Foto – LA.lv

Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) rosina likumā 23. un 24.jūnija jeb Līgo vakara un Jāņu dienas vietā par svinamajām dienām noteikt astronomiskos vasaras saulgriežus, kas ir pāris dienas agrāk.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Parlamentārieša priekšlikums paredz svētku dienu sarakstā 23.jūniju Līgo dienu un 24.jūniju Jāņu dienu aizstāt ar vārdiem “vasaras saulgriežus un nākamo dienu pēc vasaras saulgriežiem”.

Kļaviņš sava priekšlikuma pamatojumā sniedz ieskatu saulgrieži svētkos kā senā tradīcijā, reizē norādot, ka, savukārt tradīcija svinēt “Jāņus” esot radusies, pielāgojoties likuma regulējumam par Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. Politiķis norāda, ka šos baznīcas svētkus svin tikai neliela daļa tautas un ka viņa priekšlikums neliegs to turpināt darīt.

Pensionāres izmisuma solis: 74 gadus veca sirmgalve aplaupa banku, lai atmaksātu parādu

Kokteilis

VIDEO. “Pārmetumi, ka es vienu dienu palikšu bez matiem, ir aplami!” Elīna Didrihsone šokē sekotājus, parādot savus īstos matus

Kokteilis

VIDEO. Dziedātāja Baiba Ozoliņa laidusi klajā videoklipu dziesmai “Kāpēc mēs darām tā”

Parlamentārietis pauž, ka “uzdrošinās piedāvāt attiekties no mākslīgi radītās nobīdes laikā”. Šāda priekšlikuma atbalstīšana arī sniegšot praktisku ieguldījumu dažādu Latvijas tautību saliedēšanā, tajā skaitā attiecībā uz krievu, ukraiņu un baltkrievu tradicionālajiem svētkiem, kas svinami saulgriežos, uzskata politiķis.

LETA jau vēstīja, ka deputāti aktīvi izmanto iespēju, lai grozījumu veikšanai atvērtajā likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” piedāvātu dažādas izmaiņas attiecībā uz svinamajām un atzīmējamām dienām.