Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. jūnijs, 2012
Drukāt

Top rīcības plāns Latgales kultūras atbalstam


Foto - LETAFoto - LETA

Pagājušās darba nedēļas nogalē Vārkavā aizritēja Kultūras ministrijas rīkotā konference, kurā izskanēja iespējamie risinājumi latgaliešu valodas un identitātes saglabāšanai un attīstībai. 


“Latviešu kultūras vērtība ir tās dažādībā, un tāpēc varu teikt, ka latgaliešu valoda, kultūra, identitāte un vēsture mūs tikai bagātina. Tagad tikai jāizdomā veids, kā šo vērtīgo saturu nest tālāk, proti, kādi mazi, bet konkrēti solīši jāsper, lai latgaliešu kultūra varētu attīstīties,” atklājot konferenci Vārkavas vidusskolā, sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tādējādi paužot ministrijas gatavību iesaistīties ar latgaliešu valodu un kultūru saistīto problēmu risināšanā. Vienlaikus ministre arī sevišķi uzsvēra nepieciešamību panākt, lai par latgaliešu valodas eksistenci un kultūrvēsturisko mantojumu uzzinātu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks ārpus Latgales.

Risinājumu meklēšanā minēto mērķu sasniegšanai tika iesaistīti pārstāvji no Latgales pilsētu un novadu pašvaldībām, publiskās pārvaldes institūcijām, Latgales plānošanas reģiona, kā arī nozaru eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un Saeimas deputāti – pavisam apmēram 45 cilvēki. Strādājot četrās darba grupās, viņi dienas gaitā vētīja tādus jautājumus, kā, piemēram, latgaliešu valodas juridiskais statuss un nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, latgaliešu valodas vieta izglītības saturā, vīzija par Dziesmu un deju svētku procesu Latgalē, latgaliskas mediju telpas radīšana un uzturēšana.

 

Tā, piemēram, filoloģijas doktores Lidijas Leikumas vadītā darba grupa “Izglītība” nāca klajā ar paziņojumu, ka viens no būtiskākajiem soļiem, gādājot par latgaliešu valodas dzīvotspēju, ir latgaliešu rakstu valodas standarta un programmas oficiāla apstiprināšana, šādi radot likumisku pamatu valodas un reģiona kultūrvēstures mācīšanai Latvijas skolās.

 

Tiesa gan – šim mērķim būtu arī jāparedz ikgadēja mērķdotācija mācību līdzekļu izstrādei, kā arī skolotāju sagatavošanai augstskolā.

Bet Jāņa Bordāna vadītā “Juridisko jautājumu” grupa iestājās par to, lai izmaiņas tiktu veiktas ar vietvārdu lietošanu saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot iespēju Latgales pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem oficiālajā saziņā lietot konkrētās apdzīvotās vietas kultūrvēsturisko nosaukumu latgaliešu literārajā valodā. Grupas pārstāvji uzsvēra: šābrīža tendence, pašvaldību vadītājiem latviskojot oriģinālos vietu nosaukumus, deformē Latgales kultūrvēsturisko telpu un kropļo valodu.

Tikmēr filoloģijas doktores, literātes Ilzes Spergas vadītā “lokālās identitātes” grupa ierosināja mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda pamatprincipus, paredzot projektu finansējuma izlīdzinājumu starp Latvijas reģioniem, kas ļautu sekmīgāk veicināt vietējos kultūras procesus, tostarp, jaunas oriģinālliteratūras radīšanu latgaliešu valodā. Tāpat no šīs grupas izskanēja prasība atjaunot Latgales reģionu tā etnogrāfiskajās robežās (pievienojot atpakaļ, piemēram, Varakļānus), kas mainītu reģiona etnisko sastāvu par labu latviešiem un turklāt sekmētu latgaliešu valodas lietošanu plašākā mērogā.

 

Bet Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvja Daiņa Mjartāna grupa “Mediji” izteica prasību panākt, lai jau šogad Latvijas radio 1. kanālā skanētu raidījums par Latgali latgaliešu valodā vienu reizi nedēļā. Raugoties ilgtermiņā, būtu arī jāpanāk, lai 2% no sabiedriskā pasūtījuma sabiedriskajos un komerciālajos medijos tiktu paredzēti raidījumiem latgaliski.

 

Kā “Latvijas Avīzei” sacīja KM nozaru politikas nodaļas pārstāve Liega Piešiņa, konference esot rezultējums ministrijas parlamentārās sekretāres Ineses Laizānes vadītās Latgales darba grupas līdzšinējam veikumam.

Konferencē izstrādātos priekšlikumus Kultūras ministrijā plānots caurskatīt ap Jāņiem, noskaidrojot, kurus no tiem iespējams īstenot. Tikmēr gan atvērts palicis jautājums: kura valsts institūcija koordinēs tālāku rīcības plāna iedzīvināšanu, jo acīm redzams ir fakts, ka ierosinājumi sniedzas ārpus KM kompetencēm. Jāpiebilst arī, ka līdzīgas, Latgales kultūras entuziastu iniciētas darba grupas un sanāksmes, kurās apspriesti tie paši jautājumi, kas konferencē, vairāku gadu ilgumā turpinājušās Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē. Tām joprojām nav sekojusi konkrēta valdības rīcība.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+