Medības
Pieredze

Tāds ‘Oho!’ mirklis stirnāžu medībās0


Rīta gaismā āža seja mirdzēja balta – galvenais apliecinājums tam, ka dzīvnieks ir vecs.
Rīta gaismā āža seja mirdzēja balta – galvenais apliecinājums tam, ka dzīvnieks ir vecs.
Foto: Linda Dombrovska un Emīlija Mariševa

Stirnāžu medības ir kaut kas absolūti burvīgs – vasara, garie vakari, agrie rīti, pietiekami silts, lai nebūtu jāsalst, un, kad uz zaļā fona ieraugi to izteikto, tik pazīstamo rudumu, rodas sajūta, ka labāka mirkļa nav. Jau kādu laiciņu ir pārliecība, ka gribas medīt pareizi. Tādēļ daudz laika tiek pavadīts vērojot, bildējot un analizējot. Doma ir medīt kaut ko jaunu un neperspektīvu vai arī kaut ko ļoti vecu. Ir vākts daudz bilžu, analizēti attēli, lai uztrenētu aci un pietiekami ātri varētu pateikt, kāds ir aptuvenais stirnāža vecums.

Ir agrs rīts, apbraukājam medību platības, galvenokārt jau ar kameru, bet ierocis ir līdzi, ja nu kas interesants gadās. Vispirms pamanām jaunu āzīti, kuram ragi zem ausīm. Pēc sejas krāsojuma, visticamāk, āzim ir otrie ragi, pa gabalu redzams, ka trofeja neperspektīva. Viņš uzturas kopā ar kaziņu.

Šis ir pirmais gads, kad āzis iesaistās riestā un jau ticis pie draudzenes. Tiek pieņemts lēmums šo āzīti nomedīt. Bija jāizkāpj no auto, kas aizbrauca, un jāmēģina āzim pieiet. Kaza aizskrēja laikus, bet āzītis turpināja gulēt. Kad izdevās pieiet jau šāviena attālumā, āzītis piecēlās un tika nomedīts. Radziņi bija necili, toties ļoti interesanta trofeja – vienā pusē klasiskais trijnieciņš, otrā – divi žuburīši.

Mazliet vēlāk citā iecirkņa daļā, ejot pa ceļu, aiz krūmiem pavērās maza pļaviņa, un tur stāvēja āzis ar kazu. Rīta saules gaismā āža seja izskatījās tik izteikti balta, ka vietējais mednieks, fotogrāfs un es pati teju vai vienlaikus izdvesām – Oho!

Pēc sejas vecs, vecs āzis, pēc auguma ne tik ļoti, tomēr bija jāuzticas intuīcijai, kas teica – medījams. Ejot klāt medījumam, pirmais, kas tika izdarīts, – iebāzti pirksti mutē, lai paskatītos zobu nodilumu. Zobi šķita gludi, nevis asi kā jaunam dzīvniekam. Vēlāk, pēc trofejas apstrādes, bija iespēja tuvāk aplūkot zobus. Vadoties pēc grāmatām, šim āzim tiešām bija astoņi līdz deviņi gadi, jo zobiem gandrīz jau bija noēstas visas emaljas spraugas, bet vienam dzeroklim to vispār vairs nebija (attēlā). Bet, ja šos zobus salīdzina ar žoklīti, kam zinātnieki apstiprinājuši 8,5 gadus, tad jāsaka, ka šis ir par gadu vecāks.

Tātad teorija apstiprinās dzīvē – ja āzim balta seja ar tumšu plankumu pie pašiem ragiem, tas ir vecs. Visticamāk, šis āzis pirms gada būtu ar greznāku ragu rotu.

Attēlā – Vērtīgas trofejas ar savu stāstu. Salīdzinājumam – veca un jauna āža trofeja.

Vairāk lasiet žurnālā Medības

LA.lv