Mobilā versija
Brīdinājums -7.4°C
Tenis, Dravis
Trešdiena, 17. janvāris, 2018
17. decembris, 2017
Drukāt

Māksla izglābs? Māra Ķimele brīnās par cilvēkiem, kam pietrūkst padomju laiki (54)

Foto - LETAFoto - LETA

Režisorei Mārai Ķimelei šajā sezonā jauns iestudējums Valmieras teātrī lugai ”Eiridīke”, turpinās darbs ar aktieriem, studentiem; šobrīd pabeigts darbs pie koncertuzveduma komponista Artura Maskata dzimšanas dienai, par režisores radošo darbību šovakar vēstīja LNT, iztaujājot režisori par mākslu un norisēm sabiedrībā.

“Izšķirošais ir personības dziļums, tas saslēgums ar dzīvi, kurš ir, kas to lai zina, no kā atkarīgs. Ir tādi tukšāki cilvēki un tie bezdibenīgie cilvēki. Tad pedagogu uzdevums no vienas puses ir atraisīt to plūsmu, kas viņā guļ. Un gan jau katrā cilvēkā guļ tas bezdibenis. Un tomēr ir jaunieši, kuri ātrāk paraujas vaļā un ir tādi, kuri tomēr uzkavējas sadzīves zonā,” saka režisore LNT ziņu raidījumam “TOP 10”.

Režisore brinās par tiem cilvēkiem, “un tādu nav maz, kas ilgojas pēc padomju laikiem, un saka, ka tad gan bija labi, acīmredzot, kaut kā vajadzēja tikai eksistēt, varbūt”. Viņa šo laika posmu izjūt kā vardarbību,

M. Ķimele intervijā stāsta, ka ikdienā redz ārkārtīgi daudz 40 un 30 gadīgus cilvēkus, ieskaitot jauniešus, ļoti gudrus, aktīvus un strādīgus. Un tad ir kaut kāda sarūgusī daļa. Materiālā nevienlīdzība ļoti traumējot cilvēkus, viņa akcentē.

“Mūsu lielajiem bagātniekiem kaut kā būtu jāsaprot, ka tas ļoti traumē citus cilvēkus un padara viņus ļaunus – daudz ļaunākus nekā viņi ir. Es jau domāju, ka vajag dalīties, es uzskatu, ka vajag dalīties, pavisam vienkārši – vajag dalīties. Es atbalstu Kultūras ministrijas iniciatīvu, ka laucinieki var no mazpilsētām un laukiem atbraukt uz Rīgu uz teātriem un izstādēm. Viņiem viss maksā uz pusi dārgāk un viņi pelna uz mazāk. Tas ir tik netaisnīgi un negodīgi. Tas ir simtgades cienīgs pasākums,” uzsver režisore.

Māra Ķimele ne tikai lugās mūs aicina domāt – par tām attiecībām vienam pret otru, kuras nemainās, lai kurā gadsimtā mēs dzīvotu un šo attiecību burvību un traģiku viņa mums parāda teātrī, pauda LNT.

Pievienot komentāru

Komentāri (54)

  1. Jā,lumpenu koncentrācija komentāros ir pārsteidzoša.

  2. Ieskatījos vēlreiz komentāros – tāds iespaids, it kā es būtu iegājis kādā krievu saitā, kur nostaļģija pēc PSRS ir ierasta lieta. Protams, ka nav jau tā, ka tajos laikos it nekā laba nebija, tāpat arī saprotu vilšanos atjaunotajā brīvvalstī. Tomēr, lai ilgotos pēc bijušajiem laikiem ar visu tā laika ideoloģiju, dzelzs priekškaru, cenzūru un t.t!!! Man “v golove ne ukladivajetsja, jei bogu! ” : -D

  3. LA lasa galvenokārt cilvēki, kas paši ir dzīvojuši tajā padomju “paradīzē” un ļoti labi atceras, kas tajos laikos bija labs, un kas slikts. Tā ka rakstīt melīgus un demagoģiskus komentārus jau nu nevajadzētu.

