Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. maijs, 2012
Drukāt

Vai ļaut pašvaldības vēlēt tiem, kas nedrīkst šņabi pirkt?

velesanas_leta

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija sākusi diskusiju par iespēju ļaut pašvaldības vēlēt arī jauniešiem no 16 gadu vecuma. “Galvenā priekšrocība no jauniešu līdzdalības vēlēšanās būtu, ka šādi viņi nostiprinātu saikni ar savu dzimto novadu.

 

Tas palielinātu iespējas, ka viņi arī pēc skolas beigšanas paliek dzīvot un strādāt savā dzimtajā pusē,” uzskata priekšlikuma autors Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Viņš arī aprēķinājis, ka, šādiem grozījumiem stājoties spēkā, vēlētāju skaits varētu pieaugt par 2 – 3,5% atkarībā no jauniešu skaita pašvaldībās. Saeimas jaunākais deputāts Dombrava, kuram pašam ir 23 gadi, izpētījis, ka Austrijā un Šveicē vēlēšanās var piedalīties jau no 16 gadu vecuma, tāpat arī atsevišķās Vācijas pašvaldībās un citās valstīs.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis deputātiem atgādināja, ka Satversmes 101. panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības vēl pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. “No sistēmas viedokļa Satversmē lietotais jēdziens “pilntiesīgi” nozīmē, ka persona ir pilnībā rīcībspējīga, ar to saprotot pilngadību. Nevar būt tā, ka cilvēks var vēlēt pašvaldību, bet nedrīkst pirkt šņabi veikalā,” skaidroja Juridiskā biroja pārstāvis E. Danovskis. Viņš arī atgādināja par Eiropas Padomes rekomendāciju, ka visās vēlēšanās minimālajam vecumam vajadzētu būt 18 gadiem.

Citi deputāti gan šaubījās, vai no jauniešiem tiešām ir tāda interese par pašvaldību vēlēšanām. Turklāt atgādināja, ka Saeima jau nesen pēc garām debatēm pieņēma normu, kas ļauj kolektīvos iesniegumus iesniegt jau no 16 gadu vecuma.

Jānis Dombrava tomēr uzskata, ka ar to nepietiek:

 

“Vēl pirms simt gadiem vēlēšanu tiesības daudzās valstīs bija tikai 25 gadus sasniegušiem vīriešiem ar īpašumu, vēlāk slieksni samazināja līdz 21 gadam visiem vīriešiem, tad arī sievietēm. Mūsdienās slieksnis ir jau 18 gadi, un tas nemitīgi evolucionē, piesaistot arvien jaunas vēlētāju kategorijas,” skaidroja deputāts.

 

Komisijā priekšlikuma skatīšana pagaidām tika atlikta, lai sagaidītu Konstitucionālo tiesību komisijas un jauniešu nevalstisko organizāciju atzinumus.

Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) vadītājs Arnis Sloka pauda gandarījumu, ka jautājums par vēlēšanu vecuma samazināšanu nonācis arī politiķu darbakārtībā. LJP jaunieši jau pagājušovasar rīkojuši diskusiju par vēlēšanu vecuma samazināšanu. Uz to bija ieradušies arī politiķi Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Jakovs Pliners (“PCTVL”), Klāvs Olšteins un citi. Tomēr arī LJP pārstāvis nevarēja pārliecinoši atbildēt, vai jaunieši ir gatavi balsot pašvaldību vēlēšanās un vai viņus šāda iespēja vispār interesē.

Vienlaikus ar balsstiesību vecuma sliekšņa pārskatīšanu deputāti diskutēja arī par pašvaldību deputātu kandidātiem izvirzāmajām prasībām. Nacionālā apvienība piedāvāja atjaunot aizliegumu kandidēt cilvēkiem, kas neprot valsts valodu augstākajā līmenī. Tomēr deputātu vairākums šo ierosinājumu noraidīja, atgādinot, ka līdz 2002. gadam līdzīgs ierobežojums jau bija un noveda pie negatīva sprieduma Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

 

Viedokļi

Vai jūs vēlētos 
balsot pašvaldību vēlēšanās?

Sabīne Šnē, skolniece, šogad paliks 16: “Ja man būtu iespēja balsot pašvaldību vēlēšanās, es noteikti to izmantotu. Uzskatu, ka esmu tam gatava, jo sekoju līdzi politikai. Pagaidām gan nevaru pateikt, par ko tieši balsotu, bet domāju, ka šo lēmumu varētu izdarīt pati, vecāku vai citu pieaugušo palīdzība īpaši nebūtu nepieciešama. Saeimas vēlēšanās gan nevajadzētu vecuma slieksni samazināt, jo tās man šķiet daudz nopietnākas un tur jāpiedalās pilngadīgajiem.”

 

Kitija Kreicmane, skolniece, 16 gadi: “Labāk tomēr, lai vēlēšanās piedalās pilngadīgie. Es pati vēl nejūtos gatava balsot pašvaldību vēlēšanās. Kad mums skolā bija skolēnu domes vēlēšanas, tad piedalījos tajās kā vienas meitenes asistente, bet tas arī viss un vairs tur nedarbojos. Arī par lielo politiku īpaši neinteresējos. Dzīvoju Ķeguma novadā, bet īsti nezinu, kādas partijas un kādi cilvēki mūsu novada domē šobrīd strādā, un nez vai varētu pienācīgi novērtēt viņu darbu. Zinu tikai, ka pašvaldību vada Roberts Ozola kungs, bet arī par viņu man nav viedokļa, zinu tikai, ka tāds tur ir.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+