Mobilā versija
0.0°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
10. decembris, 2015
Drukāt

Uzvaras laukumā – 20. gadsimta vēstures muzeju (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis 7. decembra “LA” intervijā ļoti zinīgi un pārliecinoši izsakās par pieminekļu nozīmi sabiedrībā un to, kā, mainoties sabiedrības aktualitātēm, mainās arī prasības pēc piemērotiem pieminekļiem.

O. Spārītis teic, ka pēc atmodas “noplaka pieminekļos pārvērstais sāpju kliedzienu vilnis” un sabiedrība vēlējās vēstures traumatizējošos faktus redzēt pārvērstus dziedējošā estētikā.

Tur viņam taisnība. Piemineklis Uzvaras laukumā, piemēram, prasās pēc kaut kā dziedējoša. Uzvaras piemineklis stāv milzīgs un varens, reizē stiprinot ar vēsti, ka Latvija tika atbrīvota no nacisma sērgas, bet līdztekus lielu iedzīvotāju daļu sāpinot, atgādinot, ka atbrīvotājs pārtapa okupantā.

To negatīvo enerģiju, kas daža laba redzējumā piemineklim piemīt, varētu neitralizēt, ja tas nestāvētu viens, bet būtu kā daļa no Latvijas vēstures. Uzvaras laukums ir liels diezgan, lai tur izveidotu visas Latvijas 20. gs. vēstures stāstu, kas veidotos, kā O. Spārītis izsakās, “dziedējošā estētikā”.

Latvijas izcilo mākslinieku, tēlnieku, arhitektu un citu nepieciešamu speciālistu sadarbību, šāds milzu projekts varētu īstenoties kā kaut kas visiem saprotams un pat pasaulē unikāls mākslas projekts.

Vēstures piemiņas laukums būtu ideāla vieta visam briesmīgajam un visam apbrīnojamajam. Tur būtu vieta Konstantīnam Čakstem un Kirhenšteinam, Gunāram Astram un Alfrēdam Rubikam… kā arī citiem ar vēsturi saistītu personu vārdiem. Tur satiktos nelaimīgie deportētie uz Sibīrijas vergu nometnēm ar strādnieku vilni no austrumiem ceļā uz Latvijas fabrikām un fermām. Ar visu Latvijas iedzīvotāju labu gribu Uzvaras laukums pārtaptu saprāta un saprašanas vietā…

Protams, tāds visu kopā veidots 20. gs. vēstures muzejs Uzvaras laukumā prasītu laiku un naudu – daudz laika un milzum daudz naudas un labās gribas. Bet, ja arī būtu nauda vai griba, vai Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšniekam Ojāram Spārītim būtu taisnība un šādam traumatizējošam projektam pietrūktu “motora”?

Zigrīda Rīgā

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ne! Ne! Un velreiz neee!! Uzvaras parka jau tagad veidojas par feinu zalo zonu sporta aktivitatem- sleposana,velobrauksana,skeitosana. Ideala vieta kur pilsetrniekiem atpusties un sportot! Nevajag nekadu tur vel vienu monstru-izbojat tik jauku vietu! Vnk sii muzigaa gaudosana par pagatni jau lidz brosai. Ludzu domasim par nakotni!!! Ar laiku nojaukt jau esoso monstru un uzcelt sporta un atputas centru. Sakiet- CIK RIGA IR NORMALU, TAUTAI PIEEJAMU PUBLISKO PELDBASEINU?? Kipsala? -jaa-ir,bet par kadam cenaam?Un tiesi tapec,ka nav konkurences.

  2. Nav slikta doma! Arī vēsturei ir sava “pozīcija” un “opozīcija”. Tikai ar abām acīm skatoties, bilde iegūst telpiskumu …

  3. JĀ, VISKAUTKO DARĪSIM, VISĀDAS MUĻĶĪBAS IZDOMĀSIM, LAI TIKAI TAS MONSTRS NEBŪTU JĀJAUC NOST, VAI NE?

  4. Uzvaras laukumā-Okupācijas muzeju,apkārtne simboliski pastiprinās iespaidu ,kā rezultātā valsts piedzīvoja 50 gadu verdzību

  5. Rubiku labāk apkampušos ar Astru:“dziedējošā estētika”
    gatava !

  6. Mildas pieminekli uz Uzvaras laukumu un Mildas vietā
    uzstutēt Aļošu !
    .
    Vēl var Zāles ģīmja vietā no epoksīda Rubika ģīmi…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+