VIDEO. Ar optisko šķiedru asinsvados. Ražotne Līvānos atver priekškaru 0
“Augstumam ir nozīme,” iekārtas sīkšanu pārtrauc Daumanta Pfafroda balss. Trīsstāvu mājas iekšienē, kurā nojauktas starpstāvu pārsedzes, esmu pa stāvām metāla trepēm uzkāpis vidējā no trim optiskās šķiedras torņiem.
Garenā korpusa augšā ievietots tievs, garš optiskā kvarca stikla cilindrs. Uzkarsējot preformas galu, no tās tiek izvilkta šķiedra.
Lielās tējas krūzes izmēra krāsniņā preformas gals tiek uzkarsēts līdz 2100 grādu temperatūrai. No tās, knapi pamanāms, desmit metrus lejup stiepjas pavediens – optiskā šķiedra.
Šis process man atgādina līmes pistoli, no kuras stobriņa stiepjas tievs pavediens. Taču šis ir izturīgāks, tievāks un pa to var pārraidīt lāzera staru – tā diametrs var būt no 30 mikroniem (trešdaļa mata biezuma) līdz diviem milimetriem atkarībā no pasūtītāja vajadzībām.
“Jauno torni iedarbinājām septembrī, pavisam tagad strādā trīs. Un vēl divus pašlaik montējam. Ja mēs šādu torni pirktu gatavu, tad katrs tāds mums izmaksātu trīs līdz piecus miljonus, bet mēs uzkonstruējām un uzbūvējām paši. Mūsējie ir gudrāki nekā vācu vai ASV inženieri,” lepojas Daumants.
Tornī vairākas mērierīces nepārtraukti uzmana šķiedras diametru (monitorā redzama diametra līkne, kas svārstās viena mikrona robežās), un dators dod signālu motoram – ja pavediens par plānu, jāvelk lēnāk, ja par biezu, ātrāk. Jau stiepjoties lejup, pavedienam uzklāj vairāku polimēru, piemēram, teflona, pārklājumus, un tad tas tiek uztīts uz ruļļa. Tālāk gatavo šķiedru sagarina un to nogādā dažādos iecirkņos, kur no tās izgatavo dažādus optisko šķiedru izstrādājumus.
Visu rakstu lasiet šeit.
