Ekonomika
Darbs

VIDEO: Darba ņēmēji Latvijā ir neizdevīgā pozīcijā, secināts diskusijā par algām1


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Edijs Pālēns

Iniciatīva par algas atspoguļojumu darba sludinājumos ir nevis par konkrētu atalgojumu, ko darba devējs piedāvā, bet par potenciālā darba samaksas amplitūdu potenciālajam darba ņēmējam – bruto mēneša vai bruto gada samaksa, vai stundu tarifa likme.

Tā, iesākot diskusiju par to, vai nepieciešams atspoguļot algu darba sludinājumos, “RīgaTV 24” raidījumā “Mana Balss” iniciatīvas ievirzi precizēja Saeimas deputāts Rihards Kols.

Viņš norādīja, ka algu atspoguļojums celtu Latvijas darba tirgus kultūru.

Pēc Kola teiktā, vairākas aptaujas un pētījumi ir norādījuši, ka atalgojuma amplitūdas norādīšana veicina darba tirgus kultūras attīstību, kurā veidojas cieņpilna attieksme starp darba devēju un darba ņēmēju – skaidri pasakot, kādi ir spēles noteikumi, uz ko var pretendēt.

“Tādā veidā ne tikai ceļot iespēju darba devējiem iegūt piemērotāko kandidātu, bet arī no darba devēju puses izskaust negodprātīgu rīcību,” uzsvēra Kols.

Viņš piebilda, ka algu atspoguļošana darba sludinājumos ieekonomētu laiku gan darba devējam, meklējot potenciālos darbiniekus, gan darba ņēmējam, meklējot potenciālo darbavietu.

Tāpat līdz šim Latvijas darba tirgū darba ņēmēji neesot izdevīgā pozīcijā.

“Viņiem praktiski nav informācijas, kāds ir atalgojuma līmenis konkrētajā nozarē, amatos un vispār valstī kopumā. Turpretim darba devējiem caur dažādiem mehānismiem šī informācija ir pieejama.”

Pozitīvu viedokli pauda arī darba vakanču portāla “YourMove.lv” dibinātājs Jānis Kreilis.

Viņš atzīmēja, ka pētījumi parāda, ka alga ir pats būtiskākais, ko cilvēki meklē darba tirgū, piebilstot, ka iniciatīva neskar uzņēmumā jau strādājošo darbinieku algas, bet vakancēs minētās summas.

Diskusijai turpinoties LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis uzsvēra, ka ir vairāki iemesli pret šīs iniciatīvas realizēšanu dzīvē.

Kā svarīgāko iemeslu privātajā sektorā viņš minēja to, ka algas apjoms ir ļoti atkarīgs no darba ņēmēja kvalifikācijas un prasmēm, tādēļ algu pirms tam nevar tik vienkārši noteikt. Tāpat algas daudzviet ir komercnoslēpums un to atklāšana sāktu jaunu problēmu – darbinieku pārvilināšanu.

Saistītie raksti

Savukārt “CV-Online” Latvijas vadītājs Aivis Brodiņš piekrīt abiem viedokļiem. Viņš uzskata, ka iniciatīvu iespējams realizēt pakāpeniski – sākt ar brīvprātīgu atalgojuma norādīšanu, klasificēt noteiktas profesijas, kurās ir lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars un pēc tam domāt tālāk perspektīvā reāli īstenojamus soļus.

Raidījums “Mana balss” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “”Mana balss”  saturu atbild “RīgaTV 24”.

LA.lv