Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Topošā izglītības ministre: Latvijas izglītības sistēmā pietrūkst izcilības un inovāciju (19)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas izglītības sistēma ir laba, taču tai pietrūkst izcilības un inovāciju, vērtējot izglītības nozari, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja izglītības un zinātnes amatam izvirzītā programmas “Iespējamā misija” vadītāja Mārīte Seile.

“Es teiktu, ka vārdi “izcilība” un “inovācijas” ir kaut kas, kas mūsu izglītības sistēmā varētu būt pārstāvēti vairāk,” viņa atzina, uzsverot, ka tieši tas ir ļoti nepieciešams Latvijas tautsaimniecībai, jo valsts attīstībai nepieciešami cilvēki ar radošām idejām, mērķtiecīgi, kas paši gatavi uzņemties iniciatīvu.

Viņa arī norādīja, ka izglītības sistēmas kvalitāte nevar būt labāka par skolotāju kvalitāti – par to liecina daudzi pasaules pētījumi. Izglītības kvalitāte ir ļoti atkarīga no tā, cik iedvesmojoši būs skolotāji. Viņasprāt, galvenās īpašības skolotājiem – skolotājam jāpatīk tam, ko viņš dara, un neapšaubāmi, profesionalitāte un zināšanas par savu priekšmetu.

Topošā ministre arī atzina, ka bieži vien redzams, ka politiskajos dokumentos ir iestrādātas labas idejas, bet tik labi nesokas ar ieviešanas procesu. Uz jautājumu, kādēļ, viņasprāt, tā ir, Seile atbildēja: “Varbūt arī politiskās gribas trūkums.”

Runājot par Latvijas lauku skolu nākotni, viņa sacīja, ka tā saistāma ar to, ka katram bērnam sākumskolas periodā izglītībai jābūt nodrošinātai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet svarīgas ir diskusijas, kā šo pieejamību sabalansēt ar kvalitāti. “Tas ir nākotnes uzstādījums – kā atrast modeļus, lai skolas būtu pieejamas, kvalitatīvas un tajā pašā laikā ar saprātīgu finansējuma ieguldījumu,” viņa paskaidroja.

Izvirzīšanu ministra amatam Seile uztver kā lielu atzinību “Iespējamās misijas” paveiktajam septiņos gados. “Mūsu pieredze ir ne tikai dalīties idejās, bet arī praktiski darboties,” teica Seile, norādot, ka filozofija, ar kādu darbojusies iepriekšēja darbā, neapšaubāmi noteiks arī viņas darbu ministra amatā. Par iestāšanos partijā “Vienotība” pašlaik nav pat apsvērusi, jo viss noticis ļoti ātri.

Jau vēstīts, ka “Vienotība” izglītības un zinātnes ministra amatam nolēmusi virzīt programmas “Iespējamā misija” vadītāju Mārīti Seili.

Atbalstu Seiles kandidatūrai iepriekš pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško, savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis un Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra atzina, ka viņiem trūkst informācijas par Seili.

Jau ziņots, ka “Iespējamās misijas” mērķis ir katru gadu piesaistīt, atlasīt, sagatavot un atbalstīt darbam skolās augstskolu absolventus ar līdera dotībām un labiem akadēmiskajiem sasniegumiem. Programmas veidotāji un atbalstītāji uzsver, ka kvalitatīvas izglītības pamats ir labs skolotājs. Vairāk nekā 40% pedagogu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, tāpēc “programma palīdz zinošiem un mērķtiecīgiem augstskolu absolventiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem”. Atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, “Iespējamās misijas” mājaslapā arī norādīts, ka pašlaik Latvijas vispārējā izglītība starptautiskajā kontekstā ir vērtējama kā viduvēja.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. skolotāja jau 27 gadus Atbildēt

    Gribas lūgt jauno “iespējamo ministri” nokāpt no mākoņiem, atvainoties strādājošajiem pedagogiem, kuri velk sērkociņus, lai uzzinātu, kurš labos “‘misijas kolēģu”‘ sabojātos un iemācīs neiemācīto, ieiet kādā skolā, jo sen tur nav bijusi un nostāties uz kājām, iepazīt reālo situāciju. Skolas turas tikai uz innovatīviem skolotājiem, krīts un tāfele, tehnika NAV visos kabinetos. Tehnikas esamība NEGARANTĒ kvalitatīvu stundu. Misionāri nāk nesagatavoti, elementāri nezina kā un ko atlasīt stundai, metodiski nevar ‘prakstiski neko. Strādājošie ir izcili, jo NEVIENA grāmata neaptver visas standarta prasības, ir jāmeklē un jāveido pašiem. Jo – tas notiek nakts stundās, materiālu zīmēšana, līmēšana un veidošana. Jo – strādā uz 2 slodzēm, lai nopelnītu kaut ko………un solītā 36 stundu reforma ir cilpa, kura sašķels laukus un pils;ētu. Vieniem būs vairāk, otriem uz pusi mazāk…………

  2. Ir atkal iespēja no ministriša ar koka plintīti pie Brīvības pieminekļa un datoru dalitāja kļūt par Izglītības Ministru – pirmajai atjaunotās valsts vēsturē ar lielo burtu un neskraidi ar to koka plintīti un nedali neesošos datorus… Cerībā pilsonis.

