Ekonomika
Bizness

Ugunsdrošības jautājumus risina tikai “ķeksīša” pēc. Apdrošinātāji atklāj situāciju0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Fotolia

Juridisko personu un fizisko personu parakstīto prēmiju apjoms ir aptuveni līdzīgās proporcijās – 50/50. Tādējādi pērn gada laikā juridisko personu parakstīto prēmiju apjoms ir bijis aptuveni 250 miljoni eiro.

Apdrošināšanas veidi, kas izteikti ir juridisko personu interešu lokā, ir vairāki.

Tā veselības apdrošināšanā, dzelzceļa, gaisakuģu un to civiltiesiskās atbildības (CTA), kuģu un to CTA, kravu, kredītu apdrošināšanā un galvojumos juridisko personu īpatsvars ir 100% vai tuvu tam.

Vairāk nekā puse parakstīto prēmiju apjoma nāk no uzņēmumiem arī tādos apdrošināšanas veidos kā nelaimes gadījumu apdrošināšana (67%), vispārējā civiltiesiskā atbildība (80%).

Savukārt fizisko personu interese, kā liecina parakstīto prēmiju apjoms, dominē citos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšana (91%), ceļojumu apdrošināšana (70%) un OCTA (68%).

Līdzsvars starp juridisko un fizisko personu parakstīto prēmiju apjomu ir tādos apdrošināšanas veidos kā KASKO (juridisko personu īpatsvars 51%), īpašuma apdrošināšanā (53%) un dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanā (50%).

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka līdzīgas tendences apdrošināšanas prēmiju proporcijās bija iepriekšējos gadus.

Taču 2018. gadā parādījusies arī jauna – būtiski samazinājās juridisko personu noslēgto uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jauno līgumu skaits, jo nodokļu reformas laikā tika mainīti ienākuma nodokļa atvieglojuma nosacījumi.

Tāpēc šis apdrošināšanas veids juridiskajām personām zaudēja savu pievilcību kā darbinieku motivācijas instruments.

Šo lēmumu iespaidā 2018. gadā juridisko personu daļa dzīvības apdrošināšanā kritās par 20%.

Pie citām tendencēm, pēc J. Abāšina domām, varētu minēt arī to, ka vairāk notiek civiltiesiskā apdrošināšana, jo eksporta apjoms palielinās un arī klienti kļūst prasīgāki.

Tāpat apdrošinātāju piedāvātie risinājumi un produkti kļūst arvien sarežģītāki, piemēram, negūtās peļņas apdrošināšana – to iegādājas uzņēmējs, proti, nekustamā īpašuma attīstītājs, kurš ir plānojis no noteikta datuma izīrēt īpašumu un jau noslēdzis īres līgumus, taču būvdarbu iekavēšanās dēļ telpu izīrēšana kavējas zināmu laiku, līdz ar to uzņēmējam rodas zaudējumi plānotās, bet negūtās peļņas dēļ.

 

Aktuāli – ugunsdrošība

Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” tehniskais direktors Uldis Dzintars: “Ugunsdrošība ir aktuāls jautājums saistībā ar lielo ugunsgrēku skaitu Latvijā – pēc to skaita esam astotajā vietā Eiropā starp 23 valstīm, par kurām šāda statistika tiek apkopota.”
Foto: Timurs Subhankulovs


Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” tehniskais direktors Uldis Dzintars uzsver, ka apdrošināšanas nozare šobrīd aug straujāk nekā Latvijas ekonomika.

Neskatoties uz to, kopējais dažādu risku apdrošināšanas līmenis joprojām ir zems, vismaz salīdzinot ar rietumvalstīm.

Šādas situācijas blakusefekts ir ārvalstu investoru interese par Latvijas apdrošināšanas tirgu, jo valda viedoklis, ka apdrošināšanas nozares apjomi nākotnē strauji pieaugs – nedzīvības risku apdrošināšana Latvijā šobrīd ir tikai 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Attīstītajās rietumvalstīs tā veido 2,5–3% no IKP, tātad vismaz divas reizes vairāk.

Saskaņā ar viņa teikto apdrošināšanas tirgus briedumu var novērtēt pēc tā, cik liels ir automašīnu apdrošināšanas apjoms attiecībā pret visu apdrošināšanas tirgu.

“Latvijā automašīnu apdrošināšana – OCTA un KASKO kopā – šobrīd veido 48% no parakstīto prēmiju apjoma. Vidēji Eiropā – mazliet vairāk nekā trešdaļa. Jo zemāks “motoru” apdrošināšanas īpatsvars, jo attīstītāks tirgus.”

Joprojām apmēram 50% no juridisko personu īpašumiem Latvijā nav apdrošināti. Salīdzinājumam – fiziskās personas nav apdrošinājušas divas trešdaļas īpašumu.

