Ekonomika
Bizness

Znotiņa: Latvijā ir ap 60% tukšo jeb “čaulas” uzņēmumu maksātnespējas procesos 0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, intervijā aģentūrai LETA norādīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, kas ierobežo banku sadarbību ar čaulas kompānijām, neattiecas uz Latvijas vai Eiropas Savienības kompānijām. “Mēs dodam nepareizu signālu, ka vietējie čaulas uzņēmumi nav nekas traks un likumdevējs uz jums īpaši neskatās. Būtu jābūt paralēlai ziņai, ka šis [čaulas kompānijas ierobežojošais likums] ir bijis pirmais solis, bet nākamais būs tas, ko darīsim ar rezidentu čaulām,” uzsvēra Kontroles dienesta priekšniece.

Tāpat viņa norādīja, ka ir jādomā, kā izskaust situāciju, ka tukšo jeb čaulas uzņēmumu maksātnespējas procesos Latvijā ir ap 60%. “Joprojām uzskatu, ka tas ir biedējošs stāsts, ka līdz maksātnespējai nonāk tik daudz tukšu uzņēmumu. Tas nozīmē, ka vai nu uzraudzības līmenī, vai pat Valsts ieņēmumu dienesta līmenī, kur signāli varētu tikt diezgan ātri saņemti, kaut kas nav kārtībā. Viena daļa gadījumu, kad tukšs uzņēmums aiziet līdz maksātnespējai, ir tāpēc, ka īpašnieks ir cerējis izglābties vai ir bijis negodprātīgs biznesa partneris, kas licis nonākt līdz šādai situācijai, otra daļa ir tie, kas mērķtiecīgi ir visus aktīvus pārcēluši uz citurieni – gan mantu, gan līgumus, gan darbiniekus, bet trešā daļa uzņēmumus speciāli veidojuši fiktīvām, nelikumīgām darbībām. Par to ir jādomā,” sacīja Kontroles dienesta priekšniece.

Viņa uzsvēra, lai gan globālo ekonomiku šī tukšo uzņēmumu daļa neietekmē tā, kā, piemēram, nerezidentu naudas plūsmas, bet šajā gadījumā tiek apdraudēta Latvijas reputācija pasaulē. “Ja mēs nerīkosimies skaidri un izšķiroši, pasaule nesapratīs un agrāk vai vēlāk var sākties problēmas ar investoru piesaisti, kā arī būs jautājums, vai tie, kas šeit ir sākuši strādāt, paliks. No mūsu pašu ekonomikas, kā arī ēnu ekonomikas aspekta čaulas vai fiktīvie uzņēmumi ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā tie, kas atrodas Seišelu salās un citos ofšoros,” norādīja Znotiņa.

Kontroles dienesta priekšniece arī pauda pārliecību, ka jau ar esošo juridisko ietvaru nevajadzētu būt lielām problēmām identificēt šādas kompānijas. “Šajā gadījumā par fiktīvajiem uzņēmumiem, kas veidoti nodokļu apiešanas vajadzībām, jautājums ir par Finanšu policijas kapacitāti – vai tai ir iedoti visi rīki, lai tā varētu efektīvi strādāt. Tagad Finanšu policijai ir jāatgūst stāja un spēja, kas tika apdraudēta pirms pāris gadiem, tai ir jāpierāda, ka viņi ir mainījušies, tā teikt, restartējušies. Tā ir Finanšu policijas kapacitāte, prokuratūras spēja šādus “uzņēmējus” vajāt un pēc tam jau tiesas spēja tiesāt šos nelegālos darboņus. Šobrīd likums nerada nekādus milzīgus šķēršļus šīs sadaļas izskaušanai,” teica Kontroles dienesta priekšniece.

Saistītie raksti

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 26.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izmaiņas, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.

Saskaņā ar likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

LA.lv