
Gaujas Nacionālā parka burvība vilina neskaitāmus dabas mīļotājus – daudzi izvēlas doties nesteidzīgās pastaigās vai garākos pārgājienos, lai baudītu neskarto dabu, mieru un ainaviskos skatus. Taču reizēm pastaiga var kļūt par lielu izaicinājumu.
Kāda portāla lasītāja, kas jau vairākus gadus dodas pārgājienos pa Gaujas Nacionālā parka teritoriju, īpaši iecienījusi maršrutu no Rāmkalniem līdz Murjāņu kamaniņu trasei. Viņas pieredze liecina – pēdējo gadu laikā takas šajā posmā kļuvušas arvien grūtāk izstaigājamas, jo pāri sagāzušies milzīgi koki. Šāda situācija ievērojami apgrūtina pārvietošanos – īpaši ģimenēm ar bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
“Ar vīru un bērniem nolēmām brīvdienu veltīt Latvijas skaistajai dabai. Devāmies uz manu iecienītāko vietu Gaujas Nacionālā parka teritoriju – posms no Rāmkalniem līdz Murjāņu kamaniņu trasei. Taču šoreiz pieredze bija pavisam citāda. Mierīgās pastaigas vietā piedzīvojām īstu šķēršļu joslu – taka bija aizšķērsota ar sagāztiem kokiem, brīžiem nācās kāpt tiem pāri, rāpot vai pat meklēt apkārtceļus cauri brikšņiem. Protams, bērniem tas šķita kā aizraujošs piedzīvojums, bet man bija ko turēt – gan fiziski, gan psiholoģiski.
Man rodas jautājums – vai tiešām nevienam nav svarīgi, ka šādas vietas pamazām kļūst nepieejamas cilvēkiem, kuri tās tik ļoti novērtē?”
Sazinājāmies ar atbildīgajiem pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kā tiek apsekots Gaujas Nacionālais parks.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji norāda, ka viņi “Gaujas Nacionālajā parkā apsaimnieko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas īpašumus, kuri nodoti pārvaldes valdījumā un pašas pārvaldes izveidotos dabas tūrisma maršrutus ar taku kopgarumu 100 km.”
Portāla lasītājas iesūtītās fotogrāfijas un apraksts ir par maršrutu, kas nav pārvaldes pārziņā.
“Minētais maršruts no Rāmkalniem līdz Murjāņu kamaniņu trasei, kā arī daudzas citas takas, nav pārvaldes pārziņā, tādēļ tās neapsaimniekojam.
Pārvaldes ziņā esošās takas ne tikai Gaujas Nacionālajā parkā, bet visā Latvijā tiek regulāri apsekotas – aktīvās tūrisma sezonas laikā vismaz reizi nedēļā, retāk ārpus sezonas.
Nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, tiltiem, skatu platformām un torņiem, kā arī iežogotām teritorijām, kur ganās lopi, tiek veiktas papildu apskates pēc lietus gāzēm un vētrām, jo šādos laikapstākļos dabas objekti pakļautas lielākam riskam.
Šobrīd Gaujas Nacionālajā parkā gādājam par taku segumiem, lai pa tiem varētu pārvietoties arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, zāģējam bīstamos, kritiskos kokus, veicam kritisko taku posmu labojumus, taku norāžu atjaunošanu, lai cilvēki var droši pārvietoties pa plašo taku tīklu.”
Ņemot vērā, ka par taku infrastruktūru Gaujas Nacionālajā parkā rūpējas gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan pašvaldības – atkarībā pēc īpašumtiesībām, cilvēki tiek aicināti ziņot par novērotajām situācijām atbildīgajai iestādei.
“Dabas taku apmeklētāji, kas redz nepilnības vai novēro potenciāli bīstamas situācijas pārvaldes apsaimniekotajā teritorijā, ir aicināti sazinātie ar pārvaldi, rakstot e-pastu uz [email protected] un aprakstīt situāciju, precizējot vietu un pievienojot fotogrāfiju. Teritoriju apsaimniekotājus var skatīt vietnē www.tiekamiesdaba.lv vai aplikācijā “Dabas tūrisms”.”
Pārvaldes pārstāvji informē, ka sabiedrības locekļi var ņemt dalību sakopšanas darbos, iesaistoties talkās.
“Ja ir vēlme iesaistīties dižvietu jeb īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sakopšanā, ikvienam ir iespēja līdzdarboties pārvaldes īstenotajās dabas sakopšanas talkās, kā arī apkaimju iedzīvotāju biedrību iniciatīvās utt. Informācija par pārvaldes rīkotajām publiskajām talkām visā Latvijā pieejama vietnē www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv, kā arī pārvaldes sociālajos tīklos.”