Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. oktobris, 2016
Drukāt

Ar pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem mēģinās ierobežot ēnu ekonomiku (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Par aizdomīgiem darījumiem ar nekustamiem īpašumiem, automašīnām, skaidru naudu, zeltu, dārglietām, ja darījums noticis vismaz par 15 000 eiro vai citā ekvivalentā valūtā, šo darījumu starpniekiem būs pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

 

Nostiprinās VID varu

Pienākums ziņot tādējādi skartu plašu starpniecības pakalpojumu sniedzēju loku, tostarp, piemēram, nekustamo īpašumu aģentus, tā dēvēto ārpakalpojumu grāmatvežus, nodokļu konsultantus, tirgotājus, advokātus un citus juridisku izglītību ieguvušos, kuri klientu uzdevumā noslēdz darījumus, dibina uzņēmumus, pārvalda viņu naudu vai vērtspapīrus.

Pienākums ziņot VID turpmāk paredzēts arī zvērinātiem notāriem – par mantojumiem, ja mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma sastāvā norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (arī skaidru naudu), kuru novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.

Savukārt, lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju atmazgāt nelegāli iegūtu naudu, iedzīvotājiem turpmāk būs aizliegts maksāt skaidrā naudā darījumos, sākot no 7200 eiro. Pašlaik šis aizliegums skar tikai komersantus un saimnieciskās darbības veicējus.

To paredz Finanšu ministrijā sagatavotie un šonedēļ valdībā apstiprinātie, ar valsts budžeta likumprojektu saistītie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Ar tiem cer pastiprināt cīņu pret ēnu ekonomikas izplatību valstī, kuras īpatsvars, pēc pētnieka F. Šneidera atzinuma, 2015. gadā Latvijā bija 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas krietni pārsniedz vidējo ES dalībvalstīs – 18,3%.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā arī pašlaik ir noteikts, ka VID uzrauga nekustamo īpašumu darījumu dalībniekus, starpniekus, nodokļu konsultantus, grāmatvežus un citas nule pieminētās personas. Bet nav noteikts viņu pienākums ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem, tāpat viņu atbildība par neziņošanu. Arī naudas sods 700 eiro apmērā ir pārāk mazs. VID turpmāk varēs piemērot sodu līdz pieciem procentiem no iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma vai ieņēmumiem no saimnieciskiem darījumiem.

 

Biežākās ziņotājas – bankas

“Pērn divas trešdaļas ziņojumu saņēmām no bankām, pārējo daļu no valūtas maiņas un e-naudas iestādēm. Visbiežāk tika ziņots par klientiem, kuri pērk vai pārdod ārvalstu valūtu par summu, kuras ekvivalents ir 8000 eiro un vairāk. Saņēmām ziņojumus par darījumiem 40 000 eiro un lielākā apmērā, veicot pārskaitījumu vai pārvedumu. Tāpat par tādiem darījumiem, kuros izmantotas skaidras naudas summas – 60 000 eiro vai vairāk. 37% ziņojumu bija saistīti ar aizdomām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet 10% – ar aizdomām par krāpšanu,” atklāj Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietniece Diāna Veidemane.

Kā zināms, līdz šā gada 1. aprīlim par aizdomīgiem darījumiem bija jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Bet no 1. aprīļa, kad stājās spēkā pērn 30. novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, par tiem jāziņo arī VID.

VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa atklāj, ka līdz šim no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem dienests saņēmis 128 ziņojumus. “Tajos iekļauto informāciju izmantojam, lai atklātu un novērstu pārkāpumus, kuru dēļ samazinās budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielinās no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs,” skaidro viņa.

