Zviedrijas premjers atteicies no pirmstermiņa vēlēšanām 0
Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns sestdien, 27.decembrī, paziņojis, ka pēc vienošanās ar opozīciju atteicies no pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas.
“Mēs, kas šeit atrodamies, esam gatavi uzņemties atbildību par to, kā Zviedrija tiks pārvaldīta. Pēdējo dienu laikā notikušas konstruktīvas sarunas,” preses konferencē Stokholmā paziņoja Levēns.
Viņš piebilda, ka „decembra vienošanās” nodrošinās mazākuma valdībai iespējas vadīt valsti.
Kā ziņo Zviedrijas Radio, saskaņā ar vienošanos starp valdošo koalīciju, kuru veido sociāldemokrāti un „zaļie”, un opozīcijā esošo centriski labējo partiju apvienību – Alianse – Levēns saglabās premjera amatu, taču īstenos opozīcijas piedāvāto 2015.gada alternatīvo budžetu, kuru apstiprināja parlaments. Tajā gan tikšot izdarītas dažas izmaiņas.
Kā ziņots, pēc valdības piedāvātā budžeta projekta noraidīšanas Levēns 3.decembrī paziņoja, ka tiks izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 22.martā.
Lēvens, kurš pārstāv sociāldemokrātus, iestājās par valdības izdevumu palielināšanu sociālajiem pabalstiem un jaunu darbavietu radīšanai. Vienlaikus budžetā bija paredzēti līdzekļi, lai nodrošinātu Zviedrijas līdzšinējās liberālās imigrācijas politikas saglabāšanu.
Valdības budžeta projekts paredzēja arī nodokļu paaugstināšanu bagātajiem.
Mazākuma valdības piedāvātais budžets nespēja gūt pietiekami lielu deputātu atbalstu, jo likumdevēji, kas pārstāv galēji labējo partiju “Zviedrijas demokrāti”, izšķīrās balsot par opozīcijā esošo labēji centrisko partiju apvienības “Alianse” piedāvāto alternatīvo budžetu, tādējādi nodrošinot tam balsu vairākumu.
Par valdības projektu no 349 deputātiem balsoja tikai 153, kamēr “Alianses” piedāvāto budžetu atbalstīja 182 likumdevēji, tikai trīs mēnešus pēc vēlēšanām izraisot valstī politisko krīzi.
Zviedrija bieži tiek dēvēta par vienu no stabilākajām demokrātijām, un ārkārtas vēlēšanas valstī nav ierasta parādība. Iepriekšējās pirmstermiņa vēlēšanas notikušas vairāk nekā pirms pusgadsimta – 1958.gadā.
Levēna vadītie sociāldemokrāti uzvarēja 14.septembrī notikušajās vēlēšanās, pieliekot punktu astoņus gadus ilgajai centriski labējo partiju valdīšanai. Taču sociāldemokrāti neieguva absolūto vairākumu un bija spiesti meklēt koalīcijas partnerus. Pēc mēnesi ilgām sarunām Levēns izšķīrās par mazākuma valdības veidošanu kopīgi ar “zaļajiem”.
Taču “zelta akcija” palika “Zviedrijas demokrātu” rokās, kuri vēlēšanās ieguva 13% balsu.
Nesenās aptaujas liecina, ka pirmstermiņa vēlēšanas politisko spēku sadalījumu nemainītu, saglabājot līdzšinējo politisko strupceļu.