Taču vairums neapdrošināto īpašumu pieder mazajiem un daļēji – vidēja lieluma uzņēmumiem, lielie un liela daļa vidējā lieluma uzņēmumu savus īpašumus apdrošina.

Tas ir aktuāls jautājums saistībā ar lielo ugunsgrēku skaitu Latvijā – pēc to skaita esam astotajā vietā Eiropā starp 23 valstīm, par kurām šāda statistika tiek apkopota.

“Augot ekonomikai, aug arī ēku un krājumu vērtība, bet sapratne, ka nepieciešams samazināt ugunsgrēku risku, pagaidām līdzi netiek. Pagājušajā gadā Latvijā pirmo reizi bija apdrošināšanas gadījums, kad izmaksātā atlīdzība ugunsgrēka dēļ pārsniedza 30 miljonus eiro.”

“Runa ir par objektu, kurā atradās liels daudzums elektropreču. Tādēļ ugunsdrošība ir aktuāla problēma, un, ja situācija nemainīsies, apdrošināšanas nozare, iespējams, apsvērs cenu celšanu apdrošināšanas polisēm tiem klientiem, kas nepietiekami rūpējas par ugunsdrošību.”

“Šajā ziņā izveidojušās trīs klientu grupas. Daļa uzņēmumu dzīvo laimīgā neziņā un uzskata, ka viņus šī problēma neskars.”

“Vēl daļa ugunsdrošības jautājumus risina tika “ķeksīša” pēc.”

“Visbeidzot, pēdējie nopietni pieiet jautājumam un vērtē, kā samazināt riskus. Un jāsaka – uzņēmumu rīcībā ir līdzekļi risku mazināšanai: tas, pirmkārt, attiecas uz termogrāfiem, ar kuru palīdzību var novērtēt vadu un elektrības skapju stāvokli, to, vai kaut kur nekarst kontakti.”

“Jāteic, ka biežākais ugunsgrēku cēlonis ir saistīts tieši ar elektroinstalācijas problēmām. Otrkārt, ja kaut kur tiek uzstādītas miljoniem vērtas iekārtas, būtu prātīgi investēt simt vai divsimt tūkstošus ugunsdzēsības sprinkleru uzstādīšanai.”

“Visbeidzot, uzņēmumi varētu rīkoties tālredzīgi, būvējot jaunus objektus – gan liekot izvērtēt projektus ugunsdrošības ekspertiem, gan arī izvēloties būvmateriālus, konkrēti, atturoties no t. s. sendviča tipa būvmateriāliem, kuros starp metāla, plastikāta vai citu materiālu kārtām atrodas degošu siltinājuma putu slānis.”

“Apkopojot ugunsgrēku statistiku par Baltijas valstīm vairāku gadu garumā, redzams, ka lielākās apdrošināšanas atlīdzības un tātad arī lielākie nodarītie zaudējumi 90% gadījumu saistīti ar ēkām, kurās izmantoti sendviča tipa būvmateriāli,” saka U. Dzintars.

 

Gaidāms CTA pieaugums

ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Ritvars Heniņš: “Tuvākajā laikā gaidāma obligāta civiltiesiskās atbildības (CTA) ieviešana noteikta lieluma dronu “lidināšanai”, tāpat aktuāls ir jautājums par elektroskūteru vadītāju CTA ieviešanu.”
Foto: Timurs Subhankulovs


Juridisko personu apdrošināšana, proti, prēmiju apjoms, pērn pieauga par 16%.

Ja salīdzina Latvijas un Eiropas apdrošināšanas tirgu, tad redzams, ka divos apdrošināšanas veidos – cilviltiesiskās atbildības apdrošināšanā (CTA) un nelaimes gadījumu apdrošināšanā – Latvijas tirgus apjomi ir krietni mazāki nekā Eiropā.

Attiecīgi var prognozēt, ka šajos segmentos gaidāma izaugsme, stāsta “ERGO” Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Ritvars Heniņš. Tas saistīts gan ar izpratnes pieaugumu, gan arī arvien biežākiem zaudējumu kompensācijas pieprasījumiem.

Jo vairāk apmierinātu prasību – jo straujāk augs gan CTA popularitāte, gan arī apdrošināšanas limiti, kas bieži vien pagaidām ir mazi.

Viņaprāt, tuvākajā laikā gaidāma obligāta CTA ieviešana noteikta lieluma dronu “lidināšanai”, tāpat aktuāls esot jautājums par elektroskūteru vadītāju CTA ieviešanu. Tas saistīts arī ar to, ka zaudējumu piedzīšana kļūst arvien aktuālāka tendence sabiedrībā un tiesu praksē.

Saistītie raksti

LA.lv