Mobilā versija
+5.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
21. aprīlis, 2017
Drukāt

“Zentas” pirmais solis kosmosā. Latvijas inženieri raķeti cer palaist 100 km augstumā (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pauls Irbins ar raķeti "Zenta" rokās.

“Latvji, brauciet kosmosā!” Tā, pārfrāzējot Krišjāņa Valdemāra aicinājumu, raķeti “LVL-2” jeb “Zentu” divu kilometru augstumā vakar centās palaist “Pirmie Latvijas 100 km kosmosā” projekta komanda ar idejas autoru Paulu Irbinu priekšgalā.

Līdz mērķim nedaudz pietrūka – raķete uzlidoja 1440 metru augstumā, sasniedzot 270 m/sekundē lielu ātrumu. Tomēr izmēģinājumu noteikti var uzskatīt par izdevušos, jo visi mehānismi pārbaudīti un strādājuši godam. Projekta galvenais mērķis ir Latvijā uzkonstruētu raķeti nākamā gada rudenī par godu Latvijas simtgadei palaist 100 kilometru augstumā. Šobrīd notiek aktīvi izmēģinājumu darbi, “Zentai” esot otrajam izmēģinājuma trusītim. Pirmais notika pagājušā gada oktobrī, kad krietni lielāka raķete par “Zentu” uzlidoja vien 200 metru augstumā.

“Zenta” pirmajā acumirklī liekas patiesi necila, maza raķete. Kā tādu vispār var uzlaist gaisā? Tomēr tieši tās mazie izmēri ir lielākais latviešu inženieru, elektroniķu, navigācijas speciālistu u. c. profesionāļu sasniegums, jo, tā kā projektu attīsta zinātkāres centrs “ZINOO”, kas ir bezpeļņas organizācija, finanšu līdzekļi komandai ir ierobežoti. Jo mazāka raķete, jo lētāka tās izgatavošana un vieglāka nogādāšana pēc iespējas augstāk. 65 centimetru “īsums” un mazais 380 gramu svars ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc raķete gaisā uzšaujas vienā acumirklī. Ko daļēji nodrošina arī lietotā cietā degviela – tas pats brīnummaisījums, ko ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA izmanto savu kosmosa kuģu palaišanai. Interesanti, ka viss raķetes korpuss (stiklšķiedras) izprintēts ar 3D printera un lāzergriezēja palīdzību, lai tā būtu pēc iespējas vieglāka, taču nezaudētu precizitāti un efektivitāti.

"Latvijas Mobilais telefons" infografika"Latvijas Mobilais telefons" infografika

Savukārt projekta galvenā atbalstītāja “Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde sacīja, ka līdz ar šo notikumu, pierādījies, ka Latvijā ir pietiekami daudz intelektuālo resursu, lai valsts nākotnē spētu ieņemt vēl nozīmīgāku lomu kosmosa industrijā. “Šī ir strauji augoša nozare, kurā, attīstot un radot jaunas viedās tehnoloģijas, pat tāda maza valsts kā Latvija var kļūt par vērā ņemamu spēlētāju. Tādēļ ceram, ka, kopīgiem spēkiem sperot Latvijas pirmos 100 km kosmosā, mēs iedvesmosim jauniešus apgūt inženierzinātnes un veicināsim kosmosa izpēti Latvijā.”

Kopumā ideja par latviešu radītas raķetes nogādāšanu kosmosā P. Irbinam radusies jau 2012. gadā, kad mēneša laikā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izgatavota vienkārša zonde, kas ar balonu nogādāta kosmosā.

Jau šovasar komanda centīsies sasniegt 50 km augstumu. “Zentu” plānots piemontēt hēlija balonam, kas pacelsies 30 km augstumā – stratosfērā. No turienes raķeti plānots uzšaut vēl 20 km augstāk, sasniedzot jau pusi no Latvijas simtgadei veltītajiem 100 kilometriem.

"Latvijas Mobilais telefons" infografika"Latvijas Mobilais telefons" infografika

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. bērni spēlejas, bet kādu troksni sataisa. tur lidz kosmosam vel 100 gadus iet. tas ka iekārta stādāja šinī “ekspermentā”absaluti neko nedod, jo 10,20, …. km augstumā paceļoties bus gan citi paātrinājumi, gan citi temperaturas režimi, pat starojuma izmaiņas…. atiecigi šis ir tikai lēts PR izgājiens lai “parāditu ko mēs darām”pilnigi bez jebkāda praktiska labuma

  2. Kāpēc tik kritisks, radio amatieri?! Lai taču dara sev un citiem par prieku! Varbūt tas uzrunās jaunos raķešu konstruktorus.

  3. Nu tad sasniegums ! musdienās to laikam tikai zurnālisti nesaprot ka raķetes modelī sapičkāt FPV moduļus kādus lieto kvadrkoteros vairs nav nekāda māka jeb lielā māka salodēt to visu no ķīnas moduļiem.Tēma vecāko klašu skolēniem ! 80-jos jau raķešu modeļus taisija !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+