  4. Režisorei adresētie KRITISKIE komentāri vietā! Ir dabīgi, ka katrs cenšas noliegt tos laikus, proti: padomju laikā noliedza ulmaņlaikus un negribēja redzēt Latvijas rašanās procesu, smagos zaudējumus un spējo izaugsmi visās jomās;tagad tik pat nesmuki noliedz padomju laikus un negrib redzēt labo, kas TOMĒR tajos bija! Likumsakarīgi! Traki, ka tā ir Māra Ķimele. Lietas vajag saukt ĪSTAJOS VĀRDOS, nevajag lieki izcelties ar nekaunību. JA kaut ko vērtē, tad dariet to līdzvērtīgi un KOREKTI! JAUTĀJUMS: 1)pie kuriem cilvēkiem tad sevi pieskaita režisore – pie tiem ”PILNĀKIEM” un ”DIBENĪGĀKIEM” 2) vai TIEŠI tagad 99% šeit palikušie cilvēki tiešā nozīmē NEEKSISTĒ??? EKSISTĒ abas kategorijas – gan strādājošie šeit, gan pensionāri! 3) kādā pasaulē tad dzīvo Māra Ķimele??? 4) vai TIEŠĀM kļuvusi AKLA UN KURLA??? Depresijas, pašnāvības, cilvēku pazušanas, narkotikas, AIDS, HIV psihiatra palīdzības TĀDOS APMĒROS KĀ TAGAD nebija! Ja ”analīzes” uzrāda, ka pacientam ir nauda, viņu ĀRSTĒ AR LIELĀKO PRIEKU, bet ja nav naudas, sprāgsti nost! Laukus iztukšo KLAJI NEKAUNĪGI un ar nolūku aicina uz Rīgu – krievu paradīzi! Kur tādas aicināšanas no laukiem Igaunijā uz Taļlinu vai no laukiem Lietuvā uz Viļņu? NAV!!! Lūk, kur VIENS no režisores ”darbiņīem” Latvijas izaugsmei bez darba teātrī -TRAUKSME PAR NOTIEKOŠO LATVIJĀ!??? PALDIES PAR TIEŠUMU REŽISORAM V.KAIRIŠAM!

  5. Izglītība bezmaksas, ārsti-bezmaksas (darīja visu ko varēja savu iespēju robežās, sirsnīgi un cilvēcīgi), visiem pieejamas cenas veikalos(produktu bija maz,bet badā neviens nebija nomiris), nebija NĪN, varēja strādāt un strādāt un par darbu saņemt adekvātu atalgojumu. Laucinieki varēja audzēt lopus pārdošanai, lopbarības bietes un cukurbietes, kāpostus, mārrutkus. Par visu saņēma naudu. Kas notiek tagad? Ar internetu un teātra izrādēm paēdis nebūsi.

  6. Padomju laikā biju ļoti neapmierināts. Galvenokārt par to, ka beidzot mācības valsts man jau bija sameklējusi normāli atalgotu darbu. Gāju sūdzēties uz ministriju, ka es pats gribu meklēt darbu. Mācību laikā saņēmu stipendiju ar kuru varēju samaksāt par 2- istabu dzīvokli Rīgas centrā un obligāti vēl nopirkt Armēņu konjaku. Nav te jēgas uzskaitīt, kas te tajā laikā bija par brīvu. Tagad esmu pārliecināts, ka to visu es esmu vienkārši nosapņojis un nedrīkstu stāstīt mazbērniem, jo tie mani tūlīt aizsūtīs pie ārsta.

  7. Māris Lielpēteris latvietis. Atbildēt

    Visu cieņu māksliniecei.Tacu izskatās ka tikusi uz zaļa zara un neredz vai negrib redzet to kā šobrīd tiek galēta mūsu latviesu tauta.Jā mēs bijām okupēti un vārda brīviba mums bij liegta tomēr visiem bija darbs..veikalos vajadzīgais bija… skolas bērnu pilnas..lauki atīstijās un plauka.mājas cēla cilvēkiem..pietika zeme un katram bij sava saimniecība…varēja elpot.Tagad musu ”vadoņi”dzīvo roku rokā ar citu savienību..tagad mūsu pašu mēlē runājošie iznīcina mūsu tautu.Bezdarbs..nabadzība..depresija..aizbraukšana no šī murga.Gribat vēl parunāt par šo visu??Nelgas un lišķi tikai var pateikt ka tauta tagad dzīvo labāk.

