Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. augusts, 2014
Drukāt

Zaļināšanā būs skrupulozi jārēķina (3)

Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Zemniekiem jau šogad jāplāno ziemāju sējumi, lai nākamgad varētu izpildīt zaļināšanas prasības.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora vietnieks Indulis Āboliņš skaidro, ka zaļināšanas maksājumu ievieš, lai pierādītu sabiedrībai, kāpēc lauksaimnieki saņem ES atbalstu. Kādreiz maksājumu mērķis bija nodrošināt patērētājus ar pietiekami lētu pārtiku un jau labu laiku tas ir paveikts. Tāpēc šobrīd ir jāpamato sabiedrībai, kāpēc lauksaimniekiem izmaksāt subsīdijas. Piemēram, Ungārijā ir bezgalīgi kviešu vai kukurūzas lauki un dzīvajām radībām paliek maz vietas. Tāpēc pieņemts lēmums, ka lauksaimniekiem jāveic pasākumi, lai dzīvajai dabai, augsnei un ūdeņiem būtu labāk. “Tie būs pasākumi, lai uzlabotu vides stāvokli,” skaidro LAD direktora vietnieks, piebilstot, ka šobrīd vairs nav laika, lai apspriestu, cik labi vai slikti tas ir, bet tagad pirms ziemāju sējas ir svarīgi saprast, ko zemniekam darīt uz lauka. Lai saplānotu savu platību struktūru 2015. gadam, jau šodien jāsaprot pamatlietas par zaļināšanu.

Kultūraugu dažādošana


I. Āboliņš skaidro – ja tiešmaksājumu likme uz ha būs 100 eiro, tad zaļināšanas maksājums būs 30 eiro jeb 30%. No 2015. gada visām tām saimniecībām, kam ir vairāk par 10 ha aramzemes, būs jāievēro kultūraugu dažādošana. 10 – 30 ha lielās saimniecībās jābūt vismaz divām kultūrām, kur galvenā kultūra neaizņem vairāk par 75%. Ja aramzeme ir vairāk par 30 ha, tad jāaudzē vismaz trīs kultūras un divas galvenās kultūras nevar aizņemt vairāk par 95% un viena galvenā kultūra – ne vairāk kā 75%. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, saimniecība, kurā ir 20 ha aramzemes un plānots to visu apsēt ar ziemas rapsi, nebūs izpildījusi kultūraugu dažādošanas prasību, jo pavasarī vairs neko nevarēs iesēt. Šajā gadījumā ziemas rapsis nevar pārsniegt 15 ha, bet pārējā platībā jāsēj cita kultūra – ziemas kvieši, mieži, auzas vai to var atstāt papuvē. Savukārt, ja saimniecībā ir 40 ha, tad jāievēro trīs kultūras – galvenā nedrīkst pārsniegt 30 ha, bet divas galvenās kultūras nevar pārsniegt 38 ha.

Zemniekiem jāsa­prot, ka skrupulozi būs jāvērtē savu sējumu platības, cik lielas tās būs 2015. gadā, uzsver LAD direktora vietnieks.

Kultūraugu dažādošanu drīkst neievērot bioloģiskās saimniecības un tās saimniecības, kurās būtisku daļu aizņem aramzemē sētie zālāji vai papuve. Bet uzmanīgi jāseko līdzi shēmai, jo – ja saimniecība ir ļoti liela un aramzemes ir vairāk nekā trīs hektāri, kas nav papuve vai zālāji, tad dažādošanas nosacījumi jāievēro platībā, kas nav apsēti ar zālājiem. Tās lopkopības saimniecības, kurām ir daudz zālāju, kultūraugu dažādošana būs jāievēro uz atlikušo zemi un tur būs jāsēj divas kultūras.

