LETA

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēc 16 stundu darba likvidējis ugunsgrēku Rīgas pilī, aģentūrai BNS pastāstīja VUGD pārstāve Viktorija Šembele.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178

Lasīt citas ziņas

Notikuma vietā strādāja apmēram 80 VUGD amatpersonu un 18 tehnikas vienību, no tām 11 autocisternas, trīs autokāpnes, viens autopacēlājs, šļūteņu automobilis, sūkņa stacija un elpošanas aparātu bāzes automobilis. Notikumā tika iesaistīta visa maksimāli pieejamā tehnika, atstājot tikai minimālu skaitu tehnikas Rīgas daļās, lai varētu dzēst citus ugunsgrēkus.

Kopējā degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru. Dega jumts, tā konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā, ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru platībā un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā.

Pensionāres izmisuma solis: 74 gadus veca sirmgalve aplaupa banku, lai atmaksātu parādu

TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!

Kokteilis

VIDEO. “Pārmetumi, ka es vienu dienu palikšu bez matiem, ir aplami!” Elīna Didrihsone šokē sekotājus, parādot savus īstos matus

VUGD norādīja, ka ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja vairāki faktori.

Šembele informēja, ka, pirmkārt, nebija iespējams ar VUGD autokāpnēm un autopacēlāju piekļūt visām degšanas vietām. Otrkārt, ugunsgrēka dzēšanai trūka specializēto transportlīdzekļu, kas ļautu efektīvi veikt dzēšanas darbus no augšas.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā ir tikai divi autopacēlāji, no kuriem viens pašlaik ir remontā. Savukārt no piecām pieejamām autokāpnēm viena atrodas remontā, otra strādāja ugunsgrēkā kādā divpadsmitstāvu mājā un pēc tam tika atstāta darbībai citos ugunsgrēkos.

Treškārt, ugunsgrēka dzēšanai nebija pieejams pietiekams daudzums ūdens. Dzēšanas darbiem ūdens tika ņemts no četriem tuvumā esošajiem hidrantiem un Daugavas upes. Sākotnēji bija paredzēts, ka ūdeni no Daugavas pārsūknēs ar sūkņa staciju, tomēr vairākus desmitus gadu vecā tehnika ātri salūza.

Turpmāk ūdens no Daugavas tika ņemts, pārsūknējot to caur autocisternām, kas prasīja papildu laiku tehnikas pārvietošanai. Vairākkārt ugunsdzēsēju glābēju grupas no pils iekštelpām bija jāatsauc, jo, brūkot griestu un starpstāvu konstrukcijām, bija apdraudēta pašu ugunsdzēsēju dzīvība.

VUGD vadība uzsvēra, ka visi ugunsdzēsēji glābēji strādāja pašaizliedzīgi un uz spēku izsīkuma robežas, lai dzēstu ugunsgrēku un izglābtu materiālās vērtības.

{gallery id=”1851″}