Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. marts, 2012
Drukāt

Vai uzņēmēji labprāt nodarbina pirmspensijas vecuma cilvēkus?

Vadims Gogols, veikala “Strautiņi” vadītājs: “Pie mums strādā pensijas vecuma grāmatvede, kas savu darbu var izdarīt savā brīvajā laikā, jo zinu, ka papildus viņa citā veikalā strādā par apkopēju.

 

Pie mums veikalā pārdevēju vidējais vecums ir ap 30 gadiem. Visu dienu nostāvēt kājās pie letes vecāka gadagājuma cilvēki nevar, nodarbināt viņus uz pusslodzi uzņēmumam nav izdevīgi. Domāju, ka, palielinot pensijas vecumu, ir pieļauta kļūda. Citās valstīs pensijas vecuma cilvēki lielākoties ieņem vadošus amatus – uzrauga uzņēmumu darbu, vada dažādas nodaļas. Viņiem ir pieredze šajā darbā, turklāt uzraudzīšana nav fiziski smags darbs. Savukārt smagā darba darītāji ir vidēja vecuma cilvēki. Latvijā nav daudz lielu uzņēmumu, kuros nepieciešami vadītāji. Tādēļ lielākā daļa pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nevar atrast darbu.”

Juris, ražošanas uzņēmuma vadītājs: “Jāatzīst, ka mūsu uzņēmumā nav lielas kadru mainības. Mēs maksājam konkurētspējīgas algas, un pašlaik, kad valstī valda bezdarbs, daudzi nemaz nemeklē citu darbu. Arī manā uzņēmumā strādā gan pirmspensijas, gan pensijas vecuma cilvēki. Tiesa, viņi nedara smago darbu ražošanas cehā, bet gan vieglākus darbus – vada nodaļas, uzrauga tehnoloģisko procesu. Vecāka gadagājuma cilvēki strādā arī par apkopējiem un sētniekiem. No nodarbināto skaita pirmspensijas vecuma cilvēku gan nav daudz – kādi pieci procenti. Ražošana ir smags darbs, kas vairākumam vecāku cilvēku nav paveicams. Tādēļ tur strādā vīrieši vecumā ap 35 gadiem. Agrāk esmu darbā pieņēmis arī vecākus darbiniekus ražošanas cehā, taču viņi lielākoties paši uzteikuši darbu, jo tas izrādījies par smagu. Domāju, līdzīga rakstura problēma ir daudzos ražošanas uzņēmumos. Tādēļ valdības lēmumu par pensijas vecuma celšanu neatbalstu. Bezdarbnieku rindās būs daudzi pirmspensijas vecuma cilvēki, jo viņiem neatradīsies piemērots darbs.”

Māris Baltmanis, SIA “Gorex” komercdirektors: “Mūsu uzņēmums nodarbojas ar loģistiku, tādēļ visvairāk darbs tiek organizēts birojā. Diemžēl vecāka gadagājuma cilvēkiem darbu piedāvāt nevaru, jo tie, kas atnāk uz darba intervijām, ir bez valodas zināšanām. Mūsu darbā svešvalodas zināšanas ir svarīgas. Tāpat problēmas viņiem sagādā datora lietošana. Daudz pirmspensijas vecuma vīriešu strādā par autovadītājiem. Domāju, ka problēmu atrast darbu nav tiem vecāka gadagājuma ļaudīm, kam ir izglītība, darba pieredze, svešvalodu zināšanas un prasme lietot datoru. Tad var strādāt arī birojos. Tiem, kam iepriekšminēto zināšanu nav, diemžēl jāpaliek bez darba. Domāju, ka jau tagad valstij vajadzētu vairāk domāt par to, kā nodarbināt vecākus ļaudis. Kādēļ, piemēram, valsts pārvaldē lielākoties strādā gados jauni cilvēki? Domāju, ka pirmspensijas vecuma cilvēku pieredze un zināšanas būtu lietderīgas. Bet augstskolu beigušie varētu izmēģināt spēkus privātos uzņēmumos un, kas zina, nākotnē paši veidotu savus uzņēmumus.”

 

Uzziņa

* Valdība akceptējusi pakāpenisku pensijas vecuma celšanu, sākot ar 2014. gadu; galalēmums vēl jāpieņem Saeimā.

* Izmaiņas likumā paredz pensionēšanās vecumu 2014. un 2015. gadā no pašreizējiem 62 gadiem palielināt par trīs mēnešiem, bet no 2016. gada ar katra gada 1. janvāri – par sešiem mēnešiem, līdz 2020. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

* Labklājības ministrija saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus anketu pret ieceri paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014. gada: 88% nepiekrīt pensijas vecuma paaugstināšanai; 78% neatbalsta priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšanu; 54% atbalsta minimālās apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Avots: Labklājības ministrija

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+