Visvairāk lepojamies ar saviem cilvēkiem 0
Par aizraujošajiem tūrisma maršrutiem var priecāties ciemiņš, bet novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju (attēlā) uzskata: “Mēs visvairāk lepojamies ar saviem uzņēmīgajiem cilvēkiem! Mums piemīt īpašs lokālpatriotisms – dzīvot ar sirdi, saglabāt vēstures mantojumu, saudzēt un kopt paaudžu tradīcijas, mudināt uzturēt dzīves un darba prieku.
Tāpēc dažādos sarīkojumos un saietos ar prieku piedalās lielākā daļa iedzīvotāju.
Tā kā mums vistuvākie kaimiņi ir igauņi, draudzīgā savstarpējā satikšana ir viena no izteiktākajām iezīmēm novada dzīvē. Daudzās ģimenēs radi ir abās pusēs. Kad vēl nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, tad gan izjutām, ka robeža stipri kavē sadarbību un radu sadzīvi. Kaut vai Apes pazīstamā skolotāja, senatnes un folkloras pētnieka Dāvja Ozoliņa piederīgie, kas visi Jaunrozes kapsētā – tur bija sarežģīti nokļūt. Nu jau gadus desmit gandrīz visur darbojamies kopā. Piemēram, Igaunijas–Latvijas sadarbības projektā “Buy Local” attīstām mazo uzņēmējdarbību kopā ar Setomā pagastu apvienību, tur piedalās amatnieki, zemnieku saimniecības, mājražotāji.
No igauņiem mācāmies uzņēmējdarbības kooperāciju, kur viņiem veicas labāk. Un, ja reizēm latviešiem šķiet, ka esam pārāki, tad jāierauga tikai igauņu kolēģi, kas uz visiem svarīgākiem notikumiem ierodas tautastērpos, lai saprastu, ka cits no cita varam daudz ko vērtīgu mācīties. Piemēram, projekta atvēršanas seminārā igauņi uzcērtas tautastērpos, un es tad apsienu vismaz latviešu tautisko jostu. Jāatzīst, ka mēs visu darām kopā – sportojam, rīkojam gadatirgus, mācāmies, piemēram, igauņu bērni brauc pie mums uz darbmācības stundām, mēs – pie viņiem. Tagad būs valodas kursi abās pusēs, mēs mācīsimies igauņu, viņi – latviešu valodu. Tūlīt, 31. martā, Gaujienā notiks igauņu dienas. Apes pilsētas svētkus svinam kopā, rīkojam igauņu un latviešu mazos dziesmu svētkus.”
Apes novadā ir bagāts kultūrmantojuma zars: Dāvis Ozoliņš, dzejnieki Ojārs Vācietis, Linards Laicens, rakstniece Elīna Zālīte, viņiem iekārtotas piemiņas telpas vai muzeji. Šodienas acīm raugoties, īpaši novada patrioti ir Gaujienas vēstures skolotājs un pētnieks Harijs Grāvis, viņa grāmata par Gaujienu ir unikāls izdevums. Iemīļota ir dzejniece Kornēlija Apškrūma, visu godātas skolotājas Rasma Harju, Valija Šļukuma, Diana Liepiņa un Maija Miķele, kuras vāc un apkopo dzimto vietu kultūrvēsturisko mantojumu. Viņas ir gan gides un pētnieces, gan rakstnieces un stāstnieces, likdamas novadniekiem it kā zināmas lietas un notikumus ieraudzīt citā gaismā.
Sporta tradīcijas jau ceturto gadu desmitu Apē kopj Levanu dzimta, jo Arvīda Levana mototrasi pazīst visā Latvijā. Par tradīciju kļuvušas starptautiskās sacensības “Vaidavas kauss”.
Savus īpašumus un apkārtnes dzīves telpu ar mīlestību veiksmīgi kopj Gavaru dzimta Virešu pagasta “Ceriņos”, Bremžu ģimene Apes pagasta z/s “Zīļi”, Jegorovu ģimene Gaujienas z/s “Lejas Rudzīši” u. c.
Par cilvēkiem, kas gādā par novada ļaužu nodarbinātību un labklājību, apenieši uzskata SIA “Apiņi”, “Dino un CO”, “Ape TK”, “GrūbeHidro” saimniekus – Egonu Apini, Aigaru Vītoliņu, Gundaru Levanu, Artūru Dukuli, Dzintaru Raibekazu, Ivaru Kalniņu.
Īpaši cilvēki, kas citiem spēj dot pārliecību par saviem spēkiem, ir Apes “Silamiķīšu” amatnieks pinumu meistars Modris Strauts, Virešu z/s “Ķelles” saimnieks Jānis Būda, kas, būdams skolotājs, kļuvis par lielisku dārzeņu šķirņu kolekcionāru. Pirms dažiem gadiem Trapenē senlietu privātmuzeju “Fazāni” atvēra bijušais policists Zigurds Safranovičs, kur apmeklētājiem piedāvāts milzīgs veclaiku un arī pēdējo padomju gadu eksponātu klāsts.
Apes novads Apes novads robežojas ar Igauniju. Tajā ietilpst Apes, Gaujienas, Trapenes, Virešu pagasts un Apes pilsēta. Kopplatība 545 kv.km, 4231 iedzīvotājs. Gaujas baseinā tek 31 upe, lielākās Gauja,Melnupe un Vaidava. Raksturīgi bagāti dolomītu atsegumi, to būvvērtību apliecina kultūrvēsturiskā apbūve. Pie Apes Dzenīšu mājām ir Eiropas lielākais baltvītols (8,8 m apkārtmērs, attēlā), Trapenē 5 km garā lapegļu gatve, viena no garākajām Latvijā, Virešos Vizlas upes vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā (1834). Apē top jauna luterāņu baznīca. |
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Apē.