Kredītiestādēm jautāju, kāda ir to pieredze aizdomīgu darījumu atklāšanā. SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke apstiprina, ka daļu no informācijas par aizdomīgiem darījumiem, kas agrāk tika nodota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, kopš šā gada 1. aprīļa nodod arī VID. Tas saņem informāciju par visiem tiem aizdomīgajiem darījumiem, kas varētu būt saistīti ar nodokļu nomaksu. Tie veido pusi no kopējā bankas konstatētā aizdomīgo darījumu skaita. Cik pavisam ir šo aizdomīgo darījumu, to viņš gan neatklāj. “Nordea” bankas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Žilde piebilst, ka bankām joprojām no valsts institūciju puses nav pieejami metodiskie materiāli, kuri palīdzētu identificēt šādus darījumus.

Pazīmju, pēc kurām nosaka, kādus darījumus uzskata par aizdomīgiem, gan ir daudz, tie ir publiski pieejami, tāpēc diezin vai bankās to varētu trūkt. Piemēram, privātpersonas izdevumi ievērojami lielāki nekā izdevumi, nekustamā īpašuma iegāde par pārspīlētu cenu, vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā privātpersona iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro vai vairāk.

 

Jaunie ziņotāji šaubās

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes locekle, dzīvojamā fonda tirdzniecības nodaļas vadītāja Ieva Jansone šaubās, vai nekustamo īpašumu tirdzniecības aģenti būs ieinteresēti kļūt par ziņotājiem.

“Aģents parasti noslēdz ar klientu rakstisku līgumu par starpniecības pakalpojumu, kurā citstarp apņemas neizpaust jebkādas ar darījumu saistītas detaļas trešajām personām,” skaidro Ieva Jansone. Viņa gan atzīst, ka darījumos ar nekustamu mantu diezgan bieži pircēji atnāk ar koferīti, kurā ir skaidra nauda. “Bet, kas tā ir par naudu un no kurienes tā ņemta, to izdibināt nevaram. Un caur mūsu rokām šī nauda arī neiet. Nereti pārsteidz kas cits. Īpašums tiek pārdots nevis par pārspīlēti lielām summām, bet par pārmērīgi mazām summām, kas, visticamāk, ir darījumā iesaistīto pušu mēģinājums izvairīties no nodokļu nomaksas,” piebilst viņa.

“Ja kāds likumprojekta rakstītājs domā, ka ēnu ekonomiku var apkarot un budžetu papildināt ar ziņotāju loka paplašināšanu, tad viņam būs jāviļas,” saka sertificēta nodokļu konsultante, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane, “ēnu ekonomikas apkarošana ir jāliek vienos svaru kausos ar nemainīgu nodokļu politiku un uzņēmēju uzticību viņu samaksāto nodokļu lietderīgai izmantošanai. Tāpēc nodokļu konsultanti nekādu pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanā nedos.”

 

20160929213739_7424

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Grāmatveža Likumīgā ATBILDĪBA – pamatprincipi.

