Zemnieka padomi, lai ķiploki augtu veseli un ražīgi. Izlasi un pieraksti! 0
Kā kopt un lolot vasaras ķiplokus, lai tie bagātīgi ražotu un galviņas būtu skaistas un lielas? Kad novākt un kā glabāt līdz pavasarim? Par šīs pagaidām ne sevišķi populārās kultūras audzēšanu interesējas vairāki lasītāji. Tāpēc dodamies uz Bauskas novada Vecsaules pagasta piemājas saimniecību “Meistari” un uzklausām tās īpašnieka NIKOLAJA MAIKŪNA atziņas.
Saimniecība specializējusies dažādu dārzeņu – ķiploku, burkānu, kartupeļu, biešu, sīpolu – audzēšanā. Tās īpašnieks Nikolajs Maikūns apsaimnieko ap 7 ha zemes, kur dārzeņi aizņem 1,5 ha, papuve – 2 ha, bet pārējā platībā audzē graudaugus un zaļmēslojuma kultūras.
– Katram ķiploku audzētājam iesaku nodrošināties gan ar ziemas, gan vasaras ķiplokiem, lai kvalitatīva produkcija būtu pieejama visu laiku. Savā saimniecībā vasaras ķiplokus sākām audzēt tāpēc, ka pirms dažiem gadiem kailsala ziemā izsala gandrīz hektārs ziemas ķiploku. Togad tos nācās iekultivēt zemē un sēt vietā ko citu. Pirmo eksperimentālo šķirnes ‘Flavour’ sēklas materiālu, kopumā 30 kilogramu, par astoņiem eiro kilogramā iegādājāmies Lietuvas ķiploku audzētāju asociācijā. Pašlaik, pavairojot ar gaisa sīpoliņiem un daivām, stādmateriālu iegūstam paši un piedāvājam citiem audzētājiem, – stāsta saimnieks.
Pelni, varš, zilie graudiņi – kodināšanai
Saimniecībā vasaras ķiplokus pirms stādīšanas dezinficē pašu gatavotā kodnē. Daudzi audzētāji ķiploku daivas 15 minūtes mērcē kālija permanganāta šķīdumā (1 g/10 l ūdens), taču Nikolajs izmanto sen aizmirstu, bet labu recepti.
Šķidruma sastāvā ir zilie graudiņi, sāls, vara oksīds un pelnu uzlējums. Kodni gatavo, puskilogramu lapu koku pelnu aplejot ar diviem litriem ūdens. Šķidrumu uzvāra, pēc tam atdzesē. Iegūst pelnu sārmu. Tad ņem puslitru ūdens, pielej puslitru sārma, vēl pievieno tējkaroti vara sulfāta, tējkaroti zilo graudiņu un ēdamkaroti sāls. Šķīdumā ķiplokus mērcē 10–12 stundas, līdz tiem parādās saknītes. Kodināšana ķiplokiem nekaitē, bet gandrīz pilnībā iznīcina virspusē esošās baktērijas (daiviņu iekšpusē tā neko neizdara; tad būtu jāmērcē sistēmas iedarbības preparāta šķīdumā, bet “Meistaros” šādu apstrādi neveic). Pēc mērcēšanas ķiplokus nedaudz apžāvē un tad izstāda.
Lai iegūtu veselīgāku ķiploku stādījumu, stādmateriāls rūpīgi jāsagatavo. Bojāta, mīksta galviņa uzreiz jābrāķē un jāiznīcina (nevajag galviņu pat vērt vaļā, jo tā ir bīstams infekciju perēklis, kas divu dienu laikā var inficēt veselos ķiplokus). Daivas sašķiro pēc lieluma. Vasaras ķiplokiem stāda tikai ārējās daivas, jo no iekšējām aug sīki ķiploki.
Stādot ārējās, rupjākās daiviņas, no hektāra var iegūt līdz pat 20 t vasaras ķiploku. Lai neciestu zaudējumus, iekšējās, smalkās daivas nomizo, iepako vakuumā un realizē kafejnīcām.
Jācenšas iestādīt agri
Nereti uzskata, ka vasaras ķiploki jāstāda, kad augsnes temperatūra sasniegusi +10 °C. “Meistaros” to dara, tiklīdz var uzbraukt uz lauka, neatkarīgi no mēneša. Tas var būt marts–maijs. Katrā ziņā, jo ātrāk iestāda, jo labāk. Ķiplokiem augšanas procesā ir vairākas stadijas – vispirms tie izveido sakņu sistēmu, pēc tam attīsta virszemes daļas un galviņu. Pirmajā stadijā sīpolaugiem vajadzīga zema temperatūra, tāpēc tos var stādīt, tiklīdz augsne iesilusi līdz +5…+8 °C.
– Šopavasar vasaras ķiplokus stādījām 5. un 12. aprīlī. Atšķirība bija liela – agrāk stādītie deva fantastisku ražu! Secinājums: katra novēlota diena pazemina ražu. Protams, ja aprīlī uznāk sals, tie nedaudz apsalst, taču pēc tam atkopjas, jo sakņu salcietība ir augsta, – skaidro Nikolajs.
Stādīšanas dziļums atkarīgs no daiviņu lieluma, un rupjākās, protams, stāda dziļāk. Audzētājs iesaka ievērot divu daiviņu dziļumu, t.i., lai virs tās būtu vēl divu daiviņu augumi. Izvieto 7–10 cm attālumā citu no citas. Saimniecībā “Meistari” izmanto Polijā ražoto stādāmo mašīnu, uz kuras var strādāt trīs cilvēki, dienā iestādot 0,5–0,7 ha ķiploku. Saimnieks šo tehniku nopircis par 1500 eiro. Priekšrocība ir tā, ka sēklas materiāls pirms stādīšanas nav jākalibrē.
Daiviņas stāda pa vienai iepriekš izdurtos caurumiņos vai izveidotās vadziņās, ko pēc tam aizber ar augsni. Nedrīkst daiviņas vienkārši iebakstīt zemē, jo tad aiz sausās čaumalas iekļūs zeme un vairosies baktērijas, pirms vēl ķiploks sāks veidot saknes.
– Vasaras ķiplokus stādām trijās, bet ziemas ķiplokus – divās rindās, jo ukraiņu šķirne ‘Ļubaša’ augot izvēršas plašumā un tai nepatīk noēnots un sabiezināts stādījums. Poļu audzētāji piedāvā ļoti lielas, 10 cm diametra, ķiploku galviņas, taču tās pārsvarā iepērk pārstrādātāji. Tirgū realizācijai svaigā veidā optimāls izmērs ir 4–5 cm, tāpēc stādām ciešāk, lai samazinātu galviņu lielumu, – stāsta vecsaulietis.
