Mobilā versija
+2.4°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
29. augusts, 2016
Drukāt

Kāpēc mediķiem, kuri darbojas politikā, neizdodas panākt jūtamus uzlabojumus nozarē? (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Gundars Daudze, Saeimas deputāts (ZZS) un anesteziologs reanimatologs Ziemeļkurzemes slimnīcā

Gundars Daudze, Saeimas deputāts (ZZS) un anesteziologs reanimatologs Ziemeļkurzemes slimnīcā: “Nesen pārlasīju kādu savu desmit gadus vecu interviju par veselības nozares problēmām, un ar skumjām jāsecina, ka tikpat kā nekas nav mainījies. Visiem tiek apsolīts viss, bet finansējums piešķirts tikai dažiem. Arī rindu problēma pastāv nevis tādēļ, ka mediķi nespētu vairāk izdarīt, bet tādēļ, ka valsts budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu darba apmaksai. Tādēļ veidojas paradoksālas situācijas, ka pakalpojumu par naudu iespējams saņemt daudz agrāk. Manuprāt, pirmām kārtām nepieciešams palielināt finansējumu neatliekamās palīdzības sniegšanai, tai skaitā diagnostikai. Tuvākajā nākotnē raugos cerīgi. Kopš Māra Kučinska valdības apstiprināšanas mums beidzot ir nepieciešamais komplekts, lai kaut ko izdarītu – premjers, finanšu ministrs un veselības ministrs pārstāv vienu politisko spēku.”

 

Hosams Abu Meri, Saeimas deputāts (“Vienotība”) un gastroenterologa privātprakse: “Es ļoti labi saprotu mediķu prasības un pilnībā pievienojos arodbiedrības viedoklim. Tās saprot arī citi mani kolēģi, kas ir gan deputāti, gan mediķi. Sabiedrības veselības apakškomisijā mums izdodas arī šo to panākt, spiežam uz Veselības ministriju un valdību, kādas problēmas atrisinām, bet uz kopējā fona tie ir tikai sīkumi. Lai pilnībā reformētu veselības aprūpes atalgojuma sistēmu un apkarotu rindas, nepieciešami aptuveni 400 miljoni eiro. Tam nepietiek ar to, ka daži deputāti dakteri iesniegtu grozījumus budžetā. Tam arī nepietiek ar to, ka premjers, finanšu ministrs un veselības ministrs ir no vienas komandas. Nepieciešams visas koalīcijas un opozīcijas kopīgs darbs, iesaistot arī sabiedrību.”

 

Mārtiņš Šics, Saeimas deputāts (Latvijas Reģionu apvienība), vairāk nekā 40 gadu strādājis medicīnas jomā dažādos amatos: “Labi redzu, kā ārsti strādā pusotru vai divas slodzes vairākos amatos, lai pēc ilgajiem studiju gadiem kaut cik spētu uzturētu savas ģimenes. Vienlaikus viņiem uzliktas daudzas prasības, pārbaudes, regulācijas, kas viss prasa naudu, laiku un nervus. Kādēļ citi kolēģi Saeimā to neredz? Pieļauju, ka pie vainas arī paši ārsti, kas politiķus mēdz pieņemt bez rindas. Turklāt deputātam par savu algu nav arī problēmas samaksāt par privātās veselības aprūpes pakalpojumiem. Tādēļ viņi veselības nozares problēmas uz savas ādas neizjūt, kamēr vien nelaimē nenonāk kāds viņu tuvinieks. Es pilnībā atbalstu ārstu arodbiedrības prasības, kas sakrīt arī ar starptautisko organizāciju rekomendācijām.”

 

Vitālijs Orlovs, Saeimas deputāts (“Saskaņa”), bijis ārsts – neirologs: “Diemžēl vienkāršu risinājumu nav, jo veselības nozarē ir hroniski ielaists finansējuma trūkums, kas savukārt izraisījis veselu problēmu kopumu. Situācija ir tik smaga, ka papildus 10 vai 20 miljoni eiro neko nemainīs – tie tiks “apēsti” un situācija neuzlabosies. Nepieciešams būtisks finansējuma palielinājums vienlaikus ar strukturālām reformām. Saeimā tradicionāli kuplā skaitā pārstāvēti mediķi – pašlaik esam pieci, bet iepriekšējos sasaukumos bijuši pat 12 ārsti. Diemžēl esmu novērojis, ka pēc iekļūšanas valdošajā koalīcijā kolēģiem aizmirstas nozares problēmas un pašu solījumi. Daudzes kungam Saeimas priekšsēdētāja un prezidenta padomnieka amatos bija iespēja izdarīt daudz laba nozarei, bet viņš to neizmantoja. Hosams Abu Meri nesen atsauca savu parakstu zem mūsu kopīga priekšlikuma tabakas ierobežošanai. Ja cilvēks tā var rīkoties, tad skaidrs, ka viņš vairs nedomā kā ārsts. Acīmredzot uz viņiem izdarīts spiediens no koalīcijas partneriem vai pašu frakcijas. Vienīgais pozitīvais izņēmums valdošo politiķu vidū bija Ivars Eglītis, kurš tiešām cīnījās par nozari.”

 

UZZIŅA

* Mediķu organizācijas rudens pusē gatavojas jaunām protesta akcijām, lai budžeta sastādīšanas laikā atgādinātu politiķiem par veselības nozares samilzušajām problēmām. Tā kā līdzšinējie piketi un mītiņi nav spējuši pievērst pietiekamu uzmanību, šoreiz mediķiem padomā radošākas aktivitātes – tostarp dāvināt politiķiem baltos ārstu virsvalkus, aicinot viņus pastrādāt savā vietā un uz pašu ādas izjust ārstu ikdienas problēmas.

* Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 2020. gadam budžetā ieplānot veselības aprūpes finansējuma pakāpenisku palielināšanu līdz vismaz 4% no IKP pašreizējā 3,1% vietā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. domaju ka medicinai butu lielaks labums no ta ja katrs stradatu sava vietaja esi arsts tad tava vieta medicina bet azi iecel par darznieku tad nav labuma nevienam .ne esi labs politikis ne labs arsts

  2. Tāpēc, ka mediķi pēc savas dabas ir kampēji. Strādāju ārstniecības iestādē un ik dienas redzu šos apbobežotis, alkatīgos un nenovīdīgos mediķus.

  3. Ārsti – speciālisti saņem pietiekoši labus pacientu honorārus….bet pacienti gan ir strupceļā, jo vispār netiek pie ārsta…

  4. jāiekasē nodokļi, jālikvidē neefektīvās slimnīciņas

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+