  8. māra stipri liekuļo Atbildēt

    kaut vai savu izglitibu viņa saņēma krievu laikos un pie tam vel maskavā, par velti un kvalitativu pateicoties kurai ari savu dzivi un karjeru vareja izveidot. bet vienalga jākoš riokā kas barojusi. lai paprove musu brivajā valstī tādu izglitibu un karjeru iegūt

  9. Ja pašlaik LV valsts un pašvaldību parāds sasniedzis 10 000 000 000 EUR, tad ķimelisti pamatoti atceras padomju laiku “vardarbību”, kad kurš katrs birokrāts kādā rajona izpildkomitejā (pašvaldībā) nevarēja viegli aizņemties. Tagad cita lieta – viegli ņem, lai atdod nākamās paaudzes. Saules mūžu 4.maija repubļikai!

  10. Es ne vismazākajā mērā neilgojos pēc padomju laikiem, taču saprotu tos, kuri padomiju atceras ar nostaļģiju. Kaut kāda sava taisnība ir visiem, kas komentē šo rakstu. Jā – bija bezmaksas izglītība,…ar stpendiju 40 rubļi bija grūti iztikt (kaut iespējams tas bija), tāpēc parasti vecāki palīdzēja. Es studiju laikā strādāju – vieglu dežūrējošu darbu, kur varēja mācīties un pat pagulēt, atrast nebija grūti). Totālais deficīts un rindas gan kaitināja drausmīgi. Labi nopelnīt varēja strādnieki, tas tiesa, bet inženiera alga bija 130 – 150 rbļ. dakteris, kurš neņēma konvertus, bija nabags, zobārsts par pusotru slodzi saņēma ap 100 rbļ. Protams, arī tajos laikos netrūka apsviedīgu cilvēku, pie tam pie labas naudas varēja tikt arī nepārkāpjot likumu (puķes, tirgus produkcija un t.t.) Jā, sabiedriskais transports bija lēts, taču man nepavisam negribas atcerēties tos pārpildītos trolejbusus no rīta un vakarā, un autobusus piektdienās un svētdienās. Toreiz biju jauns, to varēja izturēt,..nez kā tagad būtu! Mašīna jau bija luksus prece nevis pārvietošanās līdzeklis. Ir sava taisnība arī tiem, kuri saka, ka bija intensīvāka kultūras dzīve un tā bija kvalitatīvāka. Jā, tā bija – pat neskatoties uz visaptverošo cenzūru! Personīgi man šajā ziņā bija milzīga vilšanās – kad iestājās jaunie laiki, gaidīju, ka nu tik lasīsim, skatīsimies un klausīsimies visu to vērtīgo, kas pie mums bija aizliegts, bet,…. ekrānus pārpildīja stallones, vienkāršās marijas un švarcenegeri, teātros – tikai tingeltangeļi! Atēna kādu laiku vilka, izdodot tiešām labas grāmatas, taču galu galā bankrotēja. Kultūrai un labai makslai vislabvēlīgākais laiks bija “perestroika” gadi un vēl pats 90-to gadu sākums, vēlāk jau visu diktēja naudas vara. Un to visaptverošo ideoloģizāciju, militarizāciju un “dzelzs priekškaru” gribas atcerēties vēl mazāk! Mans rezumējums – kaut arī atjaunotajā LV ir milzīga vilšanās, tomēr atpakaļ bijušos laikus es negribētu NEPARKO! Tiesa gan, man nācies piedzīvot galēju nabadzību un izmisumu, paveicās, ka mājai neuzradās saimnieks un visu laiku bija stabils un samērā ciešami apmaksāts darbs.

    • Labojums: Tiesa gan, man NAV nācies piedzīvot galēju nabadzību……..

