Latgales Tautas pils 20. gs. 30. gados.
Latgales Tautas pils 20. gs. 30. gados.
Arhīva foto

1933. gada 24. martā. Skandāls Latgales Tautas pilī Starp kinouzņēmēju un tautas izglītības nedēļas rīkotājiem 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Veselam
Kā saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Aminata Savadogo iestūrējusi laulības ostā
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja par skandalozu gadījumu Rēzeknē: “Izglītības nedēļas atklāšana bija nolikta Latgales Tautas pilī ar profesora Plāķa lekciju un Rēzeknes kājnieku pulka orķestra koncertu. Bet, tā kā tagadējie pilsētas kungi pils zāli un priekštelpas nodevuši kādam kinouzņēmējam, pēdējais stundu vēlāk bija nolicis kinoizrādi un visus tos, kas negribēja pirkt kino biļetes, raidīja projām.

Starp kinouzņēmēju un tautas izglītības nedēļas rīkotājiem izcēlās ass konflikts, un izglītības nedēļa palika pusatklāta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izglītības nedēļas programma liecina, ka ar kino atvēršanu šis kultūras templis būs slēgts kultūras un izglītības mērķu veicināšanai. Visi izrīkojumi un lekcijas, izņemot vienu, notiek gan skolās, gan sīko biedrību telpās, pat pilsētas kino zālē. Rēzeknes biedrībām un skolām līdz ar to tautas pils kļuvusi nepieietama.”

Latgales Tautas pils ar mūsdienu adresi Brāļu Skrindu iela 3 divdesmito gadu beigās bija tapusi lielākoties par valsts naudu, pēc arhitekta Pāvela Pavlova projekta pārbūvējot agrāko Rēzeknes teātra ēku. Tajā bija parketa grīdas un visai greznas telpas vietējo biedrību un kultūras organizāciju vajadzībām.

Taču ap šo ēku arī pastāvīgi notika latgaliešu politisko grupējumu ķildas. Apskatāmajā laikā pārsvaru bija guvusi liberāli orientētā Latgales Zemnieku progresīvā apvienība jeb “progresisti”, kuri nesatika nedz ar kristīgi noskaņotajiem, nedz Rēzeknes Latviešu biedrību, kura no pils aizgāja. Lepnā Tautas pils turklāt slīga ap 50 tūkstošu latu lielos parādos un bija parādā Rēzeknes pilsētas valdei par elektroapgādi.

Kinoteātri “Kristal” namā atklāja 1933. gada 15. martā, un tā bija “progresistu” ideja, lai gūtu telpu nomas ienākumus parādu nomaksai. Jāatzīmē, ka ēku pilsētas centrā 1944. gada aprīlī sagrāva padomju aviācija. Pēc kara būvi atjaunoja,w un mūsdienās tas ir Rēzeknes pilsētas kultūras nams.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.