4. maijs - 34 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 2024. gads

FOTO. 4. maijs – aprit 34 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Svinam šo dienu kopā! 317

Šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 34.gadadiena. 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāti pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Reklāma
Reklāma
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 3
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

CITI ŠOBRĪD LASA

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas “de facto” atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Par godu šim notikumam visā Latvijā notiks pasākumi, kas veidoti, lai katrs atrastu savām interesēm un noskaņojumam atbilstošu notikumu.

Svētku programmā iekļautas jau iecienītas un tradicionālas norises, kas allaž pulcē lielu skaitu apmeklētāju, kā arī jauni pasākumi. Valsts svētki tiks svinēti gan klātienē, gan tiešsaistē.

LV portāls ir izveidojis Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienas svētku notikumu ceļvedi, kas noderēs, lai orientētos bagātīgajā programmā un atrastu piemērotāko veidu, kā atzīmēt valsts svētkus.

“4. maijs, tāpat kā 18. novembris, bija robežšķirtne, kura noteica tālāko attīstību. Reāla neatkarība, protams, iestājās vēlāk, pateicoties tam, ka bijām deklarējuši 1918. gada republikas atjaunošanu, kas reiz jau starptautiski ir bijusi atzīta,” intervijā LV portālam par tālaika notikumiem no pagātnes pētnieka skatpunkta sacīja vēsturnieks Gatis Krūmiņš.

Uzzini vairāk, kā tapa:
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
– Intervija ar Egilu Levitu par darbu pie Neatkarības deklarācijas – “Valsts idejai izkūpot, sačākst arī pati valsts”
– Tautas deputātu balsojums pirms 25 gadiem – 4. maija Neatkarības deklarācijas stūrakmens
4. maija deklarācija – kā tā tapa

Kultūras pasākumi

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienai veltītās svinības 4. maijā sāksies no plkst. 10.30 līdz 11.00 ar ziedu nolikšanas svinīgo ceremoniju pie Brīvības pieminekļa.

Reklāma
Reklāma

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 13.30 Brīvības laukumā notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītā Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē programma.

Tikmēr no plkst. 12.00 līdz 18.00 Arkādijas parkā un Latgales parkā norisināsies radošās darbnīcas visai ģimenei – “Radi zaļu Latviju!”. Apmeklētāji varēs iejusties mežaudzētāju un dārznieku lomās, iestādīt podiņā kociņu vai puķes, ko vēlāk pārstādīt savā dārzā, mājas pagalmā vai mežā. Dalība darbnīcā ir bez maksas. No plkst. 15.00 līdz 16.00 abos parkos uzstāsies Latvijas skolu pūtēju orķestri.

Arī Vērmanes dārzā no plkst. 13.00 līdz 17.00 notiks radošā darbnīca “Radi zaļu Latviju!”, tāpat izklaidi nodrošinās muzikālā programma bērniem “Tu esi Latvija” un citas radošās darbnīcas visai ģimenei. Pasākuma laikā Vērmanes dārzā varēs piedalīties dažādās radošajās darbnīcās – kopā ar ilustratori un komiksu mākslinieci Rebeku Lukošus izveidot savu Baltā galdauta stāstu, izgatavot karodziņu vai nozīmīti par ziedošu Latviju, apgleznot puķu podiņus vai auduma maisiņu. Muzikālo programmu veido bērnu vokālie ansambļi “Podziņas”, “Kolibri”, “Momo”, “Knīpas un Knauķi”, “Poppy”, “Dzeguzīte” un muzikālā apvienība “BikiGRUPA”. Pasākumu vadīs aktieris Rihards Zelezņevs.

No plkst. 13.00 līdz 20.00 Rātslaukumā, Vecrīgā, notiks ikgadējā akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!” un svētku koncerts “Citādi ceļi”. Pulcēšanās tautas tērpu gājienam pa novadiem Rātslaukumā sāksies no plkst. 12.30, bet 13.00 būs svētku atklāšana kopā ar folkloras un seno cīņu kopu “Vilkači”. No plkst. 13.20 līdz 14.00 notiks svētku gājiens maršrutā Kaļķu iela–Brīvības laukums, laikposmā no plkst. 14.00 līdz 14.40 noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Šajā svētku dienā aicinām ikvienu uzvilkt tautas tērpu par godu Latvijai.

