Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. februāris, 2015
Drukāt

Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi trešdien tiksies Minskā (2)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi trešdien, 11.februārī, tiksies Minskā, lai apspriestu miera plānu konflikta noregulējumam Ukrainā, 8.februārī paziņojis Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs.

Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien šo jautājumu pārrunājuši telefonsarunā, kurā “turpināts darbs pie pasākumu paketes kontekstā ar viņu pūliņiem izstrādāt visaptverošu konflikta risinājumu”, norādījis Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts.

“Šis darbs rīt turpināsies Berlīnē, lai trešdien Minskā sarīkotu samitu “Normandijas formātā”,” viņš piebildis.

Kā tikmēr paziņojis Putins, četru līderu telefonsarunā svētdien panākta vienošanās “pacensties sarīkot tāda paša formāta tikšanos Minskā, orientējoties uz trešdienu, ja līdz tam laikam izdosies saskaņot virkni pozīciju, kuras mēs pēdējā laikā esam intensīvi apsprieduši”, vēsta “Izvestija”. Par to viņš paziņojis Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš savukārt norādījis, ka samits varētu notikt trešdienas pievakarē.

Pirmdien Berlīnē tiksies visu četru valstu ārlietu ministru vietnieki.

Kā ziņots, Merkele un Olands piesardzīgi izteikušies par izredzēm īstenot savu miera iniciatīvu, ko viņi ceturtdien apsprieda ar Porošenko un piektdien – ar Putinu.

Pēc Olanda teiktā, jaunā miera iniciatīva paredz izveidot 50 līdz 70 kilometru demilitarizētu zonu ap pašreizējām frontes līnijām.

Šādu iespēju noraidījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, uzverot, ka “vienīgā līnija ir Minskas vienošanās līnija”.

Olands telekanālā “France 2” pieminējis arī visai plašu autonomiju Ukrainas austrumu reģioniem.

Tikmēr Porošenko, sestdien runādams Minhenes drošības konferencē, izteicies, ka jautājumi par atsevišķu reģionu autonomiju var tikt risināti vienīgi referendumā.

“Jautājums par autonomiju ir jautājums par grozījumiem konstitūcijā. Tam, protams, vajadzīgs cits apspriešanas modelis, ieskaitot referendumu. Esmu gatavs jau šodien pat izvirzīt referendumam (..) jautājumu par federalizāciju, un es zinu, kādi būs šāda referenduma rezultāti,” viņš paziņojis.

Vienlaikus Porošenko uzsvēris, ka ir gatavs uz beznosacījumu pamieru.

Kā svētdien Minhenes konferencē atzinis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, līdz politiskam noregulējumam vēl ir ļoti tālu. Pēc viņa teiktā, šobrīd runa ir “par konflikta ierobežošanu un telpu tālākai manervrēšanai”.

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss tikmēr uzsvēris, ka Rietumiem jāpanāk, lai pamiers Ukrainā tiek ievērots. “Miers mums jāpanāk nevis uz papīra, bet realitātē,” viņš sacījis.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs norādījis, ka Amerikas Savienotās valstis un Eiropa ieņem vienotu nostāju attiecībā pret Krievijas politiku Ukrainā. “Šķelšanās nav, mēs esam vienoti un cieši sadarbojamies,” viņš piebildis. Vienlaikus Kerijs brīdinājis – jo ilgāk Maskava turpinās destabilizēt situāciju Ukrainas austrumos, jo vairāk Rietumiem nāksies paaugstināt cenu, kas par to būs jāmaksā “Krievijai un tās pilnvarotajiem”.

Sestdien Kerijs pārrunāja krīzi ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Pēc šīs tikšanās Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Lavrovs un Kerijs atbalsta Francijas un Vācijas iniciatīvu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Imperialista Putina prieksa tikai mudina vina estgribu uz vel un vel un vel.

  2. Jā, jauns karš Eiropā ir ieplānots un tajā ir ieinteresēta kāda ļoti ietekmīga valsts tuvajos austrumos. Pamatīgs karš Eiropā ir nepieciešams, lai novērstu uzmanību no šīs valsts un tās diasporas darbībām un lomas Rietumu pasaules ekonomiskās superkrīzes apzinātā izraisīšanā un, galvenais, lai nesāktos vainīgo meklēšana un viņu krīzē gūtās superpeļņas likumības apšaubīšana. Karš nepieciešams, lai noslēptu vainīgos un viņu krīzē salaupīto, sagādājot Eiropai un Amerikai (t.i. Rietumiem)daudz smagākas galvassāpes, uz kuru fona šī krīze liktos „sīkums” un tās izraisītājus neviens nemeklētu un ,galvenais, neliktu par to samaksāt.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+