Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. jūlijs, 2016
Drukāt

Tulki būs jāalgo no personiskās kabatas (5)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Ja privāttiesiskos strīdos procesa dalībnieki nezinās valsts valodu, no 31. jūlija valsts vairs nerūpēsies par tulku algošanu.

No 31. jūlija valsts vairs nenodrošinās tulkus civillietās visām civilprocesā iesaistītajām fiziskajām personām. Arī tām personām, kam jau norit tiesas process, sākot ar jūlija pēdējo dienu, būs pašām jāpiesaista tulks. Izņēmums būs vienīgi tie cilvēki, kuri civillietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī tie, kas atbrīvoti no tiesas izdevumu segšanas. Atbrīvojuma pamatojums izrietēs arī no lietu kategorijas – jau šobrīd ir noteikts, ka personas atbrīvojamas no tiesāšanās izdevumiem darba strīdu, uzturlīdzekļu piedziņas un citās lietās.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone pastāstīja, ka tulki galvenokārt nepieciešami krieviski runājošajiem tiesas procesa dalībniekiem un ka līdz šim tiesās pastāvīgi strādājošie tulki vienmēr nepieciešamības gadījumā tikuši pieaicināti tiesas procesā.

Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka ārštata tulks par darba stundu saņem 30 eiro, un šo naudas summu nevar salīdzināt ar to, ko par astoņu stundu darba dienu nopelna štata tulks – tie ir nedaudz vairāk par diviem eiro stundā, bet mēnesī nedaudz virs 400 eiro pēc nodokļu nomaksas.

D. Vilsone prognozēja, ka, līdzko stāsies spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, samazināsies tiesas tulku darba slodze un ietaupīsies valsts nauda. “Tiesu administrācija ir lūgusi visām tiesām iesniegt informāciju, cik tulku šobrīd ir nodarbināti. Sākot no jūlija, trīs mēnešu laikā mēs redzēsim, cik liela ir tā noslodze, un tad noteikti mainīsies tulku amata vietu skaits. Ja ietaupīsies nauda, mēs varēsim palielināt tiesu tulku darba samaksu,” solīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja.

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte Dace Vārna sacīja, ka likumdevējs nav noteicis to personu loku, kas drīkst tulkot tiesas procesā. Valstī nav zvērinātu tulku institūcijas, kas varētu nodrošināt ar profesionāliem tiesu tulkiem. “Lietas dalībnieku interesēs ir strādāt ar tādu tulku, kas spēj patiešām prasmīgi tulkot. Lietas dalībnieki informāciju par tulkiem var iegūt nevalstiskajās organizācijās, piemēram, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrībā, kas nodarbojas ar tulkošanas jomas attīstību valstī un tulkotāju profesionālās kvalifikācijas celšanu,” sacīja D. Vārna un atgādināja, ka tulkam par apzināti nepareizu tulkošanu iestājas kriminālatbildība.

Ilggadējā Rīgas apgabaltiesas tulce Magdalena Balt­ezera uzskata, ka nebūs tik vienkārši atrast tulkus, kas spēj profesionāli strādāt tiesas procesa laikā. Viņa Latvijas Tulku un tulkotāju biedrībā ir vienīgā tulce ar pieredzi tiesu darbā un šaubās, ka tulks no malas tā vienkārši bez problēmām var ķerties pie tiesas dalībnieku sacītā tulkošanas. Ne velti Tiesu administrācija testē tulkus, lai piešķirtu viņiem kvalifikācijas pakāpes. M. Baltezera, kurai ir augstākā kvalifikācijas pakāpe, savus pienākumus veic par Tiesu administrācijas atvēlēto nelielo algu, kas ir mazāk nekā tiesu sekretārei. M. Baltezera ir pārliecināta, ka par 30 eiro stundā tulki rausies uz tiesām, jo tā ir laba samaksa, tikai paliek jautājums, cik kvalitatīvi darbs tiks padarīts. “Jo tulks vienkāršāk spēj procesā iesaistītajiem izstāstīt lietas būtību, jo labāks viņš skaitās. Iespējams, ka ārštata tulki spēs iztulkot tā, lai cilvēkam viss ir skaidrs. Bet tas nav viegli,” atzina ilggadējā tiesas tulce.

Jau tagad likumā ir noteikts, ka tai pusei, kas ierosinājusi strīdu, ir jāatlīdzina otrai pusei radušies tiesas izdevumi, tostarp arī izdevumi par tulkošanu. Savukārt pēc tiesas procesa pabeigšanas tiesa piespriež zaudētājam samaksāt tiesas izdevumus pusei, kuras labā taisīts spriedums.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Galvenais, lai pasākumā neiesaistās tādi veidojumi kā tulkojumu birojs ” Baltic Translations”: kas no pasūtītāja naudu saņem, bet tulkiem par padarīto nemaksā. Otrreiz jau neviens neparakstās, bet valstī pietiek tādu, kas iekrīt pirmajai reizei.

  2. Tulku un tulkotāji biedrība nodarbojas ar nozares attīstīšanu valstī? Vai raksta autors vismaz mēģināja pārbaudīt šī apgalvojuma patiesumu?

  3. Kāpēc vispār šī valsts tērēja līdzekļus tiem, kas nemāk valsts valodu???
    Aizbrauciet uz jebkuru Eiropas vai āzijas valsti, tur neviens Jums neapmaksās tulka pakalpojumus- tās ir Jūsu problēmas, nezinat tās valsts valodu , algojiet par savu naudu tulku un āmen…. pie mums te auklējas!

  4. Tas, ka tā ir Latvijā, nav brīnums, bet kā ir ar tulkiem ārvalstīs priekš emigrējušajiem?

Draugiem Facebook Twitter Google+