Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. septembris, 2014
Drukāt

Zinātnieki dodas uz skolām

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Inženierzinātņu doktore Gita Šakale Valmieras Valsts ģimnāzijā stāsta par zinātni un zinātniekiem. Diskusijā piedalās arī inženierzinātņu doktors Egils Stalidzāns.

Lai popularizētu jauniešu vidū zinātni un, iespējams, nākotnē darbam pētniecībā piesaistītu pašreizējos skolēnus un studentus, Latvijas jaunie zinātnieki šajā mācību gadā dosies uz skolām un augstskolām, lai stāstītu savu pieredzi zinātnes jomā.

Šāds zinātnes popularizēšanas projekts ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu sākts jau pavasarī, un Latvijas jauno zinātnieku apvienības (LJZA) pārstāvji jau bijuši 11 izglītības iestādēs Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Saldū. Uz Valmieras Valsts ģimnāziju nācies braukt pat divreiz, jo 11. klases arī gribējušas dzirdēt to, ko uzzināja 10. klases skolēni. Taču visieinteresētākie par zinātni bijuši Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, kuri viesus apbēruši ar jautājumiem. Jautājumu bijis tik daudz, ka daļa ierobežotā laika dēļ palikuši neatbildēti. “Parasti viens no pirmajiem jautājumiem, kad tiekamies ar skolēniem, ir: vai tad Latvijā vispār ir zinātne?” stāsta projekta vadītāja, LJZA pārstāve Daina Lāce.

Skolās jaunie zinātnieki vispirms skaidro, kas tad ir zinātne un cik daudzveidīgi un atšķirīgi ir pētījumi dažādās zinātnes nozarēs, bet tad izklāsta savu pieredzi pētniecībā. Parasti uz skolām dodas trīs vai četri pētnieki. Komandas tiek veidotas tā, lai tajās būtu dažādu zinātņu nozaru pārstāvji un skolēni varētu uzzināt par pētījumiem dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, kā arī sociālajās vai humanitārajās zinātnēs. Zinātnieki runā ne tikai par nopietnām tēmām, bet arī stāsta par neordināriem pētījumiem.

Sarunās ar studentiem zinātnieki jau stāsta vairāk par darba iespējām zinātnē. Piemēram, par to, ka pētījumiem pieejams arī starptautisks finansējums un ka zinātniekiem ir plašas iespējas strādāt starptautiskās zinātnieku grupās. “Ja jaunieši redzēs perspektīvu zinātniskajā darbā, viņi būs gatavi studēt maģistrantūrā un pēc tam arī doktorantūrā,” spriež D. Lāce.

Ideja, kā jaunieši jāinformē par to, cik nozīmīgs ir darbs zinātnē un kāda ir zinātnieku ikdiena, radusies Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim. Viņš šo ideju virzījis, meklējis atbalstītājus un īstenotājus, jo vēlējies, lai jaunieši redz, ka zinātnieks nav tikai sirms, sažuvis večuks, un pārliecinās, ka pētniecībā darbojas arī jauni cilvēki. “Turklāt jaunie zinātnieki vēl labi atceras pašu ceļu no vidusskolas līdz doktorantūrai un disertācijas aizstāvēšanai,” piebilst D. Lāce. Sākotnēji viņa pati zvanījusi uz skolām un augstskolām un stāstījusi par iespēju skolēniem tikties ar zinātniekiem, bet tagad izglītības iestādes jau uzzinājušas par projektu un pašas aicina ciemos. “Gan skolu direktori, gan arī skolotāji ir ļoti atsaucīgi. Tikšanās ar zinātniekiem skolēniem noder tāpēc, ka arī vidusskolā jāizstrādā zinātniski pētnieciskais darbs un saruna ar mums, palīdz tam sagatavoties,” teic D. Lāce.

Šoruden plānots apmeklēt apmēram 15 skolu un augstskolu – Daugavpilī, Rēzeknē un Pierīgā jau septembrī ieplānotas konkrētas pasākumu dienas. Ja kāda izglītības iestāde vēlas uzaicināt viesos zinātniekus, jāraksta ielūgums LJZA – info@ljza.lv.

Par to, kā piesaistīt jauniešus zinātnei, pagājušajā nedēļā diskusijā par starptautiski konkurētspējīga zinātnes potenciāla veidošanu Latvijā sprieda arī zinātnes un izglītības jomas pārstāvji. Vairākkārt izskanēja: lai Latvijas jaunieši būtu spējīgi studēt ne tikai pamatstudijās, bet arī tālāk un pēcāk sekmīgi darboties zinātnē, pirmkārt, ir vajadzīgs, lai izglītības ie­stādēs viņi gūtu kvalitatīvu izglītību. Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis sprieda: lai uzlabotu izglītības kvalitāti, nepieciešams sakārtot vidusskolu tīklu. Viņaprāt, nav vajadzīgas vidusskolas ik pēc septiņiem, desmit kilometriem. Jāveido spēcīgas ģimnāzijas rajonu centros. Viņš piebilda, ka, kaut arī jaunieši jāieinteresē par pētniecību, par eksaktajām zinātnēm, viņu attīstībai tomēr jābūt daudzpusīgai, arī vidusskolas klasēs visiem būtu jāapgūst, piemēram, mūzika. Taču zinātkāre un interese uzdot jautājumus bērniem rodas jau pirms skolas. Tāpēc būtu vajadzīgas radošas, izglītojošas spēles, kas būtu pieņemamas ģimenēm gan cenas, gan izvēles ziņā, teica Eiropas Komisijas Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. Viņš piebilda: Latvijā bērniem ir pārāk maz iespēju attīstīt savu zinātkāri. Kaut mūsu valstī ir tehniskās jaunrades un zinātnes centri, neviens tomēr nevar sacensties ar igauņu “AHAA”, kur 30 procenti apmeklētāju ir latvieši. “Kāpēc latviski nav zinātnes aplikāciju bērniem? Kāpēc tikai 27 procenti skolu dabaszinātņu kabineti ir renovēti un modernizēti?” M. Zemītis turpināja jautāt.

Latvijas Universitātes studentu padomes priekšsēdētāja Rūta Mājeniece sacīja, ka studijas vairāk jāpiesaista pētniecībai, tas palīdzētu kliedēt jauniešu aizspriedumus par zinātnes garlaicību. Iesaistoties valsts finansētajos pētījumos, jaunieši iepazītu zinātnieku ikdienu. Lai studenti labāk apzinātos izpētes jēgu, būtu pareizi, ja viņi pētītu to, kas aktuāls, tā sekmējot valsts attīstību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+