Plkst. 15.00 sāksies svētku koncerts Rātslaukumā “Citādi ceļi”. Koncertā būs dzirdami solisti: Aija Vītoliņa, Atis Auzāns, Dagnis Roziņš, Katō, Mārtiņš Kanters, Raimonds Celms, Samanta Tīna, instrumentālā grupa: Artūrs Sebris (saksofons), Dairis Petrauskis (bungas), Edgars Jass (taustiņi), Gatis Priekulis (ģitāra), Marija Vasiļjeva (akordeons), Rolands Stepanovs (basa ģitāra). Savukārt no plkst. 17.00 līdz 18.00 notiks grupas “Laimas muzykanti” koncerts, no plkst. 18.00 līdz 19.00 grupas “Jauno Jāņu orķestris” koncerts, bet no plkst. 19.00 līdz 20.00 – grupas “Raxtu raxti” koncerts. Programmu vadīs aktieris Raimonds Celms.

Tikmēr plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks valsts svētku koncerts “Latvijas Tautumeitas”, kurā uzstāsies etno-pop mūzikas grupa “Tautumeitas”. Ielūgumi pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs no 29. aprīļa.

Savukārt plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” norisināsies jauniešu kora “Balsis” koncerts “Latvijai”, kurā piedalīsies arī dziedātāja Ieva Parša un instrumentālais ansamblis.

VEF Kultūras pilī plkst. 18.00 sāksies koncerts “Latvijas (no)skaņas”. Koncertā piedalīsies orķestris “Rīga”, diriģents Valdis Butāns, aktrise Guna Zariņa, koncerta vadītāja Signe Lagzdiņa. Bezmaksas ielūgumi no 27. aprīļa “Biļešu paradīzes” kasēs.

Plkst. 19.00 kultūras centrā “Imanta” notiks koncertprogramma “Vācietis. Ziedonis. Jakovļevs”. Tajā būs dzirdami dzejas lasījumi Ģirta Jakovļeva izpildījumā, muzicēs Katrīna Paula Felsberga (balss), Agnese Egliņa (klavieres). Koncertprogrammā būs ietverta dzeja un latviešu vokālā kamermūzika ar izcilo dzejnieku – Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša – vārdiem.

Pašvaldība aicina apskatīt izstādi “Godu tērps” kultūras centra “Mazā ģilde” logos līdz 10. maijam.

No 1. maija plkst. 10.00 līdz 6. maija plkst. 23.00 kultūras centra “Mazā ģilde” sociālo mediju “Facebook” un “YouTube” kontā būs skatāmas tautas kinostudijas “Ģilde” dokumentālās filmas “Esplanāde” un “Tautas dzejnieks Rainis”.

Svētku koncertus būs iespējams vērot arī tiešsaistē.

Vides objekti galvaspilsētā
Maijā Rīgu rotās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienai veltītais noformējums – sarkanbaltsarkanie karogi pie ielu apgaismes stabiem, kontakttīklu balstos, mastos, karogu un dizaina konstrukcijās, kā arī būs īpaši veidoti dizaina objekti.

Pilsētvidē būs apskatāmi trīs vides mākslas objekti.

Āgenskalna tirgus priekšlaukumā būs redzams vides dizaina objekts “Starojums”, kas izstrādāts, iedvesmojoties no saules un gaismas simboliem.

Uzvaras parkā būs aplūkojams objekts “Svētku karogs”, kura vizuālais risinājums radīts saskaņā ar latvju zīmēm, kur trijstūris ir debesu zīme, kas simboliski aizsargā Latviju un tās karogu, un koka latas, kas krāsotas atbilstoši karoga krāsām un iekārtas ar ķēdēm, rada asociācijas ar tautastērpu rotām un to žvadzoņu.

Savukārt Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs vides objekts “Latvija”, pie kura varēs iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus.

Tāpat no 4. maija plkst. 10.00 pie Brīvības pieminekļa ikviens varēs iesaistīties ikgadējā objekta “Ziedu Latvija” tapšanā, piepildot Latvijas kartes kontūru ar pavasara ziediem, simboliski izdaiļojot un sveicot Latviju svētkos. “Ziedu Latviju” varēs aplūkot arī 5. un 6. maijā.

Līdz pat 31. maijam Uzvaras parkā norisināsies konceptuāla akcija – vides objekts “Demokrātiskais kvadrāts”. Ērika Boža veidotā vides instalācija ilustrē demokrātisku un iekļaujošu sabiedrību, atklāj to, kā, skatoties no dažādiem skatpunktiem, varam ieraudzīt objekta vai procesa kopainu. Vides objekts veidots ar iedzīvotāju līdzdalību.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā – norišu programma “Latvija, ar ko tu sācies”
Atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 4. maijā no plkst. 11.00 līdz 18.00 aicina uz svētkiem veltīto programmu “Latvija, ar ko tu sācies?”, kas notiks gan ekspozīciju un izstāžu telpās Brīvības bulvārī 32, gan Tautas frontes muzejā Vecpilsētas ielā 13/15.

