Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. novembris, 2012
Drukāt

Tautības aile un latviskā identitāte

Foto - LETAFoto - LETA

Plašsaziņas līdzekļos arvien vēl nebeidzas dedzīga diskusija, kas nav gājusi garām arī “Latvijas Avīzes” slejām. Žurnālisti, politiķi un lasītāji ir apbēdināti un satracināti. Problēma, kas izraisījusi, manuprāt, nesamērīgo reakciju, ir tautību apzīmējošā aile LR pilsoņu pasēs, par ko Saeima savā plenārsēdē sprieda 25. oktobrī. 


Vecākās paaudzes, protams, atceras okupācijas laika pasi ar šādu ierakstu, kas dzimtenē un citās padomju republikās modināja lepnumu. PSRS ārzemju pasēs atrodama liecība vienīgi par piederību Padomju Savienībai, tajā tautību neatrast. Brīvajā un daļēji brīvajā pasaulē šādas prakses nebija, un ārpasaulē šajā ziņā nekas nav mainījies. Mainījušies esam mēs paši, no padomju republikas pilsoņiem kļūstot par neatkarīgas valsts pilsoņiem. Šajos gadu desmitos vairākkārt mainījusies arī Latvijas pase, un tā ir tikai viena, iekšzemē un ārzemēs lietojama.

Jaunajās pasēs atzīmēta vienīgi pilsonība. Tomēr šķiet, ka ir daudz tādu cilvēku, kam būtiski, lai pasē varētu ieraudzīt piederību kādai no Latvijas tautām, jo nevar vēlēties, lai ieraksts attiektos tikai uz latviešiem un lībiešiem. Ja pirms vairāk nekā divdesmit gadiem atjaunotās Latvijas pilsoņiem liekas, ka tautības aile saglabājama, varbūt jādod iespēja turpināt šo iesākto tradīciju. Tomēr tautības aile nav viens no pēdējiem latviešu identitātes bastioniem vai latviskās pašcieņas avotiem, kā to cenšas visai populistiski pierādīt.

Cits jautājums ir izskaidrošana. Pilsoņiem nav sniegta izskaidrojoša informācija, ka agrāk pasēs, atskaitot minētos padomju laikus, nekad nav bijusi atzīme par tautību.

To neatrast cara laiku pasēs, to velti meklēt Latvijas Republikas 20. un 30. gadu pasēs. 30. gadu otrajā pusē Vācijā šo aili izdomāja Hitlers, bet PSRS – Staļins, lai vieglāk izrēķinātos ar nevēlamām cilvēku grupām. Padomju Savienībā tie bija latvieši, somi, poļi un citi, bet Vācijā – ebreji un arī čigāni.

Latvijas ziemeļu un dienvidu kaimiņiem mūsu problēma nav saprotama. Igauņu rakstnieks Ilo Tūliks tūlīt nemācēja atbildēt, bet pēc brīža piezvanīja. Igaunijas pilsoņa pasē ir vienīgi pavalstniecība. Lietuviešu tulkotāja Danute Sirios-Giraite atbildēja tūlīt: “Lietuvas pilsoņa pasē tautības ailes nekad nav bijis.” Arī Somijas pasē norādīta vienīgi pavalstniecība. Visi apliecina, ka neviens tāpēc nejūtas mazāk igaunis, lietuvietis vai soms.

“Latvijas Avīze” vai ik dienas publicē lasītāju vēstules, kurās cilvēki nosoda deputātus, kas balsoja pret tautības ierakstīšanu. Arī pats laikraksts ieņēmis visai krasu nostāju šajā jautājumā, pārmetot deputātiem prettautiskumu, patriotisma trūkumu un aicinot par viņiem nebalsot nākamajās vēlēšanās. Vai šāda nostāja un varbūt pat patriotisko spēku šķelšana būtu vēlama mūsu nelielajā tautā? Deputāti, kuri oktobra plenārsēdē pauda savu nostāju, nav ne nodevēji, ne kangari, ne kārklu vācieši. Gan starp tautības ailes piekritējiem, gan noliedzējiem ir daudzi, kas godīgi un slavējami dara savu darbu un, cerams, kandidēs arī nākamajās vēlēšanās. Tieši šāda šķelšana labajos un sliktajos – un nevis tautības ailes iztrūkums pasē – var kaitēt mūsu nacionālajai pašapziņai un vājināt identitāti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+