  3. Mūsu izglītības sistēmā jau uzstādīts mērķis – par katru cenu visiem jābūt sekmīgiem un ne mazums līdzekļu velta tiem, kas negrib mācīties vai ir slinki. Sekmīgāko skolnieku zināšanu papildināšanai vairs neatliek laika, jo skolotājam jāmeklē tos, kas pat uz skolu nevīžo atnākt…

  4. Topošā ministre varētu pastāstīt, cik daudzi no bijušajiem misionāriem skolās turpina strādāt par skolotājiem pēc tam, kad beidz maksāt piemaksu par “misiju” un jāturpina strādāt par ierasto mazo naudiņu?

  5. Kurš bija autors ..nauda seko skolēnam . Vai arodbiedrība ?

  6. …un latviešu valodas Latvijas skolās.

  7. Ministres uzstādījums ir labs, pareizs un nepieciešams, bet, lai to sasniegtu, ir jāreformē visa līdzšinēja izglītības un zinātnes sistēma, sākot ar skolu, augstskolu un zinātni. Bet vai pašreizējā sistēma pieļauj izcilību? Redz, Ekmanis jau pret, vecajai gvardei jānotur savas pozicijas, bet vajadzētu ieviest vecuma cenzu vēlētos amatos kā tas ir Vācijā un citur, tāpat pie amatiem augstskolā neļauj tikt jauniem un talantīgiem, ievēlēšanas kārtību būtu jāpadara publiskāku, tāpat jāpārskata amatu savienošanas mehānisms, kas ļauj vienam stradāt 10 amatos utt. Novēlu veiksmi, bet arī līdzjūtību ministrei!

  8. skolotāja, ped.stāžs 34 g. Atbildēt

    Viena no prioritātēm, iespējams, pati samudžinātākā, būs jaunais pedagogu darba samaksas modelis. Šobrīd, piemēram, daudzās Rīgas skolās skolotāja dienā strādā vairāk – vidēji tās ir 11 stundas dienā. Tāpēc, lai iekļautos 40 darba stundās, būs jāpieņem apmēram trešdaļa skolotāju klāt. KĀDA IR REĀLĀS SITUĀCIJA? Pirmkārt, nav skolotāju, ko pieņemt, jo labi pedagogi valstī ir deficīts un labi speciālisti par tādu samaksu, kāda ir šobrīd, nestrādās. Otrkārt, skolas telpas ietilpība ir tik liela, cik tā ir, un tad ir jautājums, kur šie skolotāji paliks tajā laikā, kad viņiem nebūs stundas. Kur būs tā vieta, kur viņi gatavosies stundām? Treškārt, IZM vienā brīdī teica: kad modelis tiks ieviests, tad samaksa par stundu būs apmēram 5 eiro. Tomēr šī brīža samaksa mazajās skolās arī ir šie paši 5 eiro par stundu. Savukārt lielajās skolās tie jau ir 8 eiro par stundu.

    • Cie. kolēģe!!! Piekrītu par visiem 100%. Mana darba dienas ir vidēji 13-14 stundas. Valoda vidusskolas klasēs. Manā priekšmetā Rīgā uz 1.09. šogad trūka nieka 30 kolēģu, tas bija redzamais cipars, tātad reāli……..Vajag dzīvot realitātē.

  9. Ja caurumiņš aizpildīts…pele iekšā alā netiek jo nav izcilīga

  10. Visnepiemērotākais ministrs bija Ķīlis, kurš tā arī nespēja noformulēt, ko viņš saprot ar reformām. Neviena skaidra doma no viņa netika saņemta. Klaigāt, ka viss ir slikti, nav liela māksla. Vislielākā nezināšana Ķīlim bija par to, kas ir zinātne un ko nozīmē publikācijas starptautiski citējamos zinātniskos žurnālos. Tās nerodas bez darba un finasējuma, tikai tāpēc, ka to prasa.

    Vislabākā ministre bija I.Druviete. Viņai ir saprašana par izglītību un zinātni.

