Ekonomika
Nauda

Vai naudu medicīnai var atrast bankās? Situāciju skaidro Valdis Dombrovskis 16

Foto – AFP/LETA

Pirmajā darba dienā pēc atvaļinājuma redakcijā viesojās Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos un atbildīgais arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību. EK augsto amatpersonu izvaicāja žurnālisti Ivars Bušmanis un Māra Libeka.

M. Libeka: – Filozofs profesors Igors Šuvajevs Latvijas Televīzijā konstatēja, ka bankas esot kā mūsdienu laupītāji – mēs tām uzticam savu naudu un par to, ka bankas ar mūsu naudu rīkojas, esam spiesti tām maksāt. Bankas apsaimnieko mūsu iemaksas otrajam pensiju līmenim, bet tajā pašā laikā labklājības ministrs norāda, lai veselības ministre necer, ka varēs iezīmēt kaut vienu procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai šo naudu novirzītu medicīnai. Vai tiešām nelielu daļu no banku peļņas avota – otrā pensiju līmeņa– nedrīkst novirzīt veselības aprūpei?

Vai tur ir kāds komisijas aizliegums, kā mums stāsta?

V. Dombrovskis:– Bankas sniedz iedzīvotājiem finanšu pakalpojumus un par to iekasē attiecīgu samaksu. Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai, piemēram, pārrobežu finanšu pakalpojumu izmaksas ir strauji sarukušas, un pārskaitījumi eirozonas ietvaros ir daudz lētāki nekā ārpus eirozonas.

Saistītie raksti

Runājot par otro pensiju līmeni, jāatzīst, ka šis jautājums aktualizējās vēl pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā un lielā mērā saistīts ar sabiedrības novecošanu. Mēs nevaram paļauties tikai uz to, ka nosacīti pašreiz strādājošie maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, savukārt nākamā paaudze maksās pensijas patlaban strādājošajiem.

Sabiedrībai novecojot, mēs redzam, ka strādājošo skaits uz vienu pensionāru strauji samazinās un līdz ar to papildus tiek veidota sistēma, lai iedzīvotāji paši varētu pakāpeniski uzkrāt līdzekļus savai pensijai. Kādā apjomā un kāds ir šis regulējums, tas lielā mērā ir dalībvalstu rokās.
Latvijā sākotnējā ideja bija, ka otrā līmeņa pensiju iemaksas sasniegs desmit procentus. Krīzes laikā šo iemaksu līmeni nācās pārskatīt un patlaban tie ir seši procenti. Ja ir vēlēšanās pārskatīt šos procentus, tad tas ir valdības kompetences jautājums. Valdība to var darīt, bet, ja veic kādas pārmaiņas otrajā pensiju līmenī, ir svarīgi izvērtēt tā ietekmi uz pensiju sistēmu kopumā.

Visu interviju lasiet “Latvijas Avīzē” 1. septembrī vai e-izdevumā!

LA.lv