Valdība jau plāno, kā no ātrumpārkāpējiem pelnīt miljonus 0
Valdībā vakar konceptuāli tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais piedāvājums no nākamā gada atsākt fotoradaru izmantošanu uz Latvijas ceļiem. Ņemot vērā pirmā radaru ieviešanas mēģinājuma izgāšanos un neveiksmīgo pieredzi ar privāto partneru piesaistīšanu, šoreiz valsts apņēmusies tikt galā saviem spēkiem.
Tādēļ atbildība par fotoradaru iegādi un to darbības nodrošināšanu šoreiz uzticēta VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD).
Tas, vai radari uz ceļiem tiks izvietoti jau 2014. gadā, šobrīd esot atkarīgs no parlamenta. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane pauda cerību, ka pēc Saeimas atgriešanās no vasaras brīvdienām deputātiem izdosies nodrošināt iespējami ātru likumu grozījumu pieņemšanu, lai fotoradari uz Latvijas ceļiem parādītos jau nākamgad. Arī par iekārtu iegādei un darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu valdība lems pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi atbilstošus likuma grozījumus par CSDD kompetenci. Taču IeM ziņojumā iespējamās izmaksas jau aprēķinātas. Saskaņā ar to viena radara cena ir 30 000 latu, bet uzstādīšana izmaksāšot vēl 5000 latus. Pašreizējais plāns paredz laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam ik gadu iegādāties un uzstādīt vismaz 20 fotoradarus, lai 2018. gadā uz ceļiem darbotos jau 100 ātrumpārkāpēju fiksēšanas iekārtas. Šim mērķim no 2013. līdz 2015. gadam ik gadus būšot nepieciešamas dividendes 700 000 latu apmērā, bet 2016. un 2017. gadā – Ls 350 000. Ministrija arī aprēķinājusi iespējamo “peļņu” no radaru izmantošanas. Saskaņā ar to uzlikto naudas sodu summa svārstītos no 13 500 latiem mēnesī 2014. gadā līdz 9900 latiem mēnesī 2018. gadā. Kopējie ieņēmumi no naudas sodiem, pēc IeM aplēsēm, nākamgad būtu 810 000 latu, 2015. gadā – 3,8 miljoni, bet 2018. gadā jau vairāk nekā 11 miljoni latu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss teicis, ka šogad izvēlēts lētākais radaru apkalpošanas variants. “Mēs izvēlējāmies pēc iespējas lētākas radara apkalpošanas iespējas, jo nevienam vairs nebūs jāstāv tam klāt,” ministra sacīto citē BNS. Radarus uzstādīšot pietiekami lielā augstumā, lai tiem ziemā netraucētu sniegs vai pavasarī – dubļi.
Iekšlietu ministrija izstrādājusi arī jaunu valdības noteikumu projektu par fotoradaru un videoiekārtu izmantošanas kārtību. Paredzēts, ka radaru izvietošanas vietas noteiks, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaitu un ceļa posma stāvokli un tā infrastruktūru. Būs jāņem vērā arī ceļu satiksmes negadījumu analīzes un ceļu drošības audita rezultāti, kā arī jāuzklausa attiecīgās pašvaldības, ceļa pārvaldītāja un nevalstisko organizāciju viedoklis. Jauno noteikumu projekts arī paredz, ka pirms izvietotajiem stacionārajiem tehniskajiem līdzekļiem uzstāda attiecīgas ceļa zīmes. TV raidījuma “Zebra” veidotājs Pauls Timrots, kurš, izlasījis šos noteikumus, esot vīlies, jo piedāvātā kārtība esot tik vispārīga, ka “cilvēku uzticību šādam braukšanas ātruma kontroles veidam tā neatjaunos”. P. Timrots arī paudis neizpratni par to, ka Iekšlietu ministrija un Valsts policija ignorējot 11 805 Latvijas iedzīvotāju parakstīto kolektīvo iesniegumu “Fotoradari 15+”. Šīs iniciatīvas ideja ir – Ceļu policijai atvēlēt cilvēcisko un smalko darbu fiksēt pārkāpumus, kas no viena līdz 15 kilometriem stundā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, un, izvērtējot objektīvos apstākļus, lemt par piemērojamo sodu transportlīdzekļa vadītājam, savukārt fotoradariem atļaut fiksēt tikai tos pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. “Jānodala atbildība – kas cilvēka darbam, kas automātiem,” savā paziņojumā raksta P. Timrots.
