1839. gada 14. maijā. Rīga paliek bez viduslaiku tradīcijas 0
Pirms 180 gadiem Rīgas rāte taupības apsvērumu dēļ likvidēja Rīgas taurētāja amatu, un līdz ar to vairs nenotika stundu skandināšana naktīs.
Tā laika vācu avīzes ziņoja, ka postenis izdevumos no rātes prasījis 100 sudraba rubļu gadā.
Pats taurētājs bija dežurējis 1765. gadā celtā Rātsnama tornī. Tagad par to, lai rīdzinieki neaizgulētos, bija atbildīgi Rātsnama torņa pulksteņa zvani. Sabiedrības daļa gan sūrojās, ka “mūsu pilsētai laupīta skaistā un senā tradīcija, kas pārņemta no viduslaikiem”. Taurētājs, vāciski saukts par “Türmer”, tas ir, “torņnieku”, viduslaikos bija katrā pilsētā, tās augstākajā tornī, kur arī dzīvoja.
Galvenais šī vīra uzdevums bija ne tik daudz ar tauru vai zvanu skaņām ieskandināt rītu vai modināt līdzpilsoņus, cik brīdināt par ienaidnieka tuvošanos, ugunsgrēku vai pat ar tādu kā signālu “es tevi redzu” saukt pie kārtības personu, kas dara ko nelikumīgu vai, sacīsim, amorālu.
Kaut kāda iemesla dēļ torņu vīra profesija viduslaikos neskaitījās prestiža; to pieskaitīja zemākajiem amatiem, līdzīgi bārddziņiem un pirtniekiem. Šādās ģimenēs augušos bērnus līdz pat 16. gadsimta vidum bija aizliegts uzņemt citu amatu cunftēs.
Tauru spēle noteiktās stundās arī mūsdienās ir saglabāta kā sena tradīcija vairākās Vācijas un Šveices pilsētās. Tāpat Polijas pilsētas Krakovas vecpilsētā no Sv. Marijas baznīcas torņa ik stundu uz visām četrām debespusēm tiek raidīts trompetes signāls.
