Mobilā versija
+0.2°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
6. februāris, 2017
Drukāt

Vai Strīķe startēs politikā? (4)

Foto no arhivaFoto no arhiva

Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersona Juta Strīķe pārsūdzēs apelācijas instancē Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret KNAB par viņas atbrīvošanu no amata.

“Spriedumu noteikti pārsūdzēšu. Viena tiesneša kļūda atlaišanas lietā nav nekas traks, jo cik gan tiesnešu kļūdu nav pieļauts pat krimināllietās. Acīmredzot tiesnese šajā gadījumā nespēja izsekot līdzi KNAB radītajām stulbībām,” aģentūrai LETA izteicās Strīķe.

Latvijas Televīzija nesen vēstīja, ka Strīķe varētu iesaistīties kādreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP), kurai nesen pievienojās bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs. Strīķe apstiprināja, ka viņu ir uzrunājušas vairākas partijas, taču bijusī KNAB darbiniece sacījās gaidot tieši 6.februāri, kad tiks paziņots tiesas spriedums viņas pēdējā sūdzībā par atlaišanu no KNAB.

Šodien par iespējamo startēšanu politikā Strīķe nevēlējās runāt, jo vispirms vēloties apdomāties par tālāko rīcību.

Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja Strīķes pieteikumu par dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu, biroja 2016.gada 8.jūlija rīkojuma atcelšanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas spriedumā norādīts, ka tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka Strīķe bez attaisnojoša iemesla disciplinārlietā norādītajā termiņā – no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 29.janvārim – neatradās darba vietā, tādējādi izdarot disciplinārpārkāpumu. Turklāt Strīķe neesot ieradusies darbā arī pēc šī perioda, tādējādi disciplinārpārkāpums turpinājies.

Tiesa secināja, ka pienākums ierasties darbā ir dabisks un nepieciešamas darba kārtības un pienākumu izpildes priekšnoteikums, tādējādi pieteicējas apzināta rīcība, ilgstoši neierodoties darbā un nepildot darba pienākumus, neesot savienojama ar valsts dienestu.

Bez Strīķes tiesā par atbrīvošanu ir vērsies gan bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, gan arī bijusī biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
KNAB tika veikta reorganizācija un ar biroja tā laika priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

KNAB 16 darbiniekiem, kuru amata vietas reorganizācijā tikušas likvidētas, tika piedāvāts turpināt dienesta tiesiskās attiecības kādā no KNAB strukturālo izmaiņu rezultātā izveidotajiem amatiem.

Vērtēšanas komisija konstatēja, ka darbinieki atbilst jaunizveidotajiem amatiem noteiktajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām, turklāt nevienam no minētajiem darbiniekiem netiek piedāvāts zemāks atalgojums.

Starp minētajiem četriem darbiniekiem, ar kuriem dienesta tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, ir Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Šikore.

KNAB priekšnieks pagājušā gada vasarā nolēma atbrīvot no amata arī ilggadējo KNAB darbinieci Strīķi. Viņš bija parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei, un kā disciplinārsodu noteicis atbrīvošanu no amata.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jutai Strīķei zināšanai "sīkums" Atbildēt

    “Kriminālprocesa 31.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks
    (1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.
    (2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:
    1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;
    2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;
    3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;
    4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos.
    (3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:
    1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;
    2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;
    3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;
    4) veikt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;
    5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus” – lūk kas bija Jutas Styrīķes pienākumos. Šeit nav vietas Streļčenokam iejaukties izmeklētāju darbā, staigāt pakaļ Jutai, ko kurā momentā dara vai atrodas notikuma vietā un organizēi aizturēšanas no kāda komanpunkta. Uz šis prasa – juta, atnes man to, padod to utt., – tā bija tieša iejaukšnās izmeklējamās lietās. Juta nevar stāstit arī priekšniekam, ko viņa dara, lai neviens neiejauktos lietās, nenopludinātu ziņas. Vai to tiesnese nesaprot? Drīzāk, ka nesaprot un lēma. Jāzina izmeklētāju darba patstāviba un tiesības neatskaitīties.

    Te Jutai jāizmanto KPL noteiktās tiesības un pienākumi un ziņu neizpaušanu no lietām.

    Atkārtoju – kriminālprocesā likums nav poaredzējis tiesības komandēt izmeklētājus un izmeklēšanas priekšniekus. Ja tas ir KNABA likumā, tātad tas nav ņemams vērā, jo pret izmeklēšanu speciālais likums ir Kriminālprocesa likums ( KPL), kurā priekšniekiemvieta un tiesības nav oparedzētas. Juta var netrasties kabinetā, kad iet izmeklēšana un nav jāatskaitās. Viņai jāatskaitās par staistiku, cik lietu ierosināts, cik nodots prokuratūrai.
    Bet mūs priekšnieki tur ķēdē, pieprasa atskaites, piepras sēdēt kabinetā un par visu ziņot un tauta mauj līdzi – KĀ TĀ _ VIETNIECE NEPAKĻAUJAS PRIEKŠNIEKA IEGRIBĀM (varbūt tādēļ, ka nedod), viņa iztēlojas ielāka par priekšnieku utt. Jā, tiesī tā, izmeklētājs un viņa priekšnieks ir lietā augstākā rangā, neatkarīgi. Tā ir visas Latvijas izmeklēšanas nelaime, ka katrs priekšnieks grib pakļaut izmeklētājus. Lai nopludinātu ziņas un saņemtu balvu, kukuli?

    Tā jauc pilnvaru kārtis arī Loskutovs , stāstot par izmeklēšanas attiecībām.

  2. Ej labāk beidzot strādāt!

  3. Start= sākt!!! Vai Strīķe SĀKS politikā? Vai atkal grūtības ar VALSTS valodu, cienijamie žurnaļugas?

  4. Pirmkārt, Juta, paldies tev par godīgu darbu KNABā. Nepadodies aplamībām. Ko nozīmē neierašanās darbā. To fiksējis šis cilvēks, kurš sagrāva KNABa darba prestižu, bet tiesa nav vērtējusi apstākļus, ja patiesi nebiji darbā. Nav ticams, ka tu pārkāpu darba disciplīnu. Domāju, ka apelācija spriedīs pareizi un atjaunos darbā. Tas būtu izcili.

Draugiem Facebook Twitter Google+