Satīras žurnāla “Rūgtās Drapes” karikatūra par jauno kārtības rulli.
Satīras žurnāla “Rūgtās Drapes” karikatūra par jauno kārtības rulli.
Arhīva foto

1923. gada 23. martā. Saeimā jāvalda kārtībai 1

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eiropas Savienība “piegriež skābekli” Putina režīmam! Krievijai gaidāmi lieli zaudējumi
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests. Pasaki, ko attēlā ieraudzīji pirmo, un uzzini savas stiprās un vājās puses
Kokteilis
FOTO. Ziedu vainagi, ģimene un tradīcijas! Kā Jāņus nosvinēja mūsu slavenības? 28
Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja un 9. martā izsludināja Saeimas pieņemto likumu par Saeimas kārtības rulli. Tas stājās spēkā tā paša gada 16. aprīlī un reglamentēja Saeimas un tās komisiju darbību un nosacījumus. Kārtības rullim 1929. un 1994. gadā gan tika mainītas redakcijas, un tas ir daudzkārt labots un papildināts. Tomēr pamatā Latvijas parlaments joprojām turpina darboties saskaņā ar simt gadus veco noteikumu kopumu.

Taču agrāk tajā bija 185 panti, bet mūsdienās pantu skaits ir 200. Piemēram, sākotnēji Saeimas prezidijā bija seši locekļi, bet mūsdienās pieci. Saeimas priekšsēdētāja pienākums sākotnēji bija tikai reprezentēt parlamentu, vadīt tā sēdes un “gādāt par kārtību” sēžu laikā, taču viņš pats debatēs un balsojumos nepiedalījās, ieturot politisku neitralitāti. Mūsdienās tā vairs nav. Saskaņā ar pirmo kārtības rulli balsošana notika, deputātiem un prezidija locekļiem “pieceļoties no sēdekļiem”. Ja balsošanas rezultāts bija apšaubāms un arī pārbalsošana neviesa skaidrību, procedūru atkārtoja, lūdzot deputātus iziet pa sēžu zāles durvīm – vispirms tos, kas par, tad tos, kas pret, un tad tos, kuri atturas. Kā zināms, mūsdienās balsošana notiek elektroniski.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmskara Latvijā pietika ar desmit deputātu priekšlikumu, lai balsošanas procesu padarītu aizklātu. Līdz ar to arī jautājumā, kā kurš balsojis, bija daudz slepenības un anonimitātes. Pēc neatkarības atgūšanas notika pakāpeniska atkāpšanās no šīm normām, un tagad arī amatpersonu, ieskaitot Valsts prezidentu, iebalsošana vairs nevar būt aizklāta.

Saeimas vēstures pētnieki aizrāda, ka, salīdzinot ar daudzu citu valstu pārstāvniecības orgāniem, Latvijas parlamentā jau no sākta gala sēžu apmeklēšana noteikta par obligātu deputāta pienākumu. 1923. gadā par katru neattaisnoti izlaistu sēdi deputātam bija jāmaksā sods 10% apmērā no mēnešalgas, bet tagad tie jau ir 20%. Kad likums bija izstrādes stadijā, priekšlikums aizliegt Saeimā lietot reibinošus dzērienus raisīja lielu jautrību un to noraidīja, taču mūsdienās šī norma atradusi vietu deputātu ētikas kodeksā: “Deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.