      • “Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi”Arhibīskaps Jānis Vanags, sprediķis valsts svētkos Rīgas Domā (18.11.2017.)
        =================================================================
        Kur nauda, Samuraj?! Apsviedīgie cilvēki pamatoti nevēlas “padomju laiku” atgriešanos, jo tad būs jāatbild par prihvatizāciju. LPSR/PSRS par miljona nozagšanu automātika dabūja ASM – tagad tādu “vardarbību” nepieļaus. Zagt tagad var brīvi – un pļāpāt par dermokrātijus labumiem.

  11. Abstrakta runāšana Atbildēt

    no M.Ķimeles par padomju laikiem. Nekādas konkrētības. Pārāk uzmanīga, lai izteiktos kaut vai par Oligarhu tēmu vai Rīgas Domi…, jo kultūras ļaudis lavierē, vai nu tas ir naudas jautājums, jo ko var zināt, jābūt uzmanīgiem. Kad kultūras cilvēki reklamē ātro kredītu firmas, kā tas iet kopā ar kultūru? Ļoti iepriecināja K.Burāne ar savu personisku godīgu nostāju Rīgas Domes pasākumā, arī V.Kairiša tiešā runa par sabiedrībai nozīmīgām tēmām. Kāpēc tik maz tādu personību? Vairumā remdeni cilvēki un remdeni viņu darbi. Un Ķimele jau arī tajā pašā remdenībā ieslīgusi.

  12. visos laikos vienmer bus neapmierinātie Atbildēt

    tā krievu laikos bija slānis kas puksteja steneja, tā tagad tādi ir. visā visumā jau krievu laiki bija pat ļoti normāli salidzinot ar šodienu (nu labi es atceros sākot kautkur ar 60 gadu beigām, septiņdesmitajiem kad biju apzinigā vecumā) kulturi vareja baudit uz nebēdu, biļetes lētas, teātri kino, koncertzāles pilnas ar cilvēkiem piedavajums ar stipri kvalitativāks nekā musdienās. darbs bija visiem un ja nebiji slinks vai stulbs tad ari alga laba. un tad sievasmātes galvenais arguments-un desa bija lēta. tas visu noliek vietās

    • nu ar tām desām bija kā bija. Veikalu plaukti un vitrīnas bija patukšas, bet ja kaut ko pieveda, tad rindā bija jāstāv pat vairākas stundas. Un rindas galā stāvot jau nevarēji droši zināt, vai pietiks. Arī uz kultūras pasākumiem biļetes bija grūti dabūt. Atceros, kā mēs, visa klase ar audzinātāju, visu nakti pavadījām rindā, lai tiktu pie biļetēm uz “Šerloku Holmsu” Dailes teātrī. Tajos laikos Rīgā bija daudz kinoteātru, bet uz populārām filmām biļetes bija izpārdotas jau nedēļu iepriekš.

    • !973. gada dziesmu svētku noslēguma koncetam biļetes varēja saņemt tikai caur partijas komiteju. No tā laika man zuda interese apmeklēt šo pasākumu.Sieru pirmo reizi veikalā atļāvos nopirkt kādā 54. gadā un tad vēl mamma pārmeta ka varot bez tā iztikt. Par izglītību gan nesūdzos. Tā man deva maizi visu mūžu.

  13. vieniem ilgas pēc padomju laikiem, citiem riebums pret tiem, kas sadarbojās ar okupācijas varu, daudzšķautnaini tie latvieši padevušies, a kas dzīvo labāk?

  14. Padomju laikos,kad lauku darbi kolhozos tika padarīti,rudeņos un ziemā, ar lauciniekiem pilni kopsaimniecībām piederoši autobusi brauca uz Rīgu ,lai cilvēki apmeklētu teātru izrādes.Daudzu kopsaimniecību kultūras namos regulāri uzstājās populāri mākslinieki no Rīgas.Piemēram Saldus rajona kolhozā ,,Jaunais komunārs,, kultūras nama zāle un skatuve pēc visiem rādītājiem pārspēja līdzīgas galvaspilsētā.Kā reiz intrevijā stāstīja kopsaimniecības vadītājs J. Blūms slavenas ārzemju firmas klavieres tika pirktas Maskavā,cena bija astronomiska ,bet tas netraucēja tās iegādāties.

