Lavrovam vajadzēja paklusēt: kā Krievijas ārlietu ministrs, iespējams, visu ir sabojājis 0
Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojumi, ka Maskava nepiekrīt Rietumu karavīru izvietošanai Ukrainā Kijivai sniegto drošības garantiju ietvaros, ir noveduši pie tā, ka Vašingtonas un Maskavas tālākās sarunas ir apdraudētas, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz Eiropas amatpersonu, kas ir pazīstama ar situāciju.
Kremlis varētu mēģināt pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu pārstāt pieprasīt drošības garantijas Ukrainai, kā arī pazemināt Maskavas un Kijivas tikšanās līmeni, lai izvairītos no jaunām ASV sankcijām.
Tramps pirmdien paziņoja, ka ir sācis gatavot Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kas arī piedalījās Trampa pirmdienas sarunās ar Zelenski un Eiropas līderiem, sacīja, ka Putina un Zelenska tikšanās varētu notikt divu nedēļu laikā.
Vairākas augsta ranga Eiropas amatpersonas un diplomāti “Bloomberg”, uzstājot uz anonimitāti, sacīja, ka Lavrova paziņojumus viņi uzskata par mēģinājumu aizkavēt procesu.
Viņi pauda šaubas, vai Putins ir gatavs noslēgt vienošanos.
Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka rietumvalstu militāro kontingentu izvietošana Ukrainā Krievijai nav pieņemama.
Viņš arī sacīja, ka, lai Putins varētu tikties ar Zelenski, viss ir “labi jāizstrādā” un “jāatrisina” Ukrainas prezidenta “leģitimitātes jautājums”.
Itālijas premjerministre Džordža Meloni ierosinājusi, ka Ukrainai varētu tikt nodrošinātas drošības garantijas pēc NATO 5.panta parauga. Premjere arī teikusi, ka šādai idejai piekrīt arī Tramps.
Savukārt Ukrainas Rietumu atbalstītāju “labās gribas koalīcija” Francijas un Lielbritānijas vadībā jau strādā pie plāniem, lai drīz pēc kara apturēšanas izvietotu Ukrainā savus karavīrus kā drošības garantiju Kijivai.
