1989. gada 25. maijā. Gorbačova pārbūves laika personības pulcējas Maskavā 0
Pirms 30 gadiem Maskavā darbu sāka PSRS Tautas deputātu 1. kongress – Padomju Savienības vēsturē pirmais valsts varas orgāns, kura 5000 deputātus no vairākiem sarakstiem ievēlēja daļēji brīvās vēlēšanās; turklāt pirms tām vēl notika publiskas debates un uzstāšanās, kuru laikā vēlētāji varēja novērtēt kandidātus.
Pie padomju pseidovēlēšanām gadu desmitiem pieradušajiem pilsoņiem tas bija ārkārtīgi svarīgs notikums, kam cītīgi sekot līdzi.
Pēkšņi izrādījās, ka vēlētāji nemaz tik ļoti nealkst balsot par kompartijas funkcionāriem un kara apgabalu priekšniekiem, kas stagnācijas gados tradicionāli bija sēdējuši kongresos. No visiem delegātiem kompartijas locekļi vai kandidāti bija 87%, taču deputātu vidū bija tikai 10,5% partijas amatpersonu, bet padomju amatpersonu – 6,7%.
Jau tas vien bija ko vērts, ka kongresā tika ievēlēts arī padomju laika disidents Andrejs Saharovs, un vairums lielās valsts iedzīvotāji TV tiešraidē pirmo reizi ieraudzīja, kā viņš izskatās un kā uzstājas.
Īpaši svarīgs kongress bija Baltijas republikām. Valdīja uzskats, ka Maskavā gan no tribīnes, gan kuluāros jācīnās par baltiešu ekonomisko un politisko suverenitāti un noklusētās vēstures atzīšanu, ka neatkarība jāsāk kaldināt tur. Tāpēc, piemēram, Latvijas PSR gadījumā 80% deputātu kongresā nāca no Tautas frontes.
Baltieši savu dumpīgumu un uzdrošināšanos parādīja jau burtiski no pirmās dienas, kad Latvijas PSR deputāts ārsts Vilens Tolpežņikovs kongresa sākumā bez pieteikšanās ņēma mikrofonu un pierunāja visus deputātus ar klusuma brīdi pieminēt 1989. gada 9. aprīlī Tbilisi nemieru apspiešanas laikā padomju armijas nogalinātos.