  15. Tiem, kas grib atpakaļ PSRS laikus, ir īsa atmiņa un nav pieredzes kā dzīvot kā brīvam cilvēkam.
    Bet tie, kas izvairās kritizēt E.S. laiku nesto postu tautai un izlaipo no tās tēmas, ir nelieši.

  16. Kamēm ķimelisti brīnās, tikmēr Rietumniekiem tiek Latvijas zeme izpārdota un Rietumu nelabumu palielinās. Par to regulāri raksti Latvijas Avīzē -” Andrejs Lucāns: Latvju zeme vaļā stāv… ” (27.04.2017.)
    (..) Sekas: atjaunojusies 1905. gada zemes īpašumtiesiskā struktūra ar to pavadošo politisko, kapitāla un sociālo nevienlīdzību – pieaugošais revolucionārais spiediens tiek novadīts caur latvju zemes atvērtajām durvīm. No 1995. līdz 2014. gadam iedzīvotāju dabīgais samazinājums 262 577 cilvēki. Emigrējuši 236 000 darba spējīgo, lielākoties no laukiem. Par 137 814 samazinājies skolēnu skaits, slēgtas 313 skolas, galvenokārt laukos. No saimniekiem esam pārtapuši par algādžiem ne savā, bet svešās zemēs. Latvijas lauksaimniecība 2015. gadā ražo 70% no 1938. gadā ražotās lauksaimniecības produkcijas. No 27 ES dalībvalstīm Latvija ierindojas pēdējā četriniekā. Notiek latviešu nācijas un Latvijas valsts degradācija. Desmiti tūkstoši pamestu lauku sētu un krāsmatu gaida savus pasaulē kalpu gaitās aizklīdušos mantiniekus, bet visu līmeņu deputāti un valstsvīri neliekas to manām. Latvija gatavojas pompozai simtgades sagaidīšanai. Tas skan lepni un reizē ciniski.

    • Kamēr kvadrāti komentē, tikmēr arī rietumniekiem tiek Latvijas zeme izpārdota un Rietumu nelabumu palielinās. Ha-ha!

  17. Tie ir cilvēki,kuriem grūti orientēties daudzajās partijās-nezina,kurā lai stājas!

  18. Pašlaik pat auseklīšu laiku aktīvākie aģitatori sāk brīnīties par Rietumu nelabumiem:” Andai Līcei kultūršoks Vidzemē. Notiek apzināta cilvēku izdzīvošana no laukiem .” LA, 07.12.2017.

  19. Tajos laikos mēreni rūpējās par visiem. Pa lielam sliņķi un dzērāji bija tikpat bagāti (nabagi) kā cilvēki ar apgriezieniem un ambīcijām, jo neko jau nedrīkstēja daudz darīt. Mūsdienās vismaz viss tiek pēc uzņēmības. Dīvānu deldētājiem mūsdienās grūti, jo par velti neviens vairs neko nedod. Toties tie, kam tā uzņēmība un zināšanas ir, var izpausties (ja ne Latvijā, tad citviet). Vismaz ir iespējas un izvēles brīvība. Žēl vienīgi vecos cilvēkus. Lai gan vienam otram daudz vērtīgu īpašumu, bet brēc ka naudas neesot. Es starp citu arī augstāko izglītību ieguvu bez maksas – mācīties labi vajag.

    • Ūja! Piedodiet, bet kādā kaktā tad Jūs tajos laikos esat dzīvojusi? Cilvēki audzēja tulpes, audzēja rozes, audzēja marrutkus, audzēja kāpostus, baroja teļus un nodeva pienu. Un to visu pārdeva uz Krieviju. Nopelnīt varēja, cik nebija slinkums. Vajadzēja tikai strādāt. Un to neviens neliedza. Un nevajag stāstīt, ka nebija preču, ko pirkt. Ne jau uz katra stūra, bet sagādāt varēja visu, ko sirds kāroja.

