Mobilā versija
Brīdinājums +12.7°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
26. maijs, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Uzvarētājs paņem visu, bet… (2)

The green-backed candidate for Austrian Presidency Alexander Van der Bellen addresses a press conference after wining the election in Vienna, Austria on May 23, 2016.
The Austrian government confirmed that green-backed candidate Alexander van der Bellen narrowly beat his far-right rival Norbert Hofer to the presidency after postal votes broke a tie in the closely watched race. Foto - AFP/LETAThe green-backed candidate for Austrian Presidency Alexander Van der Bellen addresses a press conference after wining the election in Vienna, Austria on May 23, 2016. The Austrian government confirmed that green-backed candidate Alexander van der Bellen narrowly beat his far-right rival Norbert Hofer to the presidency after postal votes broke a tie in the closely watched race. Foto - AFP/LETA

Tas negadās bieži – lai gan Austrijas prezidenta vēlēšanas noslēdzās jau svētdienas vakarā, bet vēl pirmdienas pēcpusdienā nebija skaidrs, kurš no diviem kandidātiem uzvarējis. Šķiet, tik saspringts duelis pēdējo reizi bija vērots 2000. gadā ASV prezidenta vēlēšanās, kur Džordža Buša un Alana Gora cīņa nonāca līdz balsu pārskaitīšanai un tiesai. Šoreiz intriga atrisinājās agrāk, kad izrādījās, ka ar ļoti nelielu balsu pārsvaru uzvarējis bijušais Zaļās partijas priekšsēdētājs (vēlēšanās gan piedalījās kā “neatkarīgais kandidāts”) Aleksandrs van der Bellens (50,3%), bet labējās Brīvības partijas pārstāvim Norbertam Hoferam nedaudz pietrūcis (49,7%). “Uzvarētājs paņem visu, zaudētājs paliek mazs,” kā reiz dziedāja pazīstamā grupa ABBA. Liberāli noskaņotā publika atviegloti uzelpoja ar atziņu, ka “eiropeiskās vērtības nosargātas” – Hofers šajās aprindās tika uztverts kā drauds, tāpēc Austrijas vēlēšanām bija pievērsta liela starptautiskā uzmanība. Ne viens vien izmantoja mirkli, lai atgādinātu, cik svarīga vēlēšanās ir katra balss, un tas rāda, ka vēlēšanās nekādā gadījumā nedrīkst palikt mājās. Tā ir taisnība, tomēr politika nav sporta sacensības, kur galvenais ir sekundes un metri. Politika nav tikai balsu pārsvars vēlēšanās, jo aiz kandidātiem un partijām stāv politiskās idejas un tās turpina dzīvot. Stāsts nav tikai par konkrētām vēlēšanām (Austrija ir parlamentāra valsts, un prezidenta pilnvaras ir ierobežotas), cik par sabiedrības noskaņojumu. Realitāte ir tāda, ka Austrijas sabiedrība ir sašķelta divās lielās un ļoti pretrunīgās grupās, un, visticamāk, tas neattiecas tikai uz šo valsti, bet uz Eiropu kopumā.

Vispirms jāatzīmē, ka nav ne mazākā iemesla pārmest austriešiem politisko slinkumu. Aizvadītajās prezidenta vēlēšanās pilsoņu līdzdalība bija 72,75%, kas Eiropas valstīm ir ļoti augsts rādītājs. Salīdzinājumam – Latvijā 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās 58,85% balsstiesīgo. Kas cilvēkiem lika doties pie vēlēšanu urnām? 
N. Hofers nebūt nav politikas “zvaigzne” un pat ne pirmā persona savā partijā. Tomēr viņa sauklis “Austrija vispirms” un pretimigrācijas noskaņojums bija uzrunājis lielu daļu vēlētāju. Pret Brīvības partijas kandidātu savukārt mobilizējās viss pārējais plašais politiskais spektrs, sākot ar tā sauktajiem “velkomistiem” jeb kvēlākajiem migrantu aicinātājiem un arī vecajām varas partijām, kurus satrauc gadu desmitiem veidotās politiskās sistēmas vājums un nezināmais, ko varētu nest pārmaiņas.

Var jau izcelt faktu, ka “zaļajiem” Eiropā nu jau ir otrais prezidents (pirmais, protams, Raimonds Vējonis Latvijā), taču zaļumam šoreiz ir maza nozīme. Svarīgākais, ko vēlējās un panāca A. van Bellena atbalstītāji – lai pie varas netiek nacionālists, kurš panākumu iedvesmā varētu atlaist parlamentu, un tas jau varētu iezīmēt iespaidīgāku valsts politikas pagriezienu, pietuvinot Austriju tādām valstīm kā, piemēram, Ungārija un Polija. Vai tagad viss beidzies? Protams, ne.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. falsificē rezultātus?

  2. B.Andersson/B.Ulvaeus

    I don’t wanna talk
    About the things we’ve gone through
    Though it’s hurting me
    Now it’s history
    I’ve played all ma cards
    And that’s what you’ve done too
    Nothing more to say
    No more ace to play

    The winner takes it all
    The loser standing small
    Beside the victory
    That’s her destiny

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+