Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. novembris, 2013
Drukāt

Uz lāpu gājienu 18. novembrī cer pulcināt vairāk nekā 10 000 dalībnieku (14)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Latviju nevar izcīnīt vienreiz, tā jāizcīna ikreiz no jauna. Mēs katrs lāpu gājienā ejam, lai parādītu, ka esam gatavi pat visikdienišķākajās lietās cīnīties un būt kopā ar Latviju,” teic Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Šo tradīciju 2003. gada 18. novembrī aizsāka apvienība “Visu Latvijai”, un šogad lāpu gājiens notiks jau vienpadsmito reizi. Gājiena dalībnieki, dziedot patriotiskas dziesmas, izstaigās ceļu no Kārļa Ulmaņa pieminekļa, gar 11. novembra krastmalu, cauri Vecrīgai, līdz Brīvības piemineklim.

 

Sveiciens Latvijas dzimšanas dienā


“Uguns lāpu gājienā simbolizē degsmi par Latviju. Tai ir simboliska nozīme, un katrs, kas to nes, rada uguns parādi, un gājiena dalībnieks var sajust lielāku “Es” nekā ikdienā,” savās domās par lāpu gājienu dalās R. Dzintars. Pērn lāpu gājiens pulcēja ap 10 000 dažādu paaudžu dalībnieku no visiem Latvijas novadiem, un arī šogad, Latvijas 95. dzimšanas dienā, R. Dzintars cer sagaidīt iespaidīgu gājiena dalībnieku skaitu. Gājiena mērķis ir pateikties Latvijas valsts dibinātājiem un brīvības cīnītājiem, kuru ticība latviešu tautas nākotnei un nestie upuri deva iespēju latviešiem būt starp tām retajām pasaules tautām, kurām ir sava valsts.

Sabilnieks uzņēmējdarbības students Oskars Jepsis Rīgā lāpu gājienā piedalīsies otro reizi. Pērn viņu aizrāvusi gājienā valdošā latviskā un patriotiskā gaisotne. “Spēks gājienā bija tik liels, un tajā izpaudās latviskā varenība un lepnums. Arī šogad piedalīšos un aicināšu jaunus dalībniekus,” saka O. Jepsis. Zemessardzes pārstāve un skolotāja no Daugavpils Brigita Gulbe uzskata, ka lāpu gājiens ir labākais veids, kā sajust savas valsts svētkus: “Vienības sajūta gājienā ir grūti aprakstāma – man ir liels gods, ka es to daru Latvijas dēļ, tas ir mans sveiciens Latvijai tās jubilejā,” saka B. Gulbe. Viņa lāpu gājienā piedalās no pirmās reizes. “Man toreiz bija 14 gadu, un es nejauši nonācu gājienā. Nolēmu paskatīties, kas notiks, un tā mani lāpu gājiena tradīcija aizrāva,” teic B. Gulbe.

 

Rod iedvesmu 
jauniem darbiem


Kādreizējais limbažnieks, bet tagad rīdzinieks Jānis Zariņš gājienā piedalīsies jau sesto gadu. Viņaprāt, tā ir ne tikai iespēja satikt tuvus draugus, bet arī paust savu nostāju, ka latviska Latvija nav iespējama bez latviešiem, latviskām vērtībām un tradīcijām, bez sarkanbaltsarkana karoga un uguns, ko viņš uzskata par vienu no dzīvības uzturētājiem. “Kad esi kopā ar tūkstošiem patriotisku latviešu, saproti, ka tiešām esi saimnieks savā zemē. Aizmirstas ikdienas grūtības, un vēlreiz atceros, ka mans vecvectēvs Kārlis Zariņš, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, cīnījās 1919. gadā Brīvības cīņās. Gājienā ir iespēja vēlreiz parādīt, ka senču izcīnītā brīvība ir svēta un neviens to mums nedrīkst atņemt. Regulāri sanāk dzirdēt no gājienu vērojošajiem cittautiešiem replikas: “Vai viņu šeit ir vēl tik daudz?”, “Vai viņi visi nav aizbraukuši uz Īriju?” Tas vēlreiz pierāda, ka esam šeit noteicēji un tie, kas ir gribējuši uzkundzēties, nevar justies ērti,” domā J. Zariņš. Tikmēr R. Dzintars papildina, ka gājienā tā dalībnieki dodas ar saukli “Mēs esam latvieši”, kas aicina nekautrēties un justies kā savas zemes saimniekiem. K. Zariņš kā spilgtākos lāpu gājienus atceras 2010. gadā notikušo, kad bijuši lieli drošības pasākumi un viņš piedalījies tā plānošanā. Citu gadu viņš nesis karogu, kas vēl 80. gadu beigās bija uzvilkts Rīgas pils tornī. “Karogam bija gan muzejiska vērtība, gan arī liela simboliskā nozīme. Šādās reizēs rodas enerģija jauniem darbiem un iedvesma, jo ir iespēja uz ikdienas rutīnu paraudzīties no cita skatpunkta. Šādās reizēs saproti, ka dzīvē nemaz nav tik grūti un ka kopīgiem spēkiem ir iespējams paveikt ļoti daudz,” atceras K. Zariņš.

