Vai Latvijai stingrāk jāvērtē, kādas personas ielaist valstī? 0
Imants Līgotnis Rīgā: “Domāju, ka Latvijas drošības dienestiem daudz stingrāk jāvērtē, kādas personas ielaist valsts teritorijā. Arī likumā vai vismaz Ministru kabineta noteikumos jābūt skaidri noteiktam, kādi iebraucēji no citām zemēm Latvijā ir gaidīti un kādi ne.
Iespējamos kaitniekus varētu atsijāt, piemēram, pārskatot viņu līdzšinējos izteikumus plašsaziņas līdzekļos par Latviju un tās neatkarību. Protams, jāvētī arī šo cilvēku līdzšinējā politiskā darbība un uzskati. Jau pavisam vienkārša iztaujāšana robežsardzē par ārvalstnieka mērķi, ieceļojot Latvijā, un par politiskajiem uzskatiem ļautu laikus pamanīt iespējamos provokatorus. Turklāt stingrāk jākontrolē ne tikai tie, kas šurp brauc no austrumiem, bet arī ieceļotāji no ES un Amerikas Savienotajām Valstīm. Ministru lēmumus pirms 16. marta paplašināt Latvijai nevēlamo personu sarakstu es uzskatu par pareiziem. Djukova un Simindeja neielaišana Latvijā bija vienīgā pareizā reakcija uz viņu apmelojumiem.”
Jūlija Pugaine Sabilē: “Jāvērtē ikviens, kas šķērso Latvijas robežu, un ekstrēmistus nekādā gadījumā nedrīkst šeit ielaist. Vai ieceļotāji šobrīd tiek stingri pārbaudīti, grūti spriest, jo plašākai sabiedrībai nav pieejama informācija, uz ko pamatojoties ārvalstniekus neielaiž Latvijā. Drošības iestāžu pienākums arī nav sniegt iedzīvotājiem šādu informāciju. Tomēr domāju, ka melnie saraksti ar noteiktām valstij nevēlamām personām neietekmē Latvijas drošību. Tā vairāk atkarīga no notikumiem, kas risinās tikpat labi šeit, kā ārpus valsts robežām, nevis tik daudz no atsevišķiem cilvēkiem. Šādu sarakstu publiska izsludināšana manā skatījumā ir vairāk izrādīšanās un diplomātiska nostājas paušana. Par skandalozajiem Krievijas vēsturniekiem un viņu pētījumiem derētu sarīkot publisku diskusiju kopā ar Latvijas zinātniekiem. Tad mūsu pētnieki varētu skaidrot savu nostāju vēsturisko faktu interpretācijas jautājumos un viņi savējo.”
Ingūna Portnova Aglonas novadā: “Drošības iestādēm jāraugās, lai Latvijā neieceļotu ekstrēmi noskaņotas personas, taču vienlaikus jārēķinās ar katra cilvēka tiesībām uz reliģisko un politisko pārliecību. Neuzskatu, ka ar nevēlamo ārvalstnieku sarakstu iespējams nosargāt mūsu valsts neatkarību vai tās pamatvērtības. To labi pierādīja jau februāra referendums. Vairāk jādomā par mūsu likumdošanu un to, kādas provokācijas tā pieļauj. Arī tā vietā, lai aizliegtu šeit ieceļot vēsturniekiem, varēja vienkārši neatļaut viņiem Latvijā rīkot publiskus pasākumus vai tajos piedalīties.”
Uzziņa * Šomēnes Ārlietu ministrija (ĀM) pieņēmusi lēmumu pasludināt izstādes “Aizvestā bērnība: 1943 – 1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis” autorus Krievijas vēsturniekus Aleksandru Djukovu un Vladimiru Simindeju par Latvijai nevēlamām personām. Īsi pirms 16. marta Iekšlietu ministrija tā dēvētajā “melnajā sarakstā” ir iekļāvusi vēl vairākus ārvalstniekus. * 41% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē lēmumu pasludināt minētos Krievijas vēsturniekus par Latvijai nevēlamiem. Pretēji uzskata trešā daļa jeb 35% iedzīvotāju. * 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šāds ĀM lēmums ietekmēs Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības. 32% iedzīvotāju uzskata, ka tas Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības neietekmēs. AVOTS: TNS Latvia/LNT |
