Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Anšlavs, Junora
Ceturtdiena, 25. maijs, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Zviedrija atjaunos obligāto militāro dienestu (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Zviedrijas armijas bruņumašīna "Patria XA-360 AMV" mācībās Hagshultas militārajā bāzē valsts dienvidrietumos, piedaloties arī rezerves karavīriem, lai vairotu valsts aizsardzības spējas.

Zviedrija atjaunos obligāto militāro dienestu, ceturtdien nolēmusi Zviedrijas valdība.

“Mums ir bijušas grūtības uz brīvprātīgo bāzes aizpildīt kaujas vienības. Tādēļ ir nepieciešams atjaunot iesaukšanu,” neilgi pirms valdības lēmuma Zviedrijas Radio skaidroja aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.

Plāns paredz, ka 1999. un 2000.gadā dzimušie jaunieši un jaunietes (kopumā apmēram 100 000 cilvēku) drīz saņems iesaukuma anketas, tomēr vairumam dienēt nevajadzēs.

Apmēram 13 000 tiks iesaistīti iesaukšanas procesā, un no tiem un brīvprātīgajiem ik gadu 2018. un 2019.gadā 4000 izies pamatapmācības kursu.

Pozīcijas bruņotajos spēkos tiks aizpildītas atbilstoši “interesei, motivācijai un vēlmei”, norādīja Hultkvists.

Iepriekšējā labēji centriskā valdība 2010.gadā likvidēja obligāto militāro dienestu, tomēr šobrīd pie varas esošā sociāldemokrātu un “zaļo” koalīcija vēlas atjaunot vismaz tā “atvieglotu” variantu.

Šāda vēlme tiek skaidrota ar drošības situācijas pasliktināšanos Baltijas jūras reģionā, kā arī to, ka Zviedrijas bruņotie spēki nespēj piesaistīt pietiekami daudz rekrūšu, lai aizpildītu trūkstošās štata vietas.

Zviedrijā opozīcijā esošā konservatīvā Moderātu partija, kā arī liberāļi paziņojuši, ka atbalsta šo plānu.

Sabiedriskās domas aptaujā pērn noskaidrots, ka 72% zviedru atbalsta obligātā militārā dienesta atjaunošanu, bet tikai 16% iebilda pret to.

Obligātais militārais dienests Zviedrijā tika ieviests 1901.gadā, bet jau pirms tā likvidēšanas tas gadiem ilgi tika pakāpeniski sašaurināts, un iesaukti tika tikai brīvprātīgie.

Aukstā kara apogejā pat 85% zviedru vīriešu izgāja obligāto militāro dienestu.

Zviedrija, kuras teritorijā karadarbība nav notikusi 200 gadus, nav NATO dalībvalsts, tomēr kopš 1994.gada tā cieši sadarbojas ar aliansi, tostarp nosūtot karavīrus uz NATO vadītajām miera uzturēšanas misijām, piemēram, Afganistānā un Kosovā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Latvijā, Lembergs pateica ka nebūs nekāds obligātais dienests un visi ģenerāļi pateica Klausos! Bez obligātā dienesta Latvijai nav variantu, jo nav otrā ešalona. No 5000 cik ir kaujas vienību karavīru? Zs ir brīvprātīga organizācija, zemessargs izdomās nedoties pildīt uzdevumu un neviens nepiespiedīs. Kāds ir dzirdējis par rezerves karavīru sistēmas efektivitāti:)? Pareizi nē, jo tādas nav. Obligātā dienesta neatjaunošana ir kā minimums bezatbildība pret valsts aizsardzību.

  2. Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā mums visapkārt ir ieviests obligātais militārais dienests, tikai
    Latvijas ģenerāļi tam visam uzspļauj un stāsta pasakas, ka valsts aizstāvēšanai pietiek ar 5 tūkst. profesionāļiem un 8 tūkst. zemessargiem. Kas tā ir, muļķība, bezatbildība vai nodevība pret savu valsti?
    Vai tad šajās valstīs visi militāristi un politiķi ir galīgi antiņi, ja tā rīkojas?

  3. Tad jau laikam Gotlandi neļaus ”atbrīvot” ar trīskrāsu karoga pacelšanu?

  4. Toties mūsējie konsekventi seko kremļa direktīvām un to neatjauno !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+