Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. aprīlis, 2013
Drukāt

Viens inspektors uz 3000 makšķerniekiem

Foto - Nikolajs LiskinsFoto - Nikolajs Liskins

Ir profesijas, kuru pārstāvji strādā tad, kad mēs guļam. Pie tādiem pieskaitāmi arī Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (JIŪP) inspektori. 


Ar zivju ieguvi iekšējos ūdeņos Latvijā nodarbojas ap 100 000 makšķernieku un 3000 zvejnieku. Minētie skaitļi liecina par Latvijas iedzīvotāju lielo interesi par zivju ieguvi. Tie ir dabas mīļotāji, kam galvenais prieks pasēdēt ūdenstilpes krastā vai laivā ar makšķeri un novērot saullēktu, sportisti, kam svarīgi, izmantojot meistarību un pieredzi, iegūt trofeju, un arī tie, kam noķertās zivis ir nozīmīgs pārtikas papildinājums.

“Lai uzturētu šo lielo makšķernieku armiju un nodrošinātu to ar pietiekamu daudzumu zivju resursu, vispirms nepieciešams organizēt zivju resursu racionālu izmantošanu, lai ne tikai šodien, bet arī rīt, parīt un tālākā nākotnē Latvijas ūdeņi būtu bagāti ar ūdens bioresursiem,” uzsver JIŪP direktora vietnieks Nikolajs Liskins.

Par zivju resursu racionālu izmantošanu Latvijā atbild Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pirmā atjauno zivju krājumus ūdenstilpēs, bet otrā šos resursus sargā. Latvijā ir 2256 ezeri ar ūdens vir-
smas platību 936 km2, 12,5 tūkst. upju, kuru kopējais garums ir ap 37 tūkst. km. Tie ir mūsu iekšējie ūdeņi.

Zveju un makšķerēšanu šeit reglamentē Zvejniecības likums, kā arī zvejas un makšķerēšanas noteikumi. Ūdens bioresursu ieguvi kontrolē 30 valsts vides inspektori (viens inspektors uz vairāk nekā 3000 makšķerniekiem), uzzināju Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē.

“Īpaši kontrolējamais laiks ir pavasaris, vasara un rudens. Ziemā inspektori var samērā mierīgi plānot savu darbu un organizēt reidus, bet citos periodos to izdarīt problemātiski, jo makšķernieku, zvejnieku un maluzvejnieku aktivitāte ir nevienmērīga un to ietekmē laika apstākļi.

Likumīgā makšķerēšana un zveja parasti nenotiek naktī un sliktos laika apstākļos, bet maluzvejniekiem ir tieši otrādi, viņi aktivizējas tajā laikā, kad nejauša tikšanas ar godīgiem zivju ķērājiem un inspektoriem ir minimāla. Tādēļ šajā laikā inspektori ir spiesti organizēt iepriekš neplānotus reidus. Tā ir zivju inspektora problēma, kas rada pārmetumus no administrācijas puses par darba laika ievērošanu,” ar inspektoru darbu iepazīstina Nikolajs 
Liskins.

“Esošie resursi un inspektoram piešķirtie materiālie līdzekļi ir ierobežoti,” viņš piebilst. “Jāņem vērā inspektoru mazais skaits, degvielas limits un izmantojamo transporta līdzekļu tehniskais stāvoklis un nodrošinājums. Ar degvielas limitu katru gadu mums ļoti palīdz Latvijas Vides fonds, kas vienmēr atbalsta mūsu iesniegtos projektus zivju resursu aizsardzības jomā. Diemžēl Zivju fonds mums nevar piešķirt finanšu līdzekļus autoparka atjaušanai, kā bija iepriekšējos gados. Tāpēc autotransporta problēma inspektoriem pašlaik ir visaktuālākā,” stāsta Liskins.

11. janvārī stājās spēkā jaunie Makšķerēšanas noteikumu grozījumi. Tika liberalizēta vēžošana. Tagad vēžotājam ir atļauts ķert ar pieciem krītiņiem atsevišķās ūdenstilpēs šaurspīļu, dzeloņvaigu un signālvēžus – ne vairāk kā 50 gabalu no katras sugas. Zemūdens medības arī tika atļautas daudzās ūdenstilpēs, kurās agrāk bija aizliegtas.

“Jā, slodze inspektoriem lielāka,” atzīst Liskins. “Tas nozīmē, ka zivju inspektoriem ir jākontrolē arī zivju ķeršana zem ūdens. Papildu pienākums viņiem ir arī savā kontroles teritorijā esošo mazo HES ekspluatācijas kontrole.”

Neraugoties uz minētajām grūtībām, JIŪP inspektori cenšas efektīvi izmantot esošos resursus un kontrolēt zivju ieguvi. Tā, piemēram, inspektori 2012. gadā veica 9273 kontroles reidus zivju resursu izmantošanas noteikumu ievērošanā iekšējos ūdeņos. Zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārbaude tika veikta kā diennakts gaišajā, tā arī tumšajā laikā, gan ar autotransportu, gan ar motorlaivu. Šajos reidos tika sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli un administratīvi sodīti 1168 zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpēji, kam uzlikti naudas sodi kopā Ls 72 645. Naudas sodi tiek ieskaitīti Valsts kasē.

14 gadījumos prokuratūrā un policijā tika iesniegti materiāli krimināllietu ierosināšanai par maluzvejniecību.

Vērtējot Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pēdējo gadu darba rezultātus zivju resursu uzraudzības jomā, Nikolajam Liskinam ir pārliecība, ka ūdens bioresursu racionāla izmantošana tuvākajos gados uzlabosies un ieguvēji būs gan makšķernieki, gan zvejnieki, gan plašas sabiedrības masas. Bet viņš atgādina, ka maluzvejniecības apkarošana tieši saistīta ar JIŪP inspektoru materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu (autotransportu, degvielu, speciālo tērpu utt.).

 

Fakti

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde 2012. gadā:

veica 9273 reidus zivju resursu izmantošanas noteikumu ievērošanā iekšējos ūdeņos,

administratīvi sodīja 1168 zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpējus,

izņēma 6857 zvejas rīkus, to skaitā 388 zivju un nēģu murdus, 2359 zivju tīklus,

uzlika naudas sodus Ls 72 645 apmērā,

piedzina Ls 51 071 par bioloģiskiem resursiem nodarītajiem zaudējumiem,

14 gadījumos iesniedza materiālus krimināllietu ierosināšanai par maluzvejniecību.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+