      • Sagādāt varēja, jā, tiesa, tomēr tā vienkārši uz Parīzi aizbraukt jau nu nevarēja gan!
        Dažiem fakts, ka pasaule ir cieši aizslēgta, bija ļoti būtisks – tie gribēja Brīvību!

        • un cik šodien uz to parizi brauc? lielākā daļa nekur nebrauc, viņiem to nevajag. es pazistu 80 gadus vecu tantiņu kas savā mūžā pat uz rīgu nav bijusi, un dažus kas vienrais kautkad 60-70 gados pagajušajā gadsimtā bijuši un viss viņiem nevajag. mana kaimiņiene pagāšnedeļ pirmo reizi mūžā ārpus valsts brauca (tepat uz lietuvu) un pilniga histerija, 3 stubdas viņai stāstijam un skaidrojam ka tas taču nekas nav, viss elementāri n viņai vel pat 50 nav…. nu nevajag lielākai daļai to parīzi, neko viņiem nevajag

          • Neko nevajag tāpēc, ka nav iespēju to dabūt. Un tad cilvēks arī pārstāj ilgoties pēc nesasniedzamā. Patiesībā jau tā tantiņa gribētu gan piepildīt savu sapni – pabūt Parīzē! Bet, ja jau nav lemts, tad jādzīvo pēc Budas mācības – jāpārstāj ilgoties. Jo nepiepildāmas ilgas cilvēku dara nelaimīgu.
            Un tikai nestāstiet tādas dumības, ka visi nabadzīgie ir vai nu sliņķi vai muļķi. Nav taisnība! Lielākajai daļai cilvēku ir liegta iespēja tikt ārā no nabadzības, lai gan visa dzīve paiet smagā darbā. Komentāros labi redzams, cik ļoti antisociāla un korumpēta ir valdīkļu morāle.

    • kas gribeja tas vareja nopelnit gan ar darbu , gan halturejot. uzņemigi un enerģiski cilvēki ari krievu laikos labi dzivoja. nu tur gan bija nelielas problemas ka ne visas aktivitātes bija atļautas, par daudz ko dzraudeja cietums, pat no musu laikiem skatoties nevainigām lietām, bet ari legālās pelnišanas iespejas bija plašas

  20. “Māksla izglābs”
    Ja jau tā, tad ko gaidīt, sāksim rīkoties. Slēgsim ciet rūpnīcas, fabrikas, darbnīcas. Dziedāsim, dejosim. Uz darbu neiesim. Iesim uz teātri, operu, dziesmu svētkiem.
    Būsim glābi, laimē diesim!

    • Jau 1990. sapratu, ka VEF tiks nogremdēts, jo produkcij nebija konkurētspējīga Pasaules tirgū. Nevajag muldēt par bezmaksas izglītību, nu nevarēji iztikt ar “stīpu” vien, vajadzēja piestrādāt. Es dienā strādāju VEF, vakarā studēju LVU, kāda bezmaksas izglītība??? Darba algas bija ierobežotas sevišķi IT ( inženier tehniskajiem) darbiniekiem, 200-220 mēnesī. Ministra tīrā alga uz rokas bija 350 rubļu. Nopelnīt varēja labi strādnieki, arī es, bet preču un pārtikas pēc 1977 gada veikalos vairs nebija, ja nu caur tirzniecības bāzēm tomēr bija jāmaksā par starpniecību. Ražoja sliktas kvalitātes izstrādājumus. Atcerieties gaļas tūrismu uz Lietuvu un arī Igauniju, kau pašu gaļas kombināti strādāja divās maiņās.

      • tīrā alga uz rokas Atbildēt

        Protams, ka diženu valsti sagrāva ortodoksālo komunistu marazmātiskā ideoloģija. “Šķiru cīņas” dēļ jau arī nevarēja inteliģentam būt lielāka alga, kā strādniekam. Bet cilvēki jau nebija muļķi. Ražošanā normāls inženieris gada griezumā prēmijās varēja saņemt vēl vienu gada algu klāt. Varēja, protams, arī nesaņemt.

