Mobilā versija
+3.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
26. maijs, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Uzvarētājs paņem visu, bet… (2)

The green-backed candidate for Austrian Presidency Alexander Van der Bellen addresses a press conference after wining the election in Vienna, Austria on May 23, 2016.
The Austrian government confirmed that green-backed candidate Alexander van der Bellen narrowly beat his far-right rival Norbert Hofer to the presidency after postal votes broke a tie in the closely watched race. Foto - AFP/LETAThe green-backed candidate for Austrian Presidency Alexander Van der Bellen addresses a press conference after wining the election in Vienna, Austria on May 23, 2016. The Austrian government confirmed that green-backed candidate Alexander van der Bellen narrowly beat his far-right rival Norbert Hofer to the presidency after postal votes broke a tie in the closely watched race. Foto - AFP/LETA

Tas negadās bieži – lai gan Austrijas prezidenta vēlēšanas noslēdzās jau svētdienas vakarā, bet vēl pirmdienas pēcpusdienā nebija skaidrs, kurš no diviem kandidātiem uzvarējis. Šķiet, tik saspringts duelis pēdējo reizi bija vērots 2000. gadā ASV prezidenta vēlēšanās, kur Džordža Buša un Alana Gora cīņa nonāca līdz balsu pārskaitīšanai un tiesai. Šoreiz intriga atrisinājās agrāk, kad izrādījās, ka ar ļoti nelielu balsu pārsvaru uzvarējis bijušais Zaļās partijas priekšsēdētājs (vēlēšanās gan piedalījās kā “neatkarīgais kandidāts”) Aleksandrs van der Bellens (50,3%), bet labējās Brīvības partijas pārstāvim Norbertam Hoferam nedaudz pietrūcis (49,7%). “Uzvarētājs paņem visu, zaudētājs paliek mazs,” kā reiz dziedāja pazīstamā grupa ABBA. Liberāli noskaņotā publika atviegloti uzelpoja ar atziņu, ka “eiropeiskās vērtības nosargātas” – Hofers šajās aprindās tika uztverts kā drauds, tāpēc Austrijas vēlēšanām bija pievērsta liela starptautiskā uzmanība. Ne viens vien izmantoja mirkli, lai atgādinātu, cik svarīga vēlēšanās ir katra balss, un tas rāda, ka vēlēšanās nekādā gadījumā nedrīkst palikt mājās. Tā ir taisnība, tomēr politika nav sporta sacensības, kur galvenais ir sekundes un metri. Politika nav tikai balsu pārsvars vēlēšanās, jo aiz kandidātiem un partijām stāv politiskās idejas un tās turpina dzīvot. Stāsts nav tikai par konkrētām vēlēšanām (Austrija ir parlamentāra valsts, un prezidenta pilnvaras ir ierobežotas), cik par sabiedrības noskaņojumu. Realitāte ir tāda, ka Austrijas sabiedrība ir sašķelta divās lielās un ļoti pretrunīgās grupās, un, visticamāk, tas neattiecas tikai uz šo valsti, bet uz Eiropu kopumā.

Vispirms jāatzīmē, ka nav ne mazākā iemesla pārmest austriešiem politisko slinkumu. Aizvadītajās prezidenta vēlēšanās pilsoņu līdzdalība bija 72,75%, kas Eiropas valstīm ir ļoti augsts rādītājs. Salīdzinājumam – Latvijā 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās 58,85% balsstiesīgo. Kas cilvēkiem lika doties pie vēlēšanu urnām? 
N. Hofers nebūt nav politikas “zvaigzne” un pat ne pirmā persona savā partijā. Tomēr viņa sauklis “Austrija vispirms” un pretimigrācijas noskaņojums bija uzrunājis lielu daļu vēlētāju. Pret Brīvības partijas kandidātu savukārt mobilizējās viss pārējais plašais politiskais spektrs, sākot ar tā sauktajiem “velkomistiem” jeb kvēlākajiem migrantu aicinātājiem un arī vecajām varas partijām, kurus satrauc gadu desmitiem veidotās politiskās sistēmas vājums un nezināmais, ko varētu nest pārmaiņas.

Var jau izcelt faktu, ka “zaļajiem” Eiropā nu jau ir otrais prezidents (pirmais, protams, Raimonds Vējonis Latvijā), taču zaļumam šoreiz ir maza nozīme. Svarīgākais, ko vēlējās un panāca A. van Bellena atbalstītāji – lai pie varas netiek nacionālists, kurš panākumu iedvesmā varētu atlaist parlamentu, un tas jau varētu iezīmēt iespaidīgāku valsts politikas pagriezienu, pietuvinot Austriju tādām valstīm kā, piemēram, Ungārija un Polija. Vai tagad viss beidzies? Protams, ne.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. falsificē rezultātus?

  2. B.Andersson/B.Ulvaeus

    I don’t wanna talk
    About the things we’ve gone through
    Though it’s hurting me
    Now it’s history
    I’ve played all ma cards
    And that’s what you’ve done too
    Nothing more to say
    No more ace to play

    The winner takes it all
    The loser standing small
    Beside the victory
    That’s her destiny

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+