LNVM ekspozīciju un izstāžu telpas (Brīvības bulvāris 32)
Plkst. 12.00 ekskursija izstādē “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561–1795)”.
Plkst. 13.00 un 15.00 nodarbība bērniem “Mana Latvija”.
Plkst. 14.00 ekskursija izstādē “Satversme 100+”.
Plkst. 16.00 ekskursija Latvijas vēstures ekspozīcijā “Atslēgvārds – Latvija. Valsts un sabiedrība 20. gadsimta Latvijā”.
Virtuālā izstāde “Trešās atmodas laiks fotogrāfijās”.

Maija noslēgumā muzejs beigs desmit gadu darbību pagaidu ekspozīciju un izstāžu telpās Brīvības bulvārī 32 un uzsāks atgriešanos atjaunotajā Rīgas pilī – savā vēsturiskajā mājvietā. Līdz ar to šī ir pēdējā reize, kad 4. maija svētkus LNVM aizvadīs Brīvības bulvārī 32.

Tautas frontes muzejs (Vecpilsētas iela 13/15)
4. maijā Tautas frontes muzejs būs atvērts no plkst. 11.00 līdz 18.00. Bezmaksas ekskursijas muzeja ekspozīcijā gida pavadībā notiks plkst. 12.00, 13.00, 14.00, 15.00 bez iepriekšējas pieteikšanās.
Savukārt ekskursijai pilsētvidē “1990. gada 4. maijam pa pēdām”, kas notiks plkst. 13.00 un 15.00, iepriekš jāreģistrējas, rakstot uz e-pasta adresi: [email protected].

No 2. līdz 10. maijam norisināsies Demokrātijas nedēļa. Tās laikā skolu audzēkņi var pieteikties gida vadītām bezmaksas ekskursijām, kā arī lekcijai par neatkarības atdzimšanas gaitu, iepriekš jāreģistrējas, rakstot uz e-pasta adresi: [email protected].

Filmu maratons 4. maijā – ilggadēja svētku tradīcija
Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons valsts svētkos notiks jau 20. reizi, un jau piekto reizi svētku programma ir pieejama arī tautiešiem visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv. Klātienes kinoseansi notiek kinoteātrī “Splendid Palace”. Abi maratona formāti skatītājiem pieejami bez maksas – kinoteātrī 22 filmas, turpretī portālā filmas.lv – četras pilnmetrāžas filmas, viena dokumentālā īsfilma un animācijas īsfilmu cikls.

Abās svētku programmās uzmanība veltīta arī faktam, ka tieši maija pirmajās dienās aprit 20 gadu, kopš Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā.

Seansi kinoteātrī “Splendid Palace”
Pirmais seanss paredzēts lielajā zālē plkst. 13.00. Tas, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem un tradicionāli sāksies ar pirmizrādi – studijas “Animācijas Brigāde” visjaunāko leļļu filmu “Burkāns neparastais”, kuru veidojusi režisore debitante Inese Pavēne. Šajā seansā paredzētas vēl deviņas dažādu studiju un režisoru īsfilmas, kas uzņemtas šajos 20 gados. To autori ir: Dace Rīdūze, Nils Skapāns, Ēvalds Lācis, Jānis Cimmermanis, Reinis Kalnaellis, Edmunds Jansons, Roze Stiebra, Krista Burāne.

Kinoteātra lielajā zālē plkst. 15.00 tiks demonstrēta režisores Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” (2024), kas ir Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgs stāsts par Eiropas mēroga personību, izcilo dokumentālistu Juri Podnieku, kā arī būtiskiem pagrieziena punktiem Latvijas un Eiropas vēsturē.

Svētku filmu maratona pirmizrāde vakara seansā plkst. 18.00 šogad būs režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu”. Tas ir vairākus gadus veidots stāsts par gleznotāju, kurš par savas mākslas tēmu izvēlējies skaistumu un ignorē vecuma radītos ierobežojumus, katru dienu mērojot garo ceļu uz darbnīcu – pie savām otām un krāsām.

Kinoteātra “Splendid Palace” mazajā zālē plānoti četri seansi. Plkst. 14.30 tiks demonstrēta spēlfilma “Pastkarte no Romas” (2024), kas ir režisores Elzas Gaujas aizkustinošais senioru mīlestības stāsts, savukārt pēc tam skatītājiem būs iespēja noskatīties Lienes Lindes trīsdesmitgadnieku paaudzes traģikomēdiju “Melnais samts” (2024).