        • tie bija pavisam citi laiki Atbildēt

          Tajos laikos māksla piederēja tautai. Vai tagad varat iedomāties, ka uz Operu glaunā vakarkleitā un salonā ieveidotā frizūrā var aiziet parasta strādniece, kurai diena paiet fabrikā pie konveijera. Tajos laikos tā varēja.

  21. Kas cits atliek ķimelistiem, ja iegūtos Rietumu labumus un nelabumus vairs retais apbrīno ? Pa pareizo ceļu ejat, dāmas un kungi – “Latvijā visvairāk jaunatklāto HIV/AIDS gadījumu Eiropā” Jaunākie statistikas dati par HIV/AIDS izplatību Baltijā liecina – Latvija ir apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016. gadā. Tas nozīmē, ka Latvija kļuvusi par sava veida līderi šai ziņā ne tikai Baltijā, bet arī starp visām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, informē biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.

  22. Augstskolas bez maksas,dakteri bez maksas, skolas bez maksas, zāles kapeikas, transports kapeikas, darbs visiem, es jauna meitene,katru vasaru sapelnīju kolhozā lielu naudu skolai.Bērniem un jauniešiem interesanta dzīve-oktobrēnu laiki, pionieri, komjauniešu skaistie draudzības vakari, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, festivāli.Slepkavības noteikti tā nebija, kā tagad katru dienu pazūd cilvēks.Aizstāvība daudz lielāka, nebija tik nekaunīga blatu sistēma,Miljonāri Latvijā, es nezinu vai kāds bija.Narkotikas nemanīju nekur tuvumā.Cilvēkus uz ielas neizlika dzīvot utt.Vai tas ir maz?

    • Tas nav maz taču ar to nepietika!
      Arī tagad daudzuviet ir tāpat, ja kas.

    • Jā, jā – viss bija bez maksas (šķietami, jo patiesībā maksājām ar savu nabadzību un nebrīvi), bet apkalpošana bija ļoti nelaipna un rupja. Lai gan pie mums arī tagad gadās to piedzīvot.

      • komjaunietei Mirdzai Atbildēt

        Mirdziņ, atceroties tos oktobrēnu un pionieru ideoloģizētos pasākumus, vēmiens nāk. Kur cilvēks var būt garīgi tik traumēts.

      • Un arī kādā kvalitātē… Interesanti, ko visi tie padomjlaiku mīļi izvēlētos, ja tiem tagad piedāvātu salabot zobus bez maksas, toties ar padomju laiku metodēm un tehniku, vai tomēr skrietu uz mūsdienīgu zobārstniecību par standarta cenu?

  23. Lai Māra Ķimele paskatās, kā šajā valstī dzīvo pensionāri un tad brīnās.

    • Autoritatīvi paziņoju, ka Latvijā 1975-1979, gados vidēji notika 2 slepkavības dienā, tātad ap 700 gadā. Cietumos sēdēja ap 10000 ieslodzīto. Noziedzības līmenis auga katru kadu! Jā, bija K.K 124. pants par PEDARASTJU, spekulāciju, liekēdībi… Veikali jo gadus kļuva tukšāki. Notika kautiņi uz ielām. Iroču gan bija maz un milici – policistu formmā gan respektēja. Algas bija mazas. Iespējas tikt uz ārzemēm niecīgas. Es 1976. aizņēmos naudu un biju Čehoslovākijā, tas bija kultūršoks… Laipni cilvēki, jautri pilsētu namu un būvju krāsojumi. Laipni pārdevēji, tagad Rīgā arī ir, preču sevišķi apavu daudzveidība čehu veikalos. Rīgā labus apavus dabūt nopirkt bija milzīga problēma! Jā, stulbeņu ar vāju atmiņu patlaban savairojies ir bezgala daudz, Putlera “troļļu” arī. Abu pozicija saprotama…

      • United States Crime Rates 1960 – 2016 (Year/Murder)
        1975 / 20 150
        1976 / 18 780
        1977 / 19 120
        1978 / 19 560
        1979 / 21 460

        • Latvijā dzīvoja ap 2,5 milj. iedzīvotāji, ASV- ap 300 miljoni, tātad slepkavību īpatsvars uz vienu iedzīvotāju Latvijā – 0,028%, ASV- 0,007%. Jūti atšķirību?

