Mobilā versija
+9.8°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
26. maijs, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Uzvarētājs paņem visu, bet… (2)

The green-backed candidate for Austrian Presidency Alexander Van der Bellen addresses a press conference after wining the election in Vienna, Austria on May 23, 2016.
The Austrian government confirmed that green-backed candidate Alexander van der Bellen narrowly beat his far-right rival Norbert Hofer to the presidency after postal votes broke a tie in the closely watched race. Foto - AFP/LETAThe green-backed candidate for Austrian Presidency Alexander Van der Bellen addresses a press conference after wining the election in Vienna, Austria on May 23, 2016. The Austrian government confirmed that green-backed candidate Alexander van der Bellen narrowly beat his far-right rival Norbert Hofer to the presidency after postal votes broke a tie in the closely watched race. Foto - AFP/LETA

Tas negadās bieži – lai gan Austrijas prezidenta vēlēšanas noslēdzās jau svētdienas vakarā, bet vēl pirmdienas pēcpusdienā nebija skaidrs, kurš no diviem kandidātiem uzvarējis. Šķiet, tik saspringts duelis pēdējo reizi bija vērots 2000. gadā ASV prezidenta vēlēšanās, kur Džordža Buša un Alana Gora cīņa nonāca līdz balsu pārskaitīšanai un tiesai. Šoreiz intriga atrisinājās agrāk, kad izrādījās, ka ar ļoti nelielu balsu pārsvaru uzvarējis bijušais Zaļās partijas priekšsēdētājs (vēlēšanās gan piedalījās kā “neatkarīgais kandidāts”) Aleksandrs van der Bellens (50,3%), bet labējās Brīvības partijas pārstāvim Norbertam Hoferam nedaudz pietrūcis (49,7%). “Uzvarētājs paņem visu, zaudētājs paliek mazs,” kā reiz dziedāja pazīstamā grupa ABBA. Liberāli noskaņotā publika atviegloti uzelpoja ar atziņu, ka “eiropeiskās vērtības nosargātas” – Hofers šajās aprindās tika uztverts kā drauds, tāpēc Austrijas vēlēšanām bija pievērsta liela starptautiskā uzmanība. Ne viens vien izmantoja mirkli, lai atgādinātu, cik svarīga vēlēšanās ir katra balss, un tas rāda, ka vēlēšanās nekādā gadījumā nedrīkst palikt mājās. Tā ir taisnība, tomēr politika nav sporta sacensības, kur galvenais ir sekundes un metri. Politika nav tikai balsu pārsvars vēlēšanās, jo aiz kandidātiem un partijām stāv politiskās idejas un tās turpina dzīvot. Stāsts nav tikai par konkrētām vēlēšanām (Austrija ir parlamentāra valsts, un prezidenta pilnvaras ir ierobežotas), cik par sabiedrības noskaņojumu. Realitāte ir tāda, ka Austrijas sabiedrība ir sašķelta divās lielās un ļoti pretrunīgās grupās, un, visticamāk, tas neattiecas tikai uz šo valsti, bet uz Eiropu kopumā.

Vispirms jāatzīmē, ka nav ne mazākā iemesla pārmest austriešiem politisko slinkumu. Aizvadītajās prezidenta vēlēšanās pilsoņu līdzdalība bija 72,75%, kas Eiropas valstīm ir ļoti augsts rādītājs. Salīdzinājumam – Latvijā 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās 58,85% balsstiesīgo. Kas cilvēkiem lika doties pie vēlēšanu urnām? 
N. Hofers nebūt nav politikas “zvaigzne” un pat ne pirmā persona savā partijā. Tomēr viņa sauklis “Austrija vispirms” un pretimigrācijas noskaņojums bija uzrunājis lielu daļu vēlētāju. Pret Brīvības partijas kandidātu savukārt mobilizējās viss pārējais plašais politiskais spektrs, sākot ar tā sauktajiem “velkomistiem” jeb kvēlākajiem migrantu aicinātājiem un arī vecajām varas partijām, kurus satrauc gadu desmitiem veidotās politiskās sistēmas vājums un nezināmais, ko varētu nest pārmaiņas.

Var jau izcelt faktu, ka “zaļajiem” Eiropā nu jau ir otrais prezidents (pirmais, protams, Raimonds Vējonis Latvijā), taču zaļumam šoreiz ir maza nozīme. Svarīgākais, ko vēlējās un panāca A. van Bellena atbalstītāji – lai pie varas netiek nacionālists, kurš panākumu iedvesmā varētu atlaist parlamentu, un tas jau varētu iezīmēt iespaidīgāku valsts politikas pagriezienu, pietuvinot Austriju tādām valstīm kā, piemēram, Ungārija un Polija. Vai tagad viss beidzies? Protams, ne.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. falsificē rezultātus?

  2. B.Andersson/B.Ulvaeus

    I don’t wanna talk
    About the things we’ve gone through
    Though it’s hurting me
    Now it’s history
    I’ve played all ma cards
    And that’s what you’ve done too
    Nothing more to say
    No more ace to play

    The winner takes it all
    The loser standing small
    Beside the victory
    That’s her destiny

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+