Ko pašvaldībām darīt ar skolām? 0
Novadu pašvaldības satrauktas par Izglītības ministrijas izstrādātajiem noteikumiem, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra novados 10. klase atverama vien tad, ja tajā būs vismaz 12 skolēnu. Riska zonā varētu būt 80 Latvijas skolas.
Vents Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Tagad, kad jautājums par vidusskolu klašu skolēnu skaitu tiek apspriests visos iespējamos līmeņos, ieskaitot arī politisko, pārliecināmies, cik svarīgi ir tas, ka esam pieraduši paši kustēties. Mums jau gadu strādā darba grupa, lai pētītu un analizētu visu, kas saistīts ar novada skolu tīkla sakārtošanu. Novada centrā ir Valkas ģimnāzija un pamatskola, laukos – četras pamatskolas. Ģimnāzijā, kurā mācās bērni no 7. līdz 12. klasei, kopā ir 240 skolēnu, bet ministrija vēlas, lai būtu 270. Tas saistīts arī ar mūsu divām izvēles programmām – vienā var pastiprināti apgūt fiziku un ķīmiju, otrā – humanitāros priekšmetus. Bet tas saistīts ar zināmu risku, jo trūkst augsti kvalificētu pedagogu. Mēs visu laiku esam likuši uzsvaru uz izglītības kvalitāti. Daudzas pašvaldības žēlojas, ka nevar dabūt labu fizikas vai ķīmijas skolotāju. Tā patiešām ir valsts problēma. Bet vai pašvaldībām samierināties un pieciest zemāku izglītības kvalitāti? Noteikti ne! Jāmeklē risinājumi. Mēs pie laba ķīmijas skolotāja tikām, pārvilinot viņu no Valmieras. Zinot, ka lielajā Vidzemes pilsētā ir grūtības ar dzīvokļiem, mēs kādu novada pašvaldībai piederošu māju, kas bija ļoti sliktā stāvoklī, izremontējām un kā atsevišķu mitekli piedāvājām valmierieša ģimenei. Tas atmaksāsies, vēl jo vairāk tāpēc, ka ieguvām arī otru pedagogu, jo ķīmijas skolotāja dzīvesbiedre ir mūzikas skolotāja. Parasti mazās lauku pamatskolas cenšas saglabāt, bet mēs sev jautājam – vai nebūtu tikai loģiski, ja kādu no savām četrām skolām pārveidotu par sākumskolu? Pirmkārt, bērni iegūtu augstākas kvalitātes mācīšanas procesu, otrkārt, pašvaldība iegūtu, lai nodrošinātu ģimnāzijas klases ar nepieciešamo audzēkņu skaitu. Var visādi spriest, bet viens ir skaidrs – galīgi nepieņemami, ja ķīmijas kabinetā, kura aprīkošana izmaksā vismaz 50 tūkstošus eiro, mācās tikai daži skolēni.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Mēs jau reiz piedzīvojām, ka Piltenes vidusskolā bērnu trūkuma dēļ nebija iespējams nokomplektēt 10. klasi un vairākus mācību gadus skolā vienas klases vispār nebija. Arī šoruden noteiktais skaits – 12 skolēnu – var nesanākt, nākamgad var nebūt, bet var arī būt. Arī Ugāles vidusskolā ir grūtības. Visu laiku kā uz naža asmens. Ministrija, politiķi un sabiedrība diskutē, izsaka viedokļus, ļoti labi saprotam, ka mums pašiem arī kaut kas jādara, lai stāvokli normalizētu. Bet kas īsti? Neesam tik kareivīgi kā Jaunjelgavas dome, kas ministrijas izstrādāto noteikumu pieņemšanas gadījumā grasās tos apstrīdēt Satversmes tiesā. Katrā ziņā šobrīd mums nav gatavas atbildes, kā rīkoties. Tiem, kuri ieteic vienu no divām novada vidusskolām pārveidot par pamatskolu, varam pajautāt – nogriezīsim kā ar nazi, un viss? Bet kas notiks tālāk? Ventspils novada teritorija ir maz apdzīvota, attālumi ļoti lieli. Vai gribam, lai šī teritorija iztukšotos pavisam?”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “Jaunjelgavas vidusskola ir vienīgā novadā, tās direktore saka – šobrīd 10. klasē ir 11 bērni un pastāv cerība uz 12. Bet tāda nedrošība būs arī turpmākajos gados, iespējams, kļūs vēl sliktāk. Tāpēc neuzskatu, ka manis teiktais par vēršanos Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas aizliegs atvērt 10. klasi nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, ir tikai tāds karstumā izsprucis nepārdomāts vārdu virknējums. Mums viss jāvērtē kompleksi – svarīgs ir ne tikai skolēnu skaits, bet arī daudz kas cits – attālumi, vecāku izdevumi, mācību kvalitāte, pašvaldību savstarpējie norēķini. Nedrīkst pieļaut, ka visu nosaka cilvēku grupa “augšā”, tā ir jaukšanās vietējās varas lietās.”
Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs: “Mēs darām visu, lai nodrošinātu mācības augstā līmenī. Tas ir pats galvenais. Ja nesanāk vajadzīgais skolēnu skaits klasē, ļaujiet rīkoties kā līdz šim, kad starpību piemaksā pašvaldība. Nevajag izdomāt jaunu riteni.”