Tāpat interesentiem tiks piedāvātas divas dokumentālās filmas – režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas veidotais talantīgās un titulētās slēpotājas Patrīcijas Eidukas portrets “Patrīcija” (2024) un režisora Pētera Krilova vēstures stāsts “Klucis. Nepareizais latvietis” (2008), kurā vēstīts par Staļinlaika “latviešu operācijas” upuri 20. gs. 30. gados – latviešu izcelsmes mākslinieku Gustavu Kluci.

Vakara noslēgumā paredzēts tradicionālais brīvdabas seanss kinoteātra priekšpagalmā (“Splendid Garden”). Izvēršot lielajā zālē pieteikto dokumentālista Jura Podnieka personības tēmu, tiks demonstrēta viņa vispopulārākā filma “Vai viegli būt jaunam?” (1986), kas padarīja Podnieku slavenu visā Eiropā.

Filmas tiešsaistē – portālā filmas.lv
Svētku programmā būs iekļautas vairākas filmas, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, īpašākā no tām – dokumentālu īsfilmu antoloģija “ES” (2004), kuru veidojuši 12 režisori, katrs filmējot kādu ļoti atšķirīgu varoni dažādās Latvijas malās, bet vienā un tajā pašā dienā – 2003. gada 20. septembrī –, kad Latvijā notika tautas nobalsošana par vai pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Par laiku pirms 20 gadiem vēstīts arī divās dokumentālajās filmās, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā, proti, režisora Daiņa Kļavas un operatora Valda Celmiņa poētiskajā un gleznieciskajā Latvijas vērojumā “Piejūra” un režisores Lailas Pakalniņas filmā “Autobuss”, kurā iemūžināta sarežģītā vairāku robežu šķērsošana, braucot cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kamēr tās vēl nebija iestājušās Eiropas Savienībā.

Tiešsaistē būs skatāmas arī jaunas spēlfilmas, kuru ražošanā ieguldīts Eiropas finansējums, – režisores Ināras Kolmanes “Mātes piens” (2023) un režisora Jura Poškus “Saule spīd 24 stundas” (2023) ar Andri Keišu galvenajā lomā.

Turpretī vismazākajiem skatītājiem paredzēts režisora Edmunda Jansona populārais animācijas īsfilmu cikls “Lupatiņi”, kura centrā ir dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieces Ūnas Laukmanes iztēlē dzimušie draugi Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš.

Portāla filmu programma būs pieejama 4. maijā – visu diennakti visā pasaulē (atbilstoši katras valsts vietējam laikam).

Latvijas valsts svētkos Rēzeknē notiks Nacionālo bruņoto spēku diena
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienu, 4. maijā Rēzeknē norisināsies Nacionālo bruņoto spēku diena.

Jau tradicionāli 4. maijā Nacionālie bruņotie spēki rīko militāro parādi kādā no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Pērn tā notika Vidzemē, Alūksnē, bet šogad gods uzņemt īpaši nozīmīgo un vēsturisko Latvijas valsts svētku pasākumu ir Latgalei, pilsētai Latgales sirdī – Rēzeknei.

Pasākums sāksies plkst. 9.00 ar dievkalpojumu Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē, bet plkst. 11.00 pie Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” norisināsies Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Jaunsardzes vienību un tehnikas parāde.

Parādi papildinās aviācijas pārlidojumi, un tiešraidē to varēs vērot Latvijas Televīzijā.

Pēc parādes no plkst. 11.00 līdz 16.00 stāvlaukumā pie Kultūras nama būs iespējams aplūkot Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību spēju tehnikas displejus, savukārt Rēzeknes 2. vidusskolas stadionā līdz plkst. 16.00 varēs vērot Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību spēju informatīvos stendus un Valsts robežsardzes vienības kinologu paraugdemonstrējumus.

Festivāla parkā līdz plkst. 16.00 norisināsies mājražotāju un amatnieku tirdziņš, būs iespēja apmeklēt Zemessardzes rekrutēšanas stendu, kā arī notiks speciālo operāciju spēku paraugdemonstrējums, Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas un Valsts robežsardzes kinologu suņu paraugdemonstrējumi. Tāpat varēs vērot Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra defilē programmu.

Plkst. 13.00 Rēzeknes Olimpiskā centra futbola laukumā sāksies NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas un Rēzeknes pašvaldības komandas sadraudzības spēle futbolā.

Plkst. 15.00 Latgales vēstniecībā GORS notiks Zemessardzes orķestra un Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Eiropā orķestra koncerts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.