  11. Labi komentāri “mirtei” un”Tālim”. Tiem pievienojos. M.Seiles kundze pārzina ļoti šauru izglītības jomu, dīvaina liekas arī viņas darba pieredze (veikalu tīkls Maxima!). Par viņas pašas izcilību stipri maz vai vispār nekas nav dzirdēts plašākā sabiedrībā. Tāpēc arī par tām “izcilībām”… Nu ja, ko cilvēks zina, ja viņam nav pieredzes, nav saskarsmes ar spilgtiem skolotājiem un augstskolu mācībspēkie, kuru Latvijā nav mazums, nerunājot nemaz par jauniešiem, kas, beiguši skolas Latvijā, spēj sekmīgi mācīties tālāk ārzemēs. Mani interesē, kā Seiles kundze rīkosies ar valsts budžeta līdzekļiem, kas līdz šim izšķērdīgi piešķirti vairākām desmit valsts augstskolām un tajās dublējošām programmām. Ne par velti Ķīlis sāka šo un to grozīt šai izšķērdībā, taču dabūja pa kaklu no Vētras, Druvietes, iespējams, arī no klusā un nemanāmā, bet finansiāli rosīgā “akadēmiķa” Ekmaņa. Vētra un Ekmanis jau rāda savu nostāju: viņiem Seile nav zināma. Ja nav zināma, kas tā arī var būt, tad mēs, Vētra, Ekmanis un pārējā vecā gvarde, kuru rokās lielas naudas summas no valsts budžeta, stāvēsim pretī kā mūris. Gan jau šī tad demisionēs.

  12. Mums ir gan izcili studentu un skolēnu prāti, kuri sevi ir pierādījuši starptautiskajās olimpiādēs un projektos. Viņu panākumi masu mēdijos tiek atspoguļoti ar dažām teksta rindiņām. Toties žurnālos tiek plaši atspoguļotas dažādu “slavenību” atklāsmes par mainīgajiem gultas biedriem. Kurā žurnālā esat redzējuši izcilo skolēnu bildes un intervijas?

    • Bet šie jaunie un izcilie netiks darbā, jo pensionāru pulki priekša un tik vaid, ka jaunie jau nenāks, bet nav taču vietu un slodzes pa blatu tiek sadalītas vecajiem draugiem, jaunajiem nav izaugsmes iespēju – JAU GADIEM.

      • ….smiekli…un kur tad vakanču sarakstu septembra pirmajā dienās, jaunie, uz priekšu….bet nav jau…. un tam vecajam učukam jāvelk 2 pilnas slodzes, kur par konsultācijām netiek maksāts, jo tarificēt var tikai 40…………………jaunie….nulles, ne jau visi, bet…..

    • Tā jau ir tēma par mūsu mediju kvalitāti. Tai līdz izcilībai paliek arvien tālāk. Argumentēts gan tiek ar to, ka tāds ir pieprasījums. Ja maizes maz -vismaz ir izrādes 🙂 šovu un privāto/intīmo dzīvju pietiek, bet ko saturīgāku nav jau, kas spēj radīt -te redzam izglītības sistēmas produktus. Viduvējības negrib runāt par izcilībām, tā var tikai tiražēt un atbalstīt tādu pašu viduvējību. Viduvējība un neprofesionalitāte ir milzīga mūsu valsts problēma.
      No žurnāliem – “IR” raksta par izcilniekiem.

  13. Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās izglītības reformēšana. To veic jau astoņpadsmitais izglītības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš – Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK – Māris Grīnblats; Saimnieks – Juris Celmiņš; Tautas partija – Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks – Kārlis Šadurskis, Ina Druviete; Zaļo un zemnieku savienība – Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks; Reformu partija – Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis, Vienotība – Ina Druviete. Un taga būs „cilvēks no malas” – Mārīte Seile, ka lielāko vadības pieredzi guvusi bēdīgi slavenajā firmā „Maxima Latvija.”
    Kuriem no viņiem bija skolu pieredze? Varbūt M.Vītolam ar LU bakalaura grādu, varbūt juristiem J.Radzēvičam vai R.Brokam?
    Neliela skolu pieredze bija A.Piebalgam, bet viņš, mēģinādams ieviest ārzemju pieredzi, visu sagrieza ar kājām gaisā – skolēni varēja izvēlēties ko mācīties. Protams, viņi neizvēlējās ķīmiju un fiziku! Bijušais ministrs V.Dombrovskis, lai izpatiktu darba devējiem un celtu savu prestižu, panāca, ka visiem obligāti būs jākārto centralizētais eksāmens ķīmijā un fizikā. Tas nekas, ka nav nepeiciešamā skolotāju sagatavošana, nav nepieciešamā materiālā bāze, nav nepieciešamie mācību līdzekļi – bet ir ideja! Izvēles brīvību skolvadībā un mācību saturā vēlējās ieviest R.Ķīlis – labi, ka nepaspēja, jo tad gan katrs rīkotos kā māk vai kā nemāk. Bet tās nebija vienīgās R.Ķīļa „ieceres”! Daži priecājas, ka R.Ķīlis sakustinājis „stāvošo dīķi”, bet sakustināts tas dzidrāks un skaidrāks netop, tieši otrādi –„sāk jau smakot”.
    Mērnieku laiku izglītības sistēmā turpinās, paliek jautājums – cik ilgi?

Draugiem Facebook Twitter Google+