā noteica mazāki pašvaldību transfertu ieņēmumi no valsts pamatbudžeta ES fondu projektu īstenošanai.

Valdība FM ziņojumu par tautsaimniecības attīstību un budžeta izpildi iesniegs Saeimā.

Pievienot komentāru

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+