    • ka Māra nezin kā dzīvo pensionāri.Viņa pati ir pensionāre,tēvs-bijušais aktieris nodzīvoja garu mūžu un arī bija pensionārs.Okupācijas gados varbūt pensionāri varen labi dzīvoja?Šitādiem durakiem laikam jāpārceļas uz laimes zemi Krieviju.Galīgi nojūgušies.

  24. izdzīvojam mantu kulta epopeju Mantrauši ir pazaudējuši cilvēcību. Nesaprotot ka uz kapsētu to līdzi nepaņems.

  25. õber, vienu nikno! Atbildēt

    Nevieni laiki jau nav ideāli: kāds tup kalniņā, citi atkal dubļos lejiņā; taču acīmredzot bij lietas, ko padomjlaiki varēja piedāvāt, bet šie – nē. Daudzi tieši šodienu izjūt kā vardarbību – ja ne gluži fizisku, tad mantisku vai garīgu, taču tiešu un pret sevi vērstu. Un ne jau padomjlaiki viņiem vajadzīgi, bet cilvēcība gan …

    • Augstskolas bija bez maksas,dakteri bez maksas.Zāles -kapeikas.Darbs bija visiem.Es kā skolniece sev vasarās sapelnīju lielu naudu skolai.Ļoti jauki pasākumi skolā oktobrēniem, pionieriem,īpaši interesanta dzīve komjauniešiem-draudzības vakari, interesantas tikšanās.Pensionāru vakari bez maksas, transporti kapeikas, teātri, grāmatas-kapeikas.Narkotikas nemanījām, drausmīgo slepkavošanu ,kā tagad katru dienu pazūd cilvēks,nemanījām.Miljonāri Latvijā -rets gadījums.Blatu sistēma tik nekaunīga nebija.Vai tas ir maz?

      • Visam piekrītu, bet ne tam, ka nebija blatu sistēmas. Tā nu gan plauka uz zēla.

        • Arī slepkavības un korupcija bija. Tiesnesis par attiecīgu samaksu uztaisīja spriedumu kā vajag. Taisnība, ka tas dzīves posms likās jaukāks, interesantāks, bet tikai jau tāpēc, ka toreiz bijām jauni un jaunība, tas ir skaisti…. Atpakaļ tos laikus gan negribu, bet ja kādam ļoti gribas – gan jau Putins pieņems.

  26. neteikšu ,ka tais laikos viss bija labi,bet augstāko izglītību ieguvu bez maksas,jā uz ārzemēm pirmo reizi aizbraucu pusmūžā,nebija mandariņu ,nebija lielveikalu ,ja paņēma līdz uz unīti ,tas bija notikums,bet bija pieejamas grāmatas /gan reizēm deficīts sasiets ar ko neejošu/,bija parakstāmās literatūras grāmatnīca,bija Paula koncerti ,kur pēc biļetēm stāvēja visu nakti,dziesmu svētku biļetes bija pieejamas interesentiem,biļetes uz teātri maksāja nodotas 5litra pudeles,pirmizrādes 6 pudeles -1 rublis 20,tāpat bija ziemassvētku vecītis ,biežāk mājās,kur sapulcējās radi,bija pieejamas viesizrādes -gan Valmieras ,gan Liepājas teātra,nebija tāds mantu kults,bet bija laimīga bērnība

    • Jā bija grūtibas,bet kā mēs dzīvojam,mazbērni aizbrauc jo šeit nav darba.Bet kā mēs tagat mokamies ,viss maksā bargu naudu.Medicīnā jamaksā par visu,kā cilvēkiem kam mazi ienākumi tikt galā.

    • NU KĀ VAR TĀ MELOT? Atbildēt

      Nelaid šķidru! Tajos laikos Ziemassvētku vecītis un paši Ziemassvētki bija aizliegti. Eglīti dedzinājām paslepus aiz bieziem aizkariem, baidoties, ka kaimiņi var nosūdzēt par “pretpadomju darbību”.

Draugiem Facebook Twitter Google+