Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. februāris, 2012
Drukāt

Visi uz referendumu!

piemineklis_0284

Sestdien, 18. februārī notiks tautas nobalsošana par to, vai krievu valodai piešķirt otrās valsts valodas statusu. Nav šaubu, kā balsot – PRET! Bet ko šis referendums nozīmē no juridiskā viedokļa?

 

2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”. Vēlēšanu zīmē ir atbilžu varianti “Par” un “Pret”. Vajadzīgā atbilde jāatzīmē ar + zīmi.

 

Divas vienīgās valsts valodas…

Ko īsti nozīmē referenduma iniciatoru piedāvātie grozījumi Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantā? Aplūkojot šos priekšlikumus, kļūst baisi.

 

Satversmes pantu teksts ar ierosinātajiem grozījumiem (grozījumi iekrāsoti)

4. pants. Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

18. pants. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

21. pants. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli.

Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. (Svītrots)

101. pants. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda.

104. pants. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā un krievu valodā.

 

Ar + atzīmējiet atbildi “Pret”, ja esat pret Satversmes grozījumiem un uzskatāt:

– valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda;

– Saeimas deputātiem svinīgajā solījumā jāsola stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;

– Satversmē ir jābūt nosacījumam, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda;

– pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda,

– ikvienam ir tiesības valsts un pašvaldību iestādēs saņemt atbildi latviešu valodā.

Zīmi, kurā būs atzīmētas abas atbildes “Par” un “Pret” vai nebūs atzīmēta neviena atbilde, uzskatīs par nederīgu.

 

Ierosinātie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē stāsies spēkā, ja tautas nobalsošanā to atbalstīs (nobalsos “Par”) vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.  Balsstiesīgo pilsoņu skaits Latvijā ir 1491290 cilvēki, ārvalstīs – 53509 cilvēki, valstī kopā – 1544799 cilvēki.

 

Tātad grozījumi par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai stāsies spēkā tikai tad, ja par tiem nobalsos vismaz 772400 cilvēki. Šādu atbalstītāju skaitu savākt nav reāli, tomēr uz vēlēšanu iecirkņiem ir jāiet, lai pārliecinoši parādītu, ka lielākā Latvijas pilsoņu daļa ir pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Atcerēsimies, ka vēlāk šos referenduma rezultātus tā iniciatori gribēs izmantot propagandas nolūkos, lai sūkstītos, kā Latvijā pārkāpj cilvēktiesības.

 

Var balsot mājās

Ja veselības stāvokļa dēļ 18. februārī nevarēsiet nokļūt vēlēšanu iecirknī, no 8. līdz 17. februārim vēlēšanu iecirkņos var pieteikt balsošanu dzīvesvietā vai citā atrašanās vietā (piemēram, slimnīcā, pansionātā, pie radiem vai citur). Iespēju balsot savā atrašanās vietā drīkst izmantot vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī, kā arī šo vēlētāju aprūpētāji.

Vēlēšanu iecirknī jāiesniedz iesniegums, to var rakstīt uz veidlapas vai arī brīvā formā.

Iesniegumā jānorāda:

1) vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods;

2) iemesls, kāpēc nepieciešama balsošana atrašanās vietā (veselība stāvokļa dēļ; vai – esmu slimnieka aprūpētājs);

3) adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai,

4) ieteicams norādīt ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju, ja rodas kādas problēmas;

5) datums un paraksts.

Iesniegumu vēlēšanu iecirknī drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona – rads, draugs, pastnieks, sociālās aprūpes darbinieks vai kaimiņš. Vēlētāja uzticības persona iesniegumu var aizpildīt arī uz vietas vēlēšanu iecirknī.  

 Var gadīties, ka cilvēks pēkšņi saslimst. Tautas nobalsošanas dienā, 18. februārī, iesniegumu vēlēšanu iecirknī ieteicams nogādāt līdz pulksten 12.00. Tad vēlēšanu komisijai ir obligāti jāierodas pie vēlētāja. Ja iesniegums vēlēšanu iecirknī būs nogādāts  18. februārī pēc pulksten 12.00, nav garantijas, ka būs iespējams ierasties pie vēlētāja līdz pulksten 22.00, kad iecirkņus slēgs.

Balsošanas kārtība vēlētāja atrašanās vietā ir tāda pati kā vēlēšanu iecirknī. Jānodrošina aizklātums, nav pieļaujama aģitācija. Ar vēlētāja atļauju balsošanu drīkst novērot pilnvarotie novērotāji. 

 

Svarīgi

Palīdzēsim cits citam! Palīdzēsim nokļūt vēlēšanu iecirknī tiem, kuriem nav savas automašīnas, grūti aiziet līdz iecirknim aizputināto ceļu, bargā sala, lielā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Painteresējieties, vai jūsu apkaimē ir cilvēki, kuriem noderētu šāda palīdzība, un paši to piedāvājiet!

Uzziņa

Vēlēšanu iecirkņi 18. februārī būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Balsot var jebkurā iecirknī. Līdzi jāņem pase. Centrālās vēlēšanu komisijas diennakts uzziņu tālrunis ir 67049999.

Izmantoti materiāli no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas www.cvk.lv

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+