 

Laukmalas, 
dižkoki un alejas


Tajās saimniecībās, kur aramzeme ir vairāk par 15 ha, būs jānodrošina ekoloģiski nozīmīgas platības (ENP) 5% apjomā. To noteiks, rēķinot pēc koeficienta, cik lielu labumu dod konkrētais zemes izmantošanas veids. Papuvi rēķinās kā 1:1, piemēram, 100 ha saimniecībā atstājot 5% kā papuvi, saimniecība jau nodrošina ENP. Par papuvi gan nevar uzskatīt platību, kas iepriekšējā gadā bija ilggadīgais zālājs. Kā ENP uzskatīs arī slāpekli piesaistošas platības tīrsējā – zirņus, vīķus, pupas, lucernu, āboliņu, kur koeficients ir 0,7. Vēl gan notiek diskusijas par vīķiem, kas tīrsējā neaug. Ja šī kultūra atrodas ūdenstilpes malā, jābūt izveidotai aizsargjoslai 2 m platumā. Arī laukmalas ieskaitīs ENP – tā ir josla gar lauka malu, kurā neaudzē kultūraugus, bet kurā aug zāle vai dabiski iesējušies augi. Ceļmala pie ENP gan netiks ieskaitīta kā laukmala, jo laukmala ir platība, kas ir lauku blokā. Pēc I. Āboliņa domām, laukmalas ir visekonomiskākās, jo jāupurē salīdzinoši maz zemes, savukārt ieguvums ir liels, jo viens garuma metrs dod 9 kvadrātmetru platības. Tas nozīmē, ka 1 ha laukmalas dos 4,5 ha ENP. Līdz ar to 100 ha saimniecībai būtu jānodrošina 5,5 km garas laukmalas un tad saimniecība būs izpildījusi šo prasību. I. Āboliņš novērojis, ka saimniecībām ar šīs prasības izpildi varētu būt problēmas, tāpēc tas jāņem vērā. Laukmala nedrīkstēs būt nomiglota tā, ka tur ir melna zeme, tāpēc svarīgi izstāstīt darbu veicējiem par jaunajām prasībām. Jāatceras, ka laukmalu var ierīkot gar jebkura lauka malu, arī starp diviem laukiem var būt laukmala. Vēl par ENP uzskatīs buferjoslas, koku un krūmu grupas, dīķus ar veģetāciju, dižkokus, dižakmeņus un alejas. I. Āboliņš stāsta, ka šobrīd noteikti 108 pagasti, kuros nebūs jāievēro ENP prasība, bet kultūraugu dažādošana gan būs jāievēro. Tāpat no šīs prasības būs atbrīvotas saimniecības, kuras vairāk nekā 75% audzē zālājus. Svarīgi, ka aizsargājamās dabas teritorijās būs aizliegts uzart zālājus, kas saistīts ar maksājumiem. Gadījumos, ja lauksaimnieks šādu teritoriju būs uzaris, viņam vajadzēs šo platību atgriezt iepriekšējā statusā un maksājumi būs liegti.

Lai lauksaimnieki nevarētu kļūdīties un viņi varētu platības reģistrēt, visiem būs jāpiesakās elektroniskajā deklarēšanās sistēmā. Tad LAD varēs nodrošināt, ka zemnieks saņems brīdinājumu, ja kāda prasība netiek pildīta. Līdz ar to pastāvēs iespēja saprast, ko vēl varētu darīt, lai situāciju pamainītu. LAD uz gada beigām sola atbilstošu IT risinājumu, kas ļaus nodrošināt šādu iespēju.

I. Āboliņš brīdina, ka no zaļināšanas maksājuma zemnieks nevarēs atteikties, tas jāpilda obligāti. Ja zaļināšanas prasības zemnieks pilnībā neievēros, varēs uzlikt sankcijas Vienotajam platību maksājumam. Tiklīdz zaļināšana daļēji tiks nodrošināta, zemnieks var zaudēt tikai daļu no 30%.

Jau vēstīts, ka Zemnieku saeimas vadība pauda satraukumu par gaidāmajām zaļināšanas prasībām, kas īpaši dzīvi var apgrūtināt mazajiem ražotājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ko lielzemnieki dara ar raundapu, tas vistīrākasi noziegums, varbūt skaļi teikts – bet lielzemnieki slepkavo cilvēkus! tiesāt visus bez izņēmuma, kas miglo!

  2. Un tagad draudzīgi salīdzinām, kurai valstij ir praktiski vismazākais platību maksājums un kurai valstij ir vislielākais maksājumu administrēšanas aparāts! Un kurā valstī par tik niecīgu summu ir šī absurdās atskaites un vērtējumi. Un kurā valstī vēl var tik intensīvi nogatavināt ražu ar raundapu. Zaļās traktora sliedītes norāda uz nogatavināto lauku. Uz izgudrojumiem bagāti jūs esat, jāpabrīnās.

  3. Kādas stulbības,kas man ir japierāda ejiet ziniet kur………

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+