    Kā zināms – saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas attiecīgajiem nosacījumiem (skat. likumu “Par Grāmatvedību”, kā arī “Komerclikumu” u.c. attiecīgi saistītos “speciālos / vispārējos” NA), jebkurā LV uzņēmumā par absolūti VISU (t.sk. arī par grāmatvedību kopumā un arī jebkurās atsevišķās “niansēs”, ieskaitot dokumentācijas atbilstību un “iekšējo / ārējo apriti”, nodokļu u.c. maksājumu “režīmu”, komunikāciju ar VID u.c. taml. kantoriem” u.t.t., un taml. – jebkurā izpratnē / izpausmē) juridiski un pēc būtības ir atbildīgs TIKAI un VIENĪGI uzņēmuma īpašnieks / uzņēmējs / uzņēmuma vadītājs vai uzņēmuma vadības juridiski adekvāti pilnvarota “atbildīgā amatpersona” T.sk., attiecīgās situācijās un saskaņā ar attiecīgām līgumsaistībām – arī tā dēvētie “ārpakalpojumu grāmatveži”, “neatkarīgie grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji”, “pašnodarbinātie finanšu / grāmatvedības konsultanti” u.c. taml. Likumīgi ATBILDĪGI (un, attiecīgās “līgumsadarbības klientu apkalpošanas” situācijās, arī atbilstoši pilnvaroti) uzņēmēji.
    .
    Savukārt – NEVIENĀ no spēkā esošajiem attiecīgo Likumīgo Tiesību sfēru reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (skat. “Darba likumu”, kā arī likumu “par Grāmatvedību” u.c. attiecīgi saistītos “speciālos / vispārējos” NA) NAV definēta / paredzēta JEBKĀDA juridiskā un faktiskā atbildība uzņēmuma grāmatvedim (kā uzņēmuma darbiniekam, darba ņēmējam un darba tiesisko attiecību subjektam) BEZ iepriekš minētā uzņēmuma vadības atbildīgās amatpersonas statusa / pilnvarojuma. ŠĀDĀ gadījumā – grāmatveža (kā DŅ un DTA subjekta) Likumīgā ATBILDĪBA, tās robežas un saturs, ir skaidri un nepārprotami definēta “Darba likuma” attiecīgajos nosacījumos (skat. DL – 23. nodaļa “Darbinieka atbildība”, 86. – 90. panti).
    .
    Vienlaikus arī, gluži pašsaprotami – patiešām profesionāls (pienācīgi kvalificēts, pilnvērtīgi veiktspējīgs un taml. “kapacitatīvs”) grāmatvedis = vismaz puse no uzņēmuma vērtības. Dēļ tam, cien. Uzņēmēji: “Mīliet (un protieties atbilstoši novērtēt, jebkurā izpratnē) savu Grāmatvedi!”, kā ir sacīts. 😉

  2. Vai tad finanšu policijai nebūs jāpārbauda tie skaidrās naudas mantojumi, kā tas bija līdz šim? Likumdošana šajā jomā taču ir sakārtota. Atliek tikai prasīt, jeb piespiest VIDu strādāt.

  3. Atsāksies stukačošana, kā krievu laikā. Vai nepietiek, ka jau tagad visu novēro un noklausās? Pat datorā nesankcionēti lien iekšā!

  4. Pilnīgi piekrītu Mantrausim. Kā VIDam vispār var ko uzticēt, jo viņš pats ir sašmucējies pāri ausīm. Tā ir: godīgos cilvēkus aplikt ar nodokļie, iebiedēt,draudēt, ierobežot, utt. Spiediens noved pie pretdarbības. Kaut es neko pretttikumisku neveicu, man ir pretīga šāda attieksme. Nesaprotu, kamdēļ nesoda VID darboņus, bet nodokļu maksātājus ar lielāko prieku. Mums ir galva uz pleciem ne jau tikai priekš cepures nēsāšanas … .

  5. kaut kāds ārprāts

  6. Manuprāt, šāda sistēmas veidota politika tikai tuvina mūs atpakaļ 30. gadiem Padomju Savienībā. Patlaban ziņošana ir konkurentu vai skauģu, vai citu “īpatņu” maize, pierādot, ka varbūt esi labāks tiesas zālē. Tieši šādas darbības visvairāk sarežģī konkurenci, jo no sistēmas nepilnībām barojas ne jau pārdevēja, medmāsa vai skolotājs. Drīzāk būtu jāskatās uz to, vai un ciktāl Satversmē noteikā varas piederība patiesi atrodas tautas pārstāvju rokās un ciktāl šo varu ir bez jēgas pārrijušies sistēmas dalībnieki. Sistēmu ir radījusi pati pārvalde un tās sponsori. TV kastē visi izliekas, ka kaut ko apkaro, kolīdz dodas prom no studijas, sāk rīkoties pretēji teiktajam. Varbūt ir vērts palūkoties uz šo jautājumu savādāk: nevis valsts pārvalde ķer negodīgus ļaudis, bet ļaudis pielāgojas negodīgajai valsts sistēmai, lai savus atvēlētos gadus nodzīvotu tā, kā paši vēlas? VID ēka jau vien ir simbols praktiskumam un “godīgumam”…

  7. Stukaču policejiska valsts veidojas.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+