“Saņemot algu aploksnē, tā ir tikai daļa no visa, kas pienākas” – eksperte par jauniešu riskiem darba tirgū 0
Jaunieši bieži piekrīt aplokšņu algām , jo vēlas vairāk “uz rokas”, taču neapzinās sekas vai vienkārši nezina savas tiesības. Pieredzes trūkums padara viņus par vieglu mērķi neoficiālai nodarbināšanai, kas ilgtermiņā var dārgi maksāt, raidījumā “Ekonomika,” spriež LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Vadībzinātnes un biznesa nodaļas asociētā profesore, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos, Pasaules Enerģijas Padomes Latvijā prezidente, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece ēnu ekonomikas jautājumos (2023-2025) Olga Bogdanova.
Jaunietis, kamēr ir zaļš gurķis, iziet darba tirgū, un viņu savāc darba devējs, kurš maksā algu aploksnē. Bogdanova uzskata, ka jaunieši ir mērķauditorija, kurai ir svarīgi stāstīt par riskiem, kas pastāv, saņemot algu aploksnē.
“Kāpēc mums valstī ir zema dzimstība? Meitenes nevar aiziet bērnu kopšanas atvaļinājumā, jo viņām ir jāstrādā, un nav naudiņas, lai par bērnu parūpētos,” saka Bogdanova.
Jaunietis, kurš tikko sācis darba gaitas, par pensiju un veselību vēl parasti nedomā. Taču realitāte ir skarba – problēmas, ko rada aplokšņu alga, var sākties jau agrā vecumā. Tāpat arī apdrošināšanas nozīme bieži netiek novērtēta, līdz brīdim, kad notiek nelaimes gadījums darbā.
Bogdanova min, ka ar aplokšņu algu sekām var nākties saskarties bieži. Piemēram, ja jaunietis pieņēmis lēmumu iegādāties nekustamo īpašumu, tas nebūs iespējams, jo banka, redzot, ka nav oficiālu ienākumu, kredītu neizsniegs.
“Jaunietim ir jābūt cīnītājam, un ir būtiski saprast, ka saņemot algu aploksnē, tā ir tikai daļa no visa, kas pienākas,” uzsver Bogdanova.
