Izpostītā Kārkliņa kokzāģētava.
Izpostītā Kārkliņa kokzāģētava.
Foto: “Jaunākās ziņas”

1933. gada 20. janvāris. Traģēdija pie Kandavas, eksplodē lokomotīves tvaika katls 4

Pievieno LA.LV

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Nosaukti nāvējošākie automobiļi uz ceļiem: turam īkšķus, lai neatrodi sarakstā savu auto
Kokteilis
Kas notiek, kad aizveras guļamistabas durvis? Zodiaka zīme atklāj tavu intīmo pusi
“Izlīda ārā velniņš” – Kulbergam sanācis visai neveikls kašķis ar žurnālistu Ivo Leitānu
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem Kandavas pievārtē notika traģēdija, kas satrauca visu Latviju, bet īpaši nospiedošā noskaņojumā atstāja Kandavu. Ap pulksten pusdiviem dienā kokzāģētavā pie “Kurzemnieku” mājām, ap 3 km no Kandavas, pie ceļa uz Rūmeni eksplodēja gaterī izmantotās lokomobīles tvaika katls. Gāja bojā seši strādnieki, bet četrus smagi ievainoja. Vēl vairāki strādnieki guva vieglākus ievainojumus. Pavirši uzturētu tvaika katlu eksplozijas uzņēmumos gadījās, tomēr šis upuru skaita ziņā bija ārkārtējs. Sākumā pat pieļāva domu, ka lokomobīle uzspridzināta, jo metāla detaļas un cilvēku ķermeņu daļas bija izsvaidītas ap 100 metru rādiusā.

Kokzāģētava piederēja Kārlim Kārkliņam, tābrīža Tukuma – Talsu apriņķa priekšnieka A. Kārkliņa brālim. Bojāgājušie bija kurinātājs Jānis Grīnbergs (52), zāģētavas strādnieki Ansis Stipenbahs (55), Jānis Polis (30), Hermanis Dakstiņš (20), Johans Odriņš (17) un Jānis Švīkulis (45). Smagus ievainojumus guva arī kokzāģētavas īpašnieka dēls. Upuru skaits bija tik liels, jo sprādziens gadījās brīdī, kad strādnieki lika piedziņas dzensiksnu uz lokomobīles spēka rata. Kandavas un apkaimes ļaudis pēc notikušā pametuši darbus un steigušies uz nelaimes vietu. “To postāžu, kāda izskatās zāģētava pēc eksplozijas, nav iespējams aprak­stīt,” rakstīja “Talsu Vēstneša” korespondents.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gateris nebija strādājis pastāvīgi, bet ar dažu dienu pauzēm. Sprādzis bija vecākais no diviem uzņēmuma katliem. Tas bija vairākkārt lāpīts, atgādāts no kādas Kandavas galdnieku darbnīcas Talsu ielā 9. Izmeklēšanā zāģētavas darbinieki liecināja, ka sprāgušajam katlam nav bijis manometra. Spiedienu tajā nevarēja kontrolēt. Tāpat noskaidrojās, ka katlos liets ūdens no lauka vidū izraktas bedres. Ziemas apstākļos bedre bija pusizsusējusi, ūdens duļķu pilns, kas, iespējams, izsauca drošības vārsta aizsērēšanu. Precīzu iemeslu noteikšana bija problemātiska, jo visi tiešie liecinieki bija gājuši bojā, bet pats tvaika katls saraustīts gabalos.

LA.LV Google ziņās Pievienot
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.