Virza tālāk jautājumu par atskurbtuvju līdzfinansēšanu no valsts budžeta 2
Ministru kabineta komiteja pirmdien virzīja skatīšanai valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu par daļēju izdevumu kompensēšanu pašvaldībām, kurās ir izveidotas atskurbšanas telpas.
Finansējuma jautājums vēl līdz sēdei jāsaskaņo ar Finanšu ministriju un jānosaka konkrētas robežas naudai, ko gada laikā iespējams piešķirt par atskurbšanas pakalpojumu sniegšanu.
VARAM ierosinājums ir kompensēt pašvaldībām šos izdevumus 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē izmitināto personu.
Sēdes laikā atkal sākās diskusija par to, kurai ministrijai būtu jāuzņemas šī jautājuma koordinēšana, un atkal ministrijas centās argumentēt, kāpēc tieši tai atskurbtuvju jautājums nebūtu jārisina, jo tas neesot tās kompetencē.
Diskusijām punktu dusmīgi pielika valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V), aicinot beigt šo diskusiju, kas ilgusi jau vairāk nekā 20 gadus. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka nevienai ministrijai īsti nevajadzētu koordinēt šo jautājumu, jo tā ir pakalpojuma sniegšana, un valstij ir tikai jāizšķiras, vai līdzfinansē pakalpojuma sniegšanu. Tādā gadījumā ir tikai jānosaka ministrija, kas par šo pakalpojumu samaksā pašvaldībai.
Spriežot par izmaksām, kādas ir par personu izvietošanu, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) rosināja noteikt to kā paaugstinātas maksas pakalpojumu tām personām, kas atskurbtuvē atgriežas regulāri, un ar iespēju, ka parāds pieaug – tāpat, kā tas patlaban ir alimentu nemaksātājiem. Tāpat izskanēja doma par šo personu vārdu publiskošanu nemaksāšanas gadījumā – šādas kārtības ieviešanu alimentu nemaksātājiem esot mazinājusi parādnieku skaitu.
Finanšu ministrija iebilda par finansējuma piešķiršanu no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, skaidrojot, ka šādam mērķim nauda nav paredzēta. Tomēr tam iebilda Straujuma, skaidrojot, ka arī par nepiederošu personu apbedīšanu pašvaldībām tiek piešķirta kompensācija no šīs pašas programmas. Tomēr viņa uzskata, ka būtu jānosaka arī kāda maksimālās summas robeža.
Ministrija ierosina, ka, sākot ar nākamo gadu, tās uzdevums būs katru gadu līdz 1.februārim apkopot iesniegumus no pašvaldībām par izdevumiem, kas tām radušies par iereibušu personu izmitināšanu atskurbtuvēs, un sagatavot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts budžeta.
Kompensācija plānota 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē ievietoto personu, un to piešķirtu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Ja gada laikā atskurbtuvju pakalpojumus visā Latvijā izmanto vidēji 12 000 personu, tas valstij varētu izmaksāt aptuveni 180 000 eiro gadā, liecina VARAM veiktie aprēķini. Vidēji uz vienu personu pašvaldība patlaban tērē 35 eiro, no kuriem valsts turpmāk segtu nedaudz mazāk kā pusi, ar nosacījumu, ka pašvaldības personām atskurbšanas iespējas nodrošina diennakts režīmā.
Līdzekļi būtu piešķirami tām pašvaldībām, kuras jau ir izrādījušas savu iniciatīvu un nodrošinājušas no saviem budžeta līdzekļiem atskurbšanas telpu iekārtošanu un pakalpojumu sniegšanu personām, kuras atrodas reibuma stāvoklī. Tas varētu stimulēt arī citas lielākās pašvaldības iekārtot atskurbšanas telpas, uzskata ministrija.
Šādu ierosinājumu atbalsta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, norādot, ka atskurbšanas telpu ierīkošana un uzturēšana ir valsts pārvaldes iestāžu kompetence. Vienlaikus gan asociācija uzskata, ka tas varētu būt kā pagaidu risinājums, jo noteiktie 15 eiro nav pietiekama summa izdevumu kompensēšanai, jo pašvaldības uz vienu iereibušo personu par izmitināšanu atskurbtuvē tērē nevis 35 eiro, bet gan vidēji 48 eiro.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība iebilst, ka tiek kompensēta uzturēšana tikai 15 eiro apmērā, un uzskata, ka pašvaldību izdevumi būtu jākompensē 50% apmērā. Turklāt arī šī organizācija vērš uzmanību uz to, ka vidējās izmaksas ir vairāk nekā 35 eiro apmērā par vienu personu. Tomēr Pašvaldību savienība atbalsta, ka valstī būtu jābūt valsts institūcijai, kura veidotu noteiktu politiku šajā jomā.
Jautājums par atskurbtuvju uzturēšanu jau vairākus gadus nav atrisināts, jo jau vairākus gadus ir strīds starp ministrijām par to, kurai būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu.
Pērn VARAM prezentēja ziņojumu, kurā rosināja atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai “Latvijas Sarkanais Krusts” un pienākumu koordinēt šo jautājumu uzticēt Labklājības ministrijai. Tomēr šo priekšlikumu neakceptēja Labklājības ministrija. Arī Veselības ministrija pauda nostāju, ka šis ir pašvaldību, ne valsts jautājums.