Ulmanis būtu lepns, Brīze – piedalītos


Šogad pulcēšanās gājienam sāksies plkst. 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa. B. Gulbe uzskata, ka tas ir simboliski, jo K. Ulmanis ir būtiska mūsu vēstures daļa: “Pateicoties viņam, Latvijā daudz kas tika sasniegts. Es domāju, ka viņš lepotos ar to, ko mēs darām 18. novembrī.” “Viņš mūsu valsti toreiz veda uz veiksmi un parādīja Latviju pasaulē,” piebilda O. Jepsis. Pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa “Visu Latvijai” aktīvisti būs sagatavojuši 5000 lāpas, kas tiks izsniegtas gājiena dalībniekiem. Pirms došanās ceļā notiks koncerts, kurā vajadzēja piedalīties arī nesen mūžībā aizgājušajam Aivaram Brīzem, leģendārās grupas “Līvi” balsij un Kokneša atveidotājam Māras Zālītes rokoperā “Lāčplēsis”, kur vienā no dziesmām viņš dziedāja, ka Lāčplēsis var paļauties uz Koknesi cīņā par tautas brīvību. R. Dzintars teic, ka viņam un “Visu Latvijai” bijušas ciešas attiecības ar Brīzi, kurš bijis liels patriots. Tomēr koncertā grupas “Līvu” patriotiskā noskaņa tiks uzturēta, jo tajā grupas dziesmas, arī latviešiem svarīgo “Dzimto valodu” izpildīs “Līvu” muzikanti Ainars Virga, Tomass Kleins, kā arī Fēlikss Ķiģelis un jaunais mūziķis Jānis Buķelis. Pēc koncerta plkst. 18.00 ar Latvijas karogu priekšgalā sāksies lāpu gājiens, kurā dalībnieki sauks “Mēs esam latvieši”, kā arī dziedās patriotiskās dziesmas. “Gājiena maršruts ir plānots tāds, lai tas būtu pa spēkam katram tā dalībniekam. Tas ik gadu pulcē ne tikai patriotiski noskaņotus jauniešus, bet arī sirmgalvjus, piemēram, “Daugavas vanagus” un nacionālos partizānus,” stāsta R. Dzintars. Politiķis norāda, ka iespaidīgs un emocionāli saviļņojošs ir skats, kad gājiena dalībnieki ar daudzajām lāpām kā nerimtīga uguns straume tuvojas Brīvības piemineklim un sastājas tā tuvumā. Gājiens noslēgsies ar patriotisko komponista Jāņa Norviļa dziesmu ar Raiņa vārdiem “Daugav`s abas malas”.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. LAI VIENOTI SIRDĪS MĒS JAUNI UN VECI ,PAR LATVIJU STĀVAM TIK STIPRI KĀ KLINTS ! Sirsnīgi sveicieni un spēka vēlējumi VISIEM LATVIJAS PATRIOTIEM ! Un vēl : LAI LATVIETĪ ALLAŽ MĪT LĀČPLĒŠA GARS ,TAD TĒVZEMI NEMĪDĪS NAIDNIEKU BARS !

  2. Ejiet droši ar paceltu galvu saules pilnā dienā, nevis slapstaties ar aizdedzinātām pagalēm tumsā – NA Jūs padara par marionetēm!

  3. Latviesu patriotisms nav NA privatipasums bet pieder katram kas to sava sirdi jut.

  4. Sis lapu gajiens ir izaudzis daudz lielaks ka pati NA un patriotisms bija latviesos pirms NA un bus ari pec.

  5. Piekrītu,malači NA,

  6. Malači! Prieks, ka jaunieši kļūst patriotiskāki! Tā ir tiesa, ka par Latviju jācīnās katru dienu! Lielās tautas to nekad nesapratīs.

    • Man arī prieks par to, bet nepatīk, ka NA izmetas par pasākuma naglu!

    • Ieva Visu Latvijai šo pasākumu iedibināja, jau daudzus gadus atpakaļ, maz pamazām šis pasākums neskatoties uz mediju un varas strūktūru nomenošanu, ignorēšanu ieguva aizvien lielāku vērienu. Visu Latvijai veido NA kodolu, lai gan šajā pasākumā pagājušo reizi piedalījos pirmo reizi sajūta bija fantastiska, pirmo reizi kopš atmodas laikiem sajutu latviešu tautas kopuma sajūtu un latviskumu savā sirdī, mani tas saviļņoja gluži, kā 90.gadu sākumā. Šoreiz došos ar visu ģimeni šajā lāpu gājienā arī abi mani mazbērni tajā piedalīsies. Ar prieku gribu pateikties Visu Latvijai par ši pasākuma iedibināšanu un tradīcijas turpināšanu, citādi es šo sajūtu vairs neizjustu būt starp savējiem latviešiem un ar latviskumu sirdī, paldies viņiem.

  7. Katram savi priekšstati un stereotipi par gājienu, taču es iešu uz Lāpu Gājienu, lai atbalstītu un būt kopā ar LATVIEŠU tautu.

  8. Es šajā gājienā noteikti ņemšu dalību, kad Latvija tiek iztirgota, kad latviešiem aptušojas prāts un tie balso par svešu nāciju kundzību, tad mans pienākums ir būt kopā ar tiem latviešiem, kas pret to iebilst un es saeimā vienīgo , kas pret to iebilst saskatu tikai NA. Atzīstos piedalīšos pirmo reizi, priecīgus svēkus visiem tiem, kas man piekrīt.

  9. Vārdam —- vai nevarēji izdomāt vēl kautko stulbāku ???

  10. Nacistiskajā Vācijā arī lāpu gājieni bija ļoti iecienīti.

    • nav tik traki, vispar lapu gājienus ieviesa kuk-kluks-klans ASV valstelē, tie kuri sita un kāra nēģērus…tos pašusneģerus kas šodien uz ASV pilsetu ielām apbižo jūdus, jo uzskata , ka tie no nēģēru vergu tordzniecības guva